Kopš 2019.gada maija, kad spēkā stājies Trauksmes celšanas likums, ir pieaugusi trauksmes cēlēju aktivitāte un cilvēki arvien vairāk izmantojuši likumā paredzētos instrumentus, lai aktīvāk informētu par pārkāpumiem darba vietās, šodien konferencē "Trauksmes celšana: nākamais līmenis" sacīja Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante Inese Kušķe.
Likums ir tiesiskais pamats trauksmes celšanas kanālu izveidei iestādēs un uzņēmumos un iedzīvotāju iespējai droši ziņot par iespējamiem pārkāpumiem, kas saitīti ar viņu darbu un skar plašākas sabiedrības intereses.
Kušķe stāstīja, ka Trauksmes celšanas likums valstī darbojas ļoti labi. "Mēs nevaram runāt par to, ka katrs cilvēks izprot likuma jēgu un būtību, bet informētības līmenis ar katru dienu pieaug," piebilda Kušķe.
Valsts kancelejas pārstāve teica, ka pērn bija saņemti 435 iesniegumi, bet tikai 119 atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem. Vienā lietā ir pabeigta disciplinārlieta, ir izmeklēts viens kriminālprocess, 13 lietās ir pabeigtas administratīvo pārkāpumu lietas, kā arī septiņos gadījumos tika pieņemts lēmums piemērot sodu.
Tāpat 35 gadījumos veiktas cita veida pārbaudes, bet 42 gadījumos fakti par trauksmes celšanu nebija apstiprinājušies.
"Pašvaldībās tika fiksēti desmit trauksmes cēlēju ziņojumi, bet privātajā sektorā pašlaik apkopoto datu nav," teica Kušķe.
Valsts kancelejas dokumentu pārvaldības departamenta vadītāja Līga Peinberga norādīja, ka sabiedrībā ir jāveicina Trauksmes cēlēju likuma izpratne, jo šādā veidā tiek sakārtota darba vide.
Šodien un rīt norisinās konference "Trauksmes celšana: nākamais līmenis", lai apspriestu un iepazītos ar Latvijas un citu valstu pieredzi trauksmes celšanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
