Piecu gadu laikā ārvalstu ieguldījumi Latvijas uzņēmumos sarukuši par pusmiljardu eiro
Foto: Panther Media

Pēdējos četrus gadus pēc kārtas Latvijas uzņēmumu pamatkapitāliem piesaistīto ārvalstu ieguldījumu apjoms samazinājies. "Lursoft" apkopotā informācija liecina, ka 2019. gada beigās Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki bija ieguldījuši 7,03 miljardus eiro.

Ja attiecinām to pret 2018. gadu, summa sarukusi par 125,42 miljoniem eiro, savukārt, salīdzinot ar 2015. gadu, kad reģistrēts līdz šim lielākais uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoms (7,53 miljardi eiro), kritums ir pat par 502,33 miljoniem eiro. Kopumā pērn reģistrēti 13,3 tūkstoši darījumi ar ieguldījumiem, no kuriem 4,2 tūkstoši darījumi bijuši pozitīvi, t.i., veikti ieguldījumi Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā jaunākā pētījuma par ārvalstu investīciju vides indeksu autors Arnis Sauka secinājis, ka iepriekšējos divos gados Lietuva ārvalstu investīcijās spējusi piesaistīt aptuveni 2,7 miljardus eiro, Igaunija aptuveni 3,1 miljardu, bet Latvijā tas ir tikai 1,1 miljards eiro. "Nevarētu teikt, ka ir sasniegts zemākais punkts, bet redzams, ka potenciāls ir," norāda Sauka.

Igauņi vairāk iegulda nekā izņem

Analizējot ieguldījumus pa valstīm, redzams, ka no tuvējām kaimiņvalstīm pagājušajā gadā pieaudzis tikai igauņu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā, savukārt no Krievijas sarucis par 183,21 miljoniem eiro, bet no Lietuvas samazinājies par 17,43 miljoniem eiro.

Pērn reģistrēti pieci gadījumi, kad igauņi Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši vairāk nekā 10 miljonus eiro un trīs darījumi, kuros izņemto ieguldījumu apjoms pārsniedzis 10 miljonus eiro. Tajā pašā laikā pērn nav reģistrēts neviens gadījums, kad viena darījuma ietvaros Latvijas uzņēmuma pamatkapitālā lietuvieši ieguldītu 10 miljonus eiro vai lielāku summu.

Visstraujāk pagājušajā gadā audzis Vācijas pārstāvju ieguldījuma apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos – par 365,32 miljoniem eiro. Tas noticis, pateicoties vācu būvmateriālu ražotāja uzņēmuma grupas "Schwenk" 288 miljonu eiro ieguldījumam kādreizējā "Cemex", tagad SIA "Schwenk Latvija", pamatkapitālā. Uzņēmums informējis, ka pārdodamie aktīvi Baltijā iekļauj cementa rūpnīcu Brocēnos ar ražošanas jaudu aptuveni 1,7 miljoni tonnu gadā, četrus minerālmateriālu ieguves karjerus, divus cementa izejmateriālu ieguves karjerus, sešas betona ražotnes, vienu ostas termināli un vienu sauszemes transporta termināli Latvijā. Darījums aptvēris arī "Cemex" netiešo līdzdalību 38% apmērā vienā cementa rūpnīcā Akmenē, Lietuvā.

Izmaiņas SIA "Schwenk Latvija" dalībā tiešā veidā ietekmējušas arī izmaiņas to valstu vidū, kuru ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos pērn sarucis visstraujāk. Straujākais kritums 2019. gadā bijis Spānijas ieguldījumiem, jo SIA "Schwenk Latvija" līdzšinējais īpašnieks bija spāņu "Cemex Espana SA", kas Latvijas uzņēmuma pamatkapitālā bija ieguldījis 288 miljonus eiro. Pēc "Schwenk Latvija" pārdošanas "Cemex Espana SA" vairs nepieder daļas nevienā Latvijas uzņēmumā.

Kritums Zviedrijas ieguldījumos saistīts ar pagājušajā gadā veikto "Luminor Bank" reorganizāciju, pārrobežas apvienošanās procesā Latvijā un Lietuvā strādājošajām "Luminor Bank" nododot visu savu mantu Igaunijas "Luminor Bank" un beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa. Pēc apvienošanās pabeigšanas Igaunijas "Luminor Bank" tagad Latvijā un Lietuvā darbojas ar filiāļu starpniecību. Jānorāda, ka reorganizētās "Luminor Bank" pamatkapitāls Latvijā bija 191,18 miljoni eiro

Valstis, kuru uzkrātais ieguldījums Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos 2019. gadā pieaudzis visstraujāk:

  1. Vācija: +365,32 milj. eiro;
  2. Igaunija: +120,74 milj. eiro;
  3. Britu Virdžīnas: +77,84 milj. eiro;
  4. Šveice: +31,95 milj. eiro;
  5. Čehija: +31,30 milj. eiro.

Valstis, kuru uzkrātais ieguldījums Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos 2019. gadā sarucis visstraujāk:

  1. Spānija: -288,1 milj. eiro;
  2. Zviedrija: -189,14 milj. eiro;
  3. Krievija: -183,21 milj. eiro;
  4. Lielbritānija: -23,63 milj. eiro;
  5. Lietuva: -17,43 milj. eiro.


Avots: "Lursoft"

Četri novadi palikuši bez ārvalstu ieguldījumiem

Ja ārvalstu ieguldījumus analizējam sadalījumā pa Latvijas pilsētām un novadiem, redzams, ka gada laikā uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoms audzis 48 pašvaldībās, no kurām visstraujākais pieaugums 2019.gadā reģistrēts Saulkrastu novadā. Lursoft statistiku dati liecina, ka 2018. gada izskaņā Saulkrastu novadā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki bija ieguldījuši 145,35 tūkstošus eiro, savukārt pērn šī summa augusi vairāk nekā 180 reižu, palielinoties līdz 26,26 miljoniem eiro. Tas noticis, pateicoties SIA "SCA mežs Latvija" pamatkapitāla palielināšanai, zviedru "SCA Graphic Sundsvall Aktiebolag" ieguldot kokmateriālu uzņēmuma pamatkapitālā vairākus miljonus eiro.

Tajā pašā laikā pērn bijuši astoņi novadi, kuros uzkrātais ārvalstu ieguldījuma apjoms saglabājies nemainīgs, savukārt pārējās pašvaldībās novērots samazinājums, tostarp Alsungas, Rugāju, Vārkavas un Baltinavas novadu uzņēmumos vairs nav atrodams neviens ārvalstu ieguldītājs. Alsungas, Rugāju un Baltinavu novadā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos vēl gadu iepriekš bija atrodami ārvalstu ieguldījumi, bet 2019. gada laikā tie visi izņemti.

Alsungas novada gadījumā vēl gadu iepriekš, 2018. gadā, četru uzņēmumu pamatkapitālos Kipras izcelsmes uzņēmums Courtwood Trading Limited bija ieguldījis nepilnus 180 tūkstošus eiro, savukārt pērn visa ieguldījuma summa izņemta. Divi no šiem uzņēmumiem SIA "Ēdoles zivis" un SIA "Alsungas koks" – jau likvidēti. Abu likvidēto uzņēmumu gada pārskati par pēdējiem gadiem nav pieejami, savukārt Courtwood Trading Limited iepriekš piederējušie Alsungas novadā reģistrētie uzņēmumi SIA "Z.S. Ezernieki" un SIA "Courland Village" 2018. gadā kopā apgrozījuši 639,72 tūkstošus eiro un nodarbinājuši 16 darbiniekus. Pēc "Lursoft" datiem, abu uzņēmumu īpašnieks tagad ir SIA "KJ Holding", bet patiesais labuma guvējs – Jānis Kokalis.

"Lursoft" dati rāda, Kiprā reģistrētajam "Courtwood Trading Limited" patlaban pieder vairs tikai trešdaļa kapitāldaļu sauszemes transporta palīgdarbību uzņēmumā SIA "Police Service", kas reģistrēts Rīgā. Dati liecina, ka uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Igors Krasovskis, savukārt pašam uzņēmumam ir reģistrēts liegums visa veida pārreģistrācijai.

Lauvas tiesa no visiem ārvalstu ieguldījumiem uzkrāta Rīgā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos. Lai gan gada laikā to apjoms samazinājies par 3,39%, Rīgas uzņēmumi aizvien piesaistījuši vairāk nekā 75% no kopējā ārvalstu ieguldījuma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos.

Pašvaldības, kurās reģistrētajos uzņēmumos 2019. gada beigās bija piesaistīti vislielākie ārvalstu ieguldījumi:

  1. Rīga: 5325,91 milj. eiro;
  2. Ķekavas novads: 225,65 milj. eiro;
  3. Ventspils: 219,85 milj. eiro;
  4. Liepāja: 144,74 milj. eiro;
  5. Garkalnes novads: 136,16 milj. eiro.

Kamēr no TOP 5 sarakstā iekļuvušajām pašvaldībām galvaspilsētā, Ķekavas novadā, kā arī Ventspilī uzkrātais ārvalstu ieguldījumu apjoms uzņēmumu pamatkapitālos pērn sarucis, Liepājā un Garkalnes novadā reģistrēts pieaugums. Liepājā uzkrātais ārvalstu ieguldījumu apjoms gada laikā pat pieaudzis par 8,43% jeb 11,25 miljoniem eiro.

Nozīmīgumu pienesumu ārvalstu ieguldījumu uzkrājumā Liepājas uzņēmumu pamatkapitālos devis SIA "Leipold" pamatkapitāla palielinājums – pērn tajā vācu "Leipold +Co. GmbH" papildus ieguldījis septiņus miljonus eiro. SIA "Leipold", kuram pieder Liepājas centrā esošā viesnīca "Līva", 2018. gadā apgrozīja 1,01 miljonu eiro un gadu noslēdza ar 109,29 tūkstošu eiro peļņu. Uzņēmums, balstoties uz VID sniegto informāciju, 2018. gadā nodokļos samaksājis 199,4 tūkstošus eiro

Piektdaļu no ārvalstu ieguldījumiem piesaistījusi nekustamo īpašumu nozare

Raugoties, kā ārvalstu ieguldījumus pagājušajā gadā izdevies piesaistīt dažādām nozarēm, Lursoft statistikas dati liecina, ka straujākais pieaugums bija vērojams veselības un sociālās aprūpes nozarē. Gada laikā ārvalstnieku ieguldījumu apjoms šīs nozares uzņēmumu pamatkapitālos pieaudzis par 27,31% jeb 2,14 miljoniem eiro, sasniedzot 9,96 miljonus eiro. Tajā pašā laikā naudas izteiksmē lielākais pieaugums bijis starp uzņēmumiem, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma operācijām. Pēc "Lursoft" rīcībā esošās informācijas, šajā nozarē strādājošo uzņēmumu pamatkapitāliem piesaistīto ārvalstu ieguldījumu apjoms 2019. gada laikā palielinājies par 235,82 miljoniem eiro. Pērnā gada izskaņā tas sasniedzis jau 1,38 miljardus eiro, kas ir teju piektā daļa no visiem ārvalstu ieguldījumiem Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos.

Šeit noteikti jāpiemin SIA "Lidl Latvija" pamatkapitāla palielināšana 2019. gadā. Uzņēmums patlaban aktīvi strādā pie veikalu tīkla izveides Latvijā un aizvadītā gada laikā vācu "C E – Beteiligungs-GmbH" ieguldījums SIA "Lidl Latvija" pamatkapitālā palielināts par 71 miljonu eiro.

Vēl straujāk pērn pamatkapitāls palielināts tikai SIA "Joom" – par 81,53 miljoniem eiro. Kopš dibināšanas brīža 2016. gadā līdz pat pagājušā gada decembrim starpniecības pakalpojumu sniedzēja "Joom" vienīgais dalībnieks bija Britu Virdžīnu salās reģistrētais "Lowerline International Limited", kura ieguldījums "Joom" pamatkapitālā sākotnēji bija 2,8 tūkstoši eiro, bet pērn jūlijā tas palielināts līdz 81,53 miljoniem eiro.

Tirdzniecības sektors, tostarp arī pateicoties "Joom" pamatkapitāla palielināšanai, 2019. gadā uzrādījis trešo lielāko uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma pieaugumu. Pēc "Lursoft" datiem, 2019. gada beigās Latvijā reģistrēto tirdzniecības uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki bija ieguldījuši 725,29 miljonus eiro.

Visapjomīgākie ārvalstu ieguldījumi, 2,03 miljardu eiro apjomā, 2019. gada beigās bija reģistrēti finanšu un apdrošināšanas darbību sektorā. Pagājušā gada laikā uzkrātais ārvalstu ieguldījumu apjoms šīs nozares uzņēmumos audzis par 39,6 miljoniem eiro.

Nozares, kuru uzņēmumu pamatkapitālos 2019. gada beigās bija reģistrēts vislielākais ārvalstu ieguldījumu apjoms:

  1. Finanšu un apdrošināšanas darbības: 2032,15 milj. eiro;
  2. Operācijas ar nekustamo īpašumu: 1375,05 milj. eiro;
  3. Apstrādes rūpniecība: 942,07 milj. eiro;
  4. Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība: 725,29 milj. eiro;
  5. Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība: 417,11 milj. eiro.


Tiesa, ne visām nozarēm bijuši panākumi ar ārvalstu tiešo ieguldījumu piesaisti. Atsevišķās nozarēs uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoms 2019. gada laikā sarucis. Piemēram, transporta un uzglabāšanas sektorā. Ja 2018. gadā uzkrātais ārvalstu ieguldījumu apjoms šo uzņēmumu pamatkapitālos bija 538,31 miljoni eiro, tad pērn – 381,53 miljoni eiro. Kritums gada laikā par 29,13%.

Tags

Luminor Bank Apstrādes rūpniecība Investīcijas Lauksaimniecība Lidl VID

Comment Form