Pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā sasniedzis 8,1%
Foto: LETA

2021. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 8,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,2 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,5 procentpunktiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šī gada 1. ceturksnī bija 74,7 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 0,4 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada un par 0,9 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

2020. gada 4. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (7,9 %) bija par 0,6 procentpunktiem augstāks nekā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu¹ vidējais rādītājs (7,3%). 2021. gada 1. ceturksnī Latvijā bija augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā tas bija 7,1 %, bet Lietuvā – 7,5%.

2021. gada 1. ceturksnī 39,7 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 0,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, bet par 0,5 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 14,6 tūkstoši bija bez darba 6–11 mēnešus. Šo personu skaits ir palielinājies, salīdzinot ar pagājušā gada 1. ceturksni (par 1,6 tūkstošiem), bet samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni (par 1,2 tūkstošiem). 1. ceturksnī bija 20,4 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku – par 0,9 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 0,2 tūkstošiem mazāk nekā 2020. gada 4. ceturksnī. 1. ceturksnī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 27,3% – tik pat, cik iepriekšējā ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tas ir samazinājies par 1,4 procentpunktiem.

2021. gada 1. ceturksnī jauniešu (15–24 gadi) bezdarba līmenis bija 16,3%, kas ir par 1,5 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada un par 5,0 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 0,5 tūkstošiem, bet palielinājies par 2,3 tūkstošiem, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni.

1. ceturksnī starp visiem bezdarbniekiem 11,4% bija jaunieši. To īpatsvars gada laikā samazinājies par 0,8 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – palielinājies par 3,2 procentpunktiem.

1. ceturksnī 30,4% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 69,6% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

2021. gada 1. ceturksnī trešdaļa (33,0%) jeb 457,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 31,2 tūkstošiem jeb 7,3%, bet gada laikā – par 39,8 tūkstošiem jeb 9,5%.

1. ceturksnī 7,0 tūkstoši jeb 1,5% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 3,0%, bet 2020. gada 4. ceturksnī – 2,5%.

2021. gada 1. ceturksnī Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,2 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,3 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, savukārt vecuma grupā no 15 līdz 89 gadiem – 4,6 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,2 tūkstošus iedzīvotāju.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Bezdarbs Centrālās statistikas pārvalde Eiropas Savienība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form