Foto: Lauma Kalniņa/Svaigi.lv

Biedrība "Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome" (LOSP) nolēmusi pieprasīt nekavējoties grozīt PVN likumu un noteikt 5% likmi Latvijai raksturīgai pārtikai, tostarp pienam, gaļai, graudaugiem, proteīnaugiem, olām, zivīm un to produktiem, kā arī lopbarībai, minerālmēsliem un veterinārmedicīnas zālēm.

Organizācija norāda, ka situācija piena tirgū liek bažīties par piena lopkopības un piena pārstrādes nākotni Latvijā. Lai gan piena iepirkuma cena ir palielinājusies, daudz pamanāmāk aug ražošanas izmaksas, savukārt iedzīvotāju maksātspēja samazinās. Attiecīgu vēstuli ar nozares raksturojumu un ierosinājumiem LOSP ir nosūtījusi Saeimai, valdībai, atbildīgajām ministrijām.

Izmaksas aug straujāk

Pārstrādei nodotā svaigpiena apmērs šogad februārī Latvijā palielinājies par 4,8% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo mēnesi un bija gandrīz 60,4 tūkst. tonnas, liecina Lauksaimniecības datu centra (LDC) apkopotā informācija. Iepirktā bioloģiskā svaigpiena apmērs februārī ir sarucis par 3,2% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš un bija 3806 tonnas. Līdztekus bioloģiskā piena pārstrādes apmēri februārī salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi gadu iepriekš ir sarukuši par 13,7% - līdz 2446 tonnām.

Slaucamo govju ganāmpulku skaits Latvijā 2022.gada februārī salīdzinājumā ar 2021.gada februāri sarucis par 10,6%.Tostarp no kopējā slaucamo govju skaita pienu pārstrādei februārī nodeva no 116 191 govs, kas ir par 3,3% mazāk nekā gadu iepriekš, kad pienu pārstrādei nodeva no 120 217 govīm.

LDC operatīvā informācija liecina, ka Latvijā piena iepirkuma cena februārī bija 426,7 eiro tonnā, kas ir par 2,3% vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tā bija 417,2 eiro tonnā. Vienlaikus piena iepirkuma cena bija par 43,9% lielāka nekā 2021.gada februārī, kad tā bija 296,5 eiro tonnā. Tikmēr Eiropas Savienībā (ES) vidējā piena iepirkuma cena šogad februārī bija 422,5 eiro tonnā, kas ir par 0,6% vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad piena iepirkuma cena bija 420 eiro tonnā. ES piena iepirkuma cena bija par 20,8% lielāka nekā 2021.gada februārī, kad tā bija 349,7 eiro tonnā.

Vienlaikus vēl straujāk ir pieaugušas ražošanas izmaksas saistītas ar energoresursu, dīzeļdegvielas, minerālmēslu, AAL, veterinārmedicīnas zāļu, lopbarības vairākkārtīgu cenu kāpumu. Situāciju vēl vairāk sarežģī karš Ukrainā un importa pārtraukšana no Krievijas un Baltkrievijas. Te jau būtisks ir fakts par minerālmēslu, lopbarības pieejamību.

Liels uzcenojums, dempings

Ir parādījušās pazīmes par iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos, veikalos ir samazinājies piena un piena produktu apgrozījums. Veikali bez argumentācijas atsaka iepirkt atsevišķas preces, piem. jogurta, biezpiena tortes u.c. kārumus. Nepieņemami augsts ir veikalu uzcenojums, kas (ir no 30% līdz 80%, salīdzinoši zemākas aprites un augstas pievienotās vērtības produktiem arī 100%) sasniedzis jau 67%, uzskata LOSP.

Ražotāja cenai piemērotais uzcenojums 30-80% apjomā vēl tiek aplikts ar 21% PVN. Tātad valsts budžets un mazumtirgotājs iegūst nepamatoti lielu produkta kopējās vērtības daļu, uzskata organizācija.

Kā norāda LOSP, piena pārstrāde jau vairākus mēnešus strādā ar krīzes menedžmentu, ražošanas izmaksas pēc biedru rīcībā esošās neoficiālās informācijas ir palielinājušas piena produktu pašizmaksu un veikalu tīkli samazinātos apjomos iepērk piena produktus no vietējiem pārstrādātājiem. Tirgū ir zemo cenu "Lidl" veikalu tīkls ar saviem ārvalstu piegādātājiem un somu "Valio" preču zīme, kuru nodoms, LOSP ieskatā, ir ar dempingu izspiest vietējos ražojumus no patērētāju iepirkumu maisiņiem.

Prasa atbalstu

Rezultātā ir pirmās indikācijas par vietējās piena pārstrādes likvidēšanos, bet tirgus ekonomikā tukšas vietas vienmēr kāds aizpilda un šoreiz tie var būt lietuviešu, igauņu, poļu piena pārstrādātāji, kuri arvien vairāk iepirks pienu no zemniekiem par salīdzinoši augstām cenām, bet tikai līdz brīdim, kad mums Latvijā būs nepietiekošas piena pārstrādes jaudas. Tāpēc ilgtermiņa risinājums ir Valdībai un Saeimai piemērot ES valstu praksi un samazināt uz 5% PVN pienam, piena produktiem.

Un, kā risinājums piena pārstrādes uzņēmumu krīzes pārvarēšanai, Latvijas piena pārstrādes saglabāšanai ir piešķirt valsts atbalstu 10 milj. eiro apmērā par periodu decembris-februāris vai tas nozīmētu valsts subsīdiju 56 eiro par katru pārstrādāto svaigpiena tonnu.

Eksports kā nozares glābiņš ir tikai uz vietējo iedzīvotāju rēķina, jo tirgojot pienu, piena produktus Latvijā tā cenai tiek pieskaitīts valsts 21% PVN nodoklis, turpretī eksportējot valsts atmaksā pārstrādātājam 21% PVN par iepirkto svaigpienu. Nav saprotama Saeimas un Valdības tuvredzība, kad atsevišķas ES valstis jau ierobežo savas pārtikas eksportu un par galveno mērķi redz savas tautas nodrošināšanu ar pārtiku, uzsver LOSP.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!