Pievienošanās OECD vien negarantēs Latvijai izaugsmi, norāda Hansens
Foto: LETA

Latvijai nav vērts gaidīt izaugsmes brīnumu tikai tāpēc, ka tā ir pievienojusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD), vienlaikus tās dalība ir ļoti būtisks faktors, lai sasniegtu lielāku un ilgstošāku ekonomisko konverģenci un izvairītos no potenciālā vidēju ienākumu slazda scenārija, uzskata Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas katedras vadītājs Mortens Hansens.

Hansens Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) publikāciju apkopojumā "Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2017" pievērsies OECD analīzei, norādot, ka pirmās Austrumeiropas valstis, kas tika uzņemtas OECD, bija Čehija, Polija un Ungārija – valstis, kas 20. gadsimta deviņdesmito gadu sākumā tika vispārīgi uzskatītas par bijušā padomju bloka ievērojami turīgākajām, progresīvākajām un reformām gatavākajām valstīm.

"Vai 20 dalības gados šīs valstis no ekonomikas skatupunkta ir proporcionāli pavirzījušās vēl tālāk? Čehija joprojām ir bagātākā Austrumeiropas valsts Eiropas Savienībā (ES), tai seko Slovēnija un Polija, kura, kaut arī ir nabadzīgāka par Igauniju un Lietuvu, tiek cildināta par izvairīšanos no recesijas 2008. – 2010.gada finanšu krīzes laikā," norādījis Hansens.

Vienlaikus viņš arī atzīst, ka grūti apgalvot, ka Ungārija ir bijusi veiksmes stāsts. "Ja salīdzinām iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, Latvija šobrīd no Ungārijas atpaliek tikai par sprīdi, proti, Latvija līdz pagājušajam gadam ir būtiski samazinājusi šo atstarpi," viņš norādīja.

"Ungārijai pievienojoties OECD 1996. gadā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju bija par 44% zemāks, savukārt 2015. gadā jau tikai par 6%. Lai cik tas arī izklausītos apnicīgi vai kaitinoši, Latvijas panākumi būs galvenokārt atkarīgi no Latvijas. Tādējādi Latvijai nav vērts gaidīt izaugsmes brīnumu tikai tāpēc, ka tā ir pievienojusies OECD, vienlaikus tās dalība ir ļoti būtisks faktors, lai sasniegtu lielāku un ilgstošāku ekonomisko konverģenci un, kas ir ļoti svarīgi, izvairītos no potenciālā vidēju ienākumu slazda scenārija," skaidrojis Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas katedras vadītājs.

Viņa ieskatā Latvija varētu noteikt pamatotus politikas mērķus visās iespējamo strukturālo pārmaiņu jomās – darba tirgi, izglītība, konkurētspēja, kā arī citās. "Un progresu attiecīgi varētu vērtēt, pamatojoties uz šo mērķu izpildes pakāpi. Tas varētu nedaudz līdzināties vērtējumam par ES Lisabonas stratēģijas noteikto mērķu izpildi, tomēr tās joprojām varētu būt noderīgas pūles," viņš sprieda.

"Tomēr kopumā ieguvumi, ko sniedz dalība OECD, galvenokārt, būs atkarīgi no tā, kā Latvija attiecas pret savu dalību organizācijā, nevis no tā, kā OECD attiecas pret Latviju," uzskata Hansens, paužot cerību, ka Latvija īstenos ciešu sadarbību, izvirzot reālus un tālredzīgus mērķus, ko vieglāk sasniegt OECD dalībnieces statusā.

"Balstoties uz pagātnes pieredzi, jo īpaši saistībā ar dalību ES, piemēram, Lisabonas stratēģijas un ES 2020 noteikumu izpildes kontekstā, kā arī attiecībā uz izaugsmes rādītājiem salīdzinājumā ar mūsu Baltijas kaimiņiem, var teikt, ka ir pamats optimismam, bet ne svinībām, visticamāk," viņš rezumēja.

LĀI publikācijas mērķis ir sniegt izvērtējumu un izpratni par Latvijas ārējās un drošības politikas izaicinājumiem 2017. gadā. Autori analizē 2016. gada notikumus un lēmumus, cenšoties iezīmēt Latvijas ārējās un drošības politikas scenārijus un rekomendācijas šim gadam. Grāmatā paustie autoru viedokļi neatspoguļo LĀI, Saeimas, Ārlietu ministrijas vai Frīdriha Eberta fonda nostāju.

Tags

OECD

Comment Form