8,8 miljonu latu lielas investīcijas Dienvidu tilta projektēšanai un būvniecībai jau ir iestrādātas Rīgas pilsētas nākamā gada budžetā. Šāds finansējums pilnībā nodrošina tehniskā projekta izstrādāšanu un ļauj uzsākt tilta balstu izbūvi.
“Delfi” jau ziņoja, ka vēl šogad paredzēts pabeigt inženierkomunikāciju pārnešanu pāri Daugavai, būvlaukuma sagatavošanu, piebraucamo ceļu izbūvi balstiem un balstu pāļu iegremdēšanu. Sākotnēji iecerēts izveidot divus labā un četrus kreisa krasta balstus. To būvēšana jāpabeidz līdz 2005. gada marta beigām, savukārt upē balstus iegremdēs pēc palu sezonas beigām. Pavisam tiltam būs desmit balstu.
Būvniecības pirmo kārtu, kurā tiks uzcelts pats tilts, iecerēts pabeigt līdz 2007. gadam. Otro kārtu, kurā paredzēts izbūvēt vairāku līmeņu krustojumu Slāvu apļa vietā un Austrumu maģistrāles savienojumu ar "Via Baltica" ceļu līdz 2010. gadam. Projekta trešo kārtu, kurā paredzēta piebrauktuves izbūve no Vienības gatves līdz Bauskas ielai, iecerēts pabeigt līdz 2012. gadam.
Dienvidu tilta projekta otrās kārtas, kurai nepieciešami 58,95 miljoni latu, un trešās kārtas, kurai vajadzīgi 25,52 miljoni latu, būvniecībā Rīgas dome plāno piesaistītī arī Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.
Kopumā Dienvidu tilta izbūve izmaksās aptuveni 82,24 miljonus latu.
Paredzams, ka kredīts tilta būvniecībai tiks piesaistīts slēdzot trīspusēju līgumu starp Rīgas domi, tilta būvētājiem - pilnsabiedrību “Dienvidu tilts”, kurā apvienojušās sešas Latvijas būvkompānijas - AS "BMGS", AS "Latvijas tilti", SIA "Rīgas tilti", SIA "Skonto būve", SIA "Tilts" un SIA "Viadukts" un kredītiestādi. Rīgas dome par uzcelto tiltu norēķinātos pakāpeniski – 20 - 30 gadu laikā, neuzņemoties lielas papildus saistības pilsētas budžetam.
Lai tiktu izvēlēti finansiāli visizdevīgākie kredīta nosacījumi Dienvidu Tilta pirmās kārtas izbūves finansēšanai jau drīzumā tiks izsludināts starptautisks konkurss. Tam vajadzētu noslēgties līdz aprīlim.
“Nav šaubu, ka jaunuzceltais tilts būtiski mazinās Rīgas pilsētas satiksmes organizācijas problēmas, tomēr uz satiksmes infrastruktūras modernizāciju būtu jāraugās arī tālākā perspektīvā, izejot no pilsētas attīstības tendencēm,” uzskata Kreituss.
Pilsētas attīstības plānā jauno šķērsojumu vietu izbūves secība jau ir noteikta - Dienvidu tilts, Ziemeļu tunelis, Zemgales tilts, Hanzas tilts un tilts Vecmīlgrāvī, kur pagaidām ir iezīmētas četras tā iespējamās atrašanās vietas.
Tomēr pirmais pasākums satiksmes pār Daugavu normalizēšanai būs prāmju satiksmes ieviešana no Bolderājas uz Pārdaugavu. Prāmju satiksmes ieviešana vēl pirms Dienvidu tilta celtniecības pabeigšanas jūtami atslogos pilsētas centru no smagā kravas transporta, mazinās satiksmes sastrēgumus un gaisa piesārņojumu.