Piena ražotājus satrauc būtiska iepirkuma cenu atšķirība, vēlas samazinātu PVN pārtikai
Foto: Pixabay

Kopš pagājušā gada septembra veidojas izteikta starpība starp augstāko un zemāko piena iepirkuma cenu, kuru saņem zemnieki, piena ražotāji. Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas (LSA) ieskatā tā ir bīstama tendence.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēc Lauksaimniecības datu centra (LDC) datiem piena iepirkuma cenās ir vērojamas milzīgas "šķēres", piemēram, decembrī par piena litru maksāti 0,2709 līdz 0,47 centi. Šī starpība turpinājusi augt arī janvārī. Tādējādi ienākumi no piena pārdošanas saimniecībām pie vienāda apjoma un līdzīgiem izdevumiem var atšķirties pat par 43 %.

Iepirkuma cena ir atkarīga no dažādiem faktoriem, tostarp piena kvalitātes un nodošanas apjoma. Līdz ar to vienmēr ir pastāvējusi iepirkuma cenu atšķirība, taču tā nekad nav bijusi tik liela. Piemēram, pagājušā gada augustā amplitūda bija no 0,2382 līdz 0,36 centiem par litru, aptuveni 34% starpība.

Šajā situācijā pieliekot vēl klāt elektrības cenu straujo kāpumu un norēķinot valsts kompensācijas daļu, kas varētu samazināt elektrības izmaksas saimniecībām no 10 % līdz 43%, skaidri iezīmējas situācijas aprises, ka kāda saimniecība jau cīnās par izdzīvošanu, bet kāda plāno attīstīties.

Uz šo faktoru fona, arī vērojot krasās situācijas maiņas biržā, jebkurš lauksaimnieks jau vairākus mēnešus izjūt, ka spēcīgi turpina un turpinās kāpt gan izejvielu cenas, gan arī secīgi ražošanas izmaksas.

Šobrīd lopbarības izmaksas lopkopībā ir kāpušas jau par 40%, mikroelementiem pat vēl vairāk. Salīdzinot ar pagājušā gada pavasara cenām, jau redzam, ka graudaugu sēklu cena kāpusi par 50%, tas nozīmē, ka kāps pašizmaksa arī pašaudzētai lopbarībai. Turklāt vērojams degvielas cenas kāpumu, kas vēl turpina augt.

Šī situācija un straujie cenu kāpumi ar lauksaimniecību saistītajās jomās vēl steidzamākā kārtā mudina atgriezties pie ieilgušās diskusijas par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu svaigiem produktiem kā maize, gaļa, piens, olas, uzskata Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis.

Kā piemēru viņš piesauc Īriju, Maltu, kur PVN pārtikai ir 0%, savukārt Vācija tas ir 7%.
"Šāds solis nenesīs tiešu atbalstu uzņēmējiem, bet tas dos atbalstu iedzīvotājiem. Turklāt sāk pieaugt arī spiediens uz uzņēmējiem par darba algu celšanu. Cilvēki vairs nespēj iepirkt to pašu pārtikas produktu apjomu par to pašu algu," klāsta Melnis, mudinot valdību pieņemt lēmumus par ilgtermiņa instrumentiem, kā atbalstīt iedzīvotājus un uzņēmējus. Vienreizēji, īslaicīgi pabalsti šo sistēmu ilgtermiņā uzturēt nespēs, viņš uzskata.

LSA apvieno lauksaimniecības nozares statūtsabiedrību saimniecības; tā apvieno 46 aktīvus biedrus, kuri kopā nodrošina vairāk nekā 2010 darbavietu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.