Eksporta pieauguma temps, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, šiem produktiem ir audzis par vairāk kā 30%, kas ievērojami pārsniedz kopējo meža nozares eksporta pieauguma apjomu, norāda Klauss.
Attiecīgi nedaudz samazinājies dēļu un cita veida zāģmateriālu īpatsvars kopējā eksporta struktūrā, jo šie produkti aizvien vairāk tiek pārstrādāti Latvijā un savus gala patērētājus ārvalstīs sasniedz logu, durvju un gatavo būvkonstrukciju veidolā. Zāģmateriāli šobrīd veido ceturto daļu no visa nozares eksporta, informē federācijas vadītājs.
Viņš arī atzīst, ka zāģbaļķu jeb to apaļkoku apjoms, kuru pārstrādei Latvijā ir pietiekamas tehniskās iespējas, kopējā nozares eksportā saglabājas stabili zems gan naudas, gan fiziskajā apjomā.
Tomēr joprojām 18% no meža nozares eksporta veido mežizstrādes un kokrūpniecības blakusprodukti - malka, papīrmalka un šķelda. Šo produktu eksports liecina par nepietiekamu atjaunojamās enerģētikas attīstību Latvijā. Tāpat valsts mērogā ir jārisina papīrmalkas tālākas apstrādes jautājums, uzskata Klauss.
Kopējais kokrūpniecības nozares eksporta apjoms no janvāra līdz maijam sasniedza 480 miljonus latu.