Foto: PantherMedia/Scanpix
Trešdaļa jeb 30% Latvijas vadītāju savā ikdienā un komunikācijā ar darbiniekiem izmanto, tā saukto, konsultatīvo vadības stilu, kas nozīmē, ka viņi paļaujas uz komandu un novērtē katra darbinieka intelektuālo pienesumu. Tajā pašā laikā teju tikpat (29%) cilvēku vadošos amatos lēmumus pieņem vieni paši, jo baidās pazaudēt savu autoritāti, liecina personālvadības konsultāciju un pētījumu kompānijas "Fontes" veiktais pētījums.

29% mūsu valsts vadītāju savā komunikācijas stilā ir direktīvi, kas nozīmē, ka lēmuma pieņemšanas procesā tiek izvairās no padomu lūgšanas komandai, jo jūtas pārāk nedroši par savu autoritāti un tādējādi atbildības dalīšanu ar kolēģiem uzskata par tās apdraudējumu.

“Spēja paļauties uz savu komandu un katru tās darbinieku liecina par vadītāja briedumu un to, ka viņam piemīt vai ir attīstītas līdera dotības. Tā kā pētījuma rezultāti liecina, ka šādi rīkojas tikai trešā daļa, ir skaidrs, ka vadītāju izaugsmē mūsu valstī vēl ir daudz darāmā,” pētījuma rezultātus komentē “Fontes” vadītāju izaugsmes un attīstības konsultante Anna Litvina.

18% Latvijas vadītāju stils ir vērtējams kā demokrātisks, kuru īpaši atzinīgi novērtē padotie. Teorētiskie un praktiskie pētījumi visā pasaulē liecina, ka komandas, kurās ir demokrātisks līderības stils ir motivētākas, kreatīvākas, līdzatbildīgākas un apmierinātākas, kā arī tajās ir veiksmīgāka sadarbība. Nedaudz mazāk jeb 15% mūsu valsts vadītāju ikdienā izmanto deleģējošo vadības stilu. Tas var būt efektīvs darbā ar augsta līmeņa ekspertiem, taču tas var novest arī pie zemiem rezultātiem, ja komandai trūkst kompetences un izpratnes par mērķiem.

Latvijā vismazāk izplatītais ir pārliecinošais stils. To izmanto tikai 8% vadītāju. Tas paredz “tirgošanos” ar darbiniekiem, piedāvājot labumus par konkrētu uzdevumu izpildi, piemēram, vadītājs saprot darbinieku vajadzības un izmanto šo informāciju, lai ietekmētu darbinieka rīcību.

Kvalitatīvajā un kvantitatīvajā pētījumā tika apkopoti dati no 122 novērtēšanas un attīstības centriem, kur dalībniekiem tika piedāvāts piedalīties dažādās novērtēšanas aktivitātēs – situāciju simulācijas uzdevumos, lomu spēlēs, kompetenču intervijās, u.c. Kompetenču novērtēšana ar starptautisku metodoloģiju (SHL) ļāva izvērtēt līderu kompetences atbilstoši globāliem labas vadības prakses standartiem. Pētījumā ir izmantoti pēdējo trīs gadu dati.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!