Foto: Publicitātes foto

Noslēdzot Latvijā līdz šim apjomīgāko un tehnoloģiski vienu no sarežģītākajiem vides projektiem, pagājušā gada nogalē SIA "Schwenk Latvija" rūpnīcā Brocēnos, pabeigta sērskābā gudrona utilizācija, informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Cementa ražošanas procesā, kopumā sadedzinātas aptuveni 49 000 tonnas kurināmā, kas iegūts no bīstamajiem gudrona atkritumiem. Savukārt, vēsturiski piesārņotajā vietā Inčukalna pagastā, sanācijas un rekultivācijas darbus VVD noslēdza jau 2021. gada maijā.

Gudrons apvienojumā ar palīgmateriāliem veido sekundāru kurināmo, veicot tā sadedzināšanu, radīts cementa ražošanas starpprodukts - klinkers. VVD, organizējot vēsturiski piesārņotās teritorijas attīrīšanu, ieviesis inovatīvus risinājumus un veicinājis resursu efektīvu izmantošanu, tādējādi iedzīvinot aprites ekonomikas principu.

Piemēram, sērskābais gudrons tika pārstrādāts kurināmajā un sadedzināts. Gudrona un no tā radītā sekundārā kurināmā sadedzināšanai tika izmantota krāsns, kas nodrošina pilnībā slēgtu sadegšanas procesu sevišķi augstā temperatūrā (1500°C), līdz ar to, netika radīti jauni atkritumi vai notekūdeņi, skaidro VVD.

Piesārņojuma utilizācija tika sākta 2018.gada jūnijā, kad SIA "Schwenk Latvija" un sanācijas darbu veicēju pilnsabiedrība "Inčukalns Eko" sadarbības rezultātā tika sagatavota atbilstoša formula gudrona pārstrādei kurināmajā. Gudrons tika neitralizēts, kā optimālākais neitralizācijas reaģents tika noteikts apvedkanāla putekļi (kaļkis), kas gudrona konsistences uzlabošanai sajaukti ar irdināmajiem materiāliem - ēveļskaidām, sausām zāģskaidām, skaidu putekļiem, smalki drupinātu šķeldu -, tādejādi sagatavojot sekundāro kurināmo.

Inčukalna sērskābā gudrona dīķi bija viena no piesārņotākajām vietām Latvijā. Tie atradās Inčukalna pagasta teritorijā 30 - 35 kilometrus uz austrumiem no Rīgas, bijušajos smilšu karjeros, kurus dēvē par Dienvidu un Ziemeļu dīķiem. Ziemeļu gudrona dīķis atradās tikai dažu kilometru attālumā no Gaujas.

20.gadsimta 50.-80.gados medicīnisko un parfimērijas eļļu ražošanas procesā radušos sērskābā gudrona atkritumus, no bijušās Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas, izveda un izgāza smilts karjeros bez pamatnes un bortu hidroizolācijas. Sērskābais gudrons ir melna, agresīva (<1 pH), šķidra, pusšķidra vai cieta masa ar izteiktu sēra dioksīda smaku, kura sastāvā ir toksiskas ķīmiskās indes.

Sanācijas darbi veikti, īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu "Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācija, II posms", kura kopējais finansējums bija vairāk nekā 29,7 miljoni eiro, no tiem 85% bija ERAF finansējums, bet pārējie - valsts budžeta līdzekļi.

Vēsturiski piesārņoto Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas II posma rezultātā atjaunota zemes platība 5 hektāru (ha), kas aptver abu piesārņojuma avotu (dīķu) platību, kurā veikti sanācijas darbi, bet kopējā zemes platība, kas atgriezta saimnieciskajā apritē, aptuveni 8,4 ha. Pateicoties paveiktajiem darbiem, dabai dotas visas iespējas atveseļoties.

Projekts "Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācija, II posms" noslēgsies šogad. Projekta mērķis - minimizēt piesārņotās vietas ietekmi uz apkārtējo vidi un atgriezt piesārņoto teritoriju ekonomiskajā apritē. Izmantojot gan Dienvidu, gan Ziemeļu dīķī izveidoto pēcsanācijas monitoringa sistēmu, VVD 30 gadus pēc projekta pabeigšanas turpinās veikt vides kvalitātes monitoringu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!