2019. gada novembrī, salīdzinot ar 2018. gada novembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. To ietekmēja ražošanas apjoma kritums apstrādes rūpniecībā – par 0,8% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 16,9%, bet kāpums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 3,9%. Vienlaikus ekonomisti norāda, ka, pateicoties iepriekšējai apstrādes rūpniecības noturībai, 2019. gada 11 mēnešos, salīdzinot ar 2018. gada to pašu periodu, saražotais apjoms ir audzis par 2,3%.
"Gan apstrādes rūpniecības izlaide (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), gan apgrozījums pagājušā gada novembrī krituši pirmo reizi kopš 2016. gada. Apgrozījums kritis tieši eksportā, no kā var spriest, ka rūpniecības vājums Eiropā atspoguļojas arī Latvijā," skaidro "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.
Finanšu ministrijā norāda, ka, lai arī novembrī apstrādes rūpniecība uzrādīja nelielu izlaides kritumu, 2019. gada vienpadsmit mēnešos kopā nozarē bija reģistrēta izaugsme 2,3% apmērā, tādējādi nodrošinot rūpniecības kopējo pieaugumu. Tāpat kā visos iepriekšējos 2019. gada mēnešos, arī novembrī izaugsmi uzrādīja gatavo metālizstrādājumu ražošana, tādējādi vienpadsmit mēnešos apakšnozares izlaide bija par 14,3% lielāka nekā pirms gada. Metālapstrāde nodrošinājusi spēcīgāko devumu apstrādes rūpniecības kopējā pieaugumā.
"Līdz ar novembra ne pārāk iepriecinošajiem rezultātiem ir piepildījusies gada sākumā izteiktā prognoze, ka 2019. gadā kopumā apstrādes rūpniecības pieaugums nepārsniegs 3% un šobrīd nav pamata domāt, ka arī 2020. gadā Latvijas apstrādes rūpniecības sniegums varētu uzlaboties. Taču vienlaikus neredzu pamatu arī lielam pesimismam, jo īstermiņa ekonomikas rādītāji liecina par zināmu stabilizāciju pasaules ekonomikā," uzskata bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
"Apstrādes rūpniecības izaugsme ir cieši saistīta ar eksporta iespējām. Šobrīd ir vērojama izteikta situācijas nenoteiktība ārējos tirgos (tā saucamie tirdzniecības kari, "Brexit", izaugsmes tempu samazināšanās eirozonas valstīs u.c.), kas ierobežo straujāku rūpniecības attīstību. Paredzams, ka arī šogad izaugsme apstrādes rūpniecībā būs līdzīga kā 2019. gadā," secina Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.
Laimdota Komare: Novembrī rietumu vēji sasnieguši Latviju
Gan apstrādes rūpniecības izlaide (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), gan apgrozījums pagājušā gada novembrī krituši pirmo reizi kopš 2016. gada. Apgrozījums kritis tieši eksportā, no kā var spriest, ka rūpniecības vājums Eiropā atspoguļojas arī Latvijā.
Apstrādes rūpniecības ražošanas apjoms 2019. gada novembrī, salīdzinot ar 2018. gada novembri, ir samazinājies par 0,8%. Tomēr, pateicoties iepriekšējai apstrādes rūpniecības noturībai, 2019. gada 11 mēnešos, salīdzinot ar 2018. gada to pašu periodu, saražotais apjoms ir audzis par 2,3%.
Vēl joprojām par 2019. gada izrāvienu varam nosaukt elektrisko iekārtu ražošanu un gatavo metālizstrādājumu ražošanu (izņemot mašīnas un iekārtas). Ja elektrisko iekārtu ražošana oktobrī un novembrī piedzīvojusi izlaides apjomu samazinājumu, tad gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozare visu gadu uzrādījusi tikai pozitīvus rezultātus, un 2019. gada 11 mēnešos ir kāpinājusi izlaides apjomus par iespaidīgiem 14,3%. Šai nozarei arī visticamāk ir bijis lielākais devums kopējā apstrādes rūpniecības apjomu pieaugumā pagājušajā gadā.
Lielākā apstrādes rūpniecības nozare kokapstrāde pēc nelielā oktobrī vērotā ražošanas apjomu kāpuma turpinājusi samazināt izlaidi. Jau vairāk nekā pus gadu turpina samazināties kokapstrādes uzņēmumu apgrozījums, kam par iemeslu ir koksnes cenu kritums. Šobrīd aktuāla ir egļu astoņzobu mizgrauža izplatības problēma, kas diemžēl ir sasniegusi arī Latviju. Pagaidām mizgrauža ietekmi Latvijā ir grūti novērtēt, bet skaidrs, ka siltā ziema situāciju neuzlabos. Savukārt Rietumeiropas valstīs stipro vētru un mizgrauža izplatības rezultātā ievērojami augusi mežizstrādes aktivitāte. Ir lielāks koksnes piedāvājums, un tirgū ir nonākusi zemākas kvalitātes koksne par zemāku cenu. Gan pieaugušais konkurentu piedāvājums, gan zemās cenas ir par iemeslu, lai rūdītie kocinieki atturētos no lielu apjomu ražošanas un nogaidītu izdevīgāku brīdi.
Līdzīgi kā pagājušajā, arī 2020. gadā "Swedbank" prognozē salīdzinoši lēnu ekonomisko izaugsmi. Tikmēr vēl joprojām aktuāls paliek uzņēmēju rentabilitātes jautājums, kuru varētu ierobežot sagaidāmais nu jau zemāks, bet vēl joprojām salīdzinoši straujš darbinieku vidējās algas kāpums. Piemēram, 2019. gada 3. ceturkšņos apstrādes rūpniecībā nodarbināto vidējā bruto alga gada laikā ir augusi straujāk nekā vidējā bruto alga visos sektoros. Jaunākie 2019. gada 4. ceturkšņa uzņēmumu aptauju dati norāda, ka darbaspēka kā ražošanu ierobežojoša faktora nozīme sākusi mazināties. Iespējams, kā rezultāts mazākam pieprasījumam.
Mārtiņš Āboliņš: Latvijas rūpniecību bremzē vājš ārējais pieprasījums
Lēnāki pasaules ekonomikas izaugsmes tempi, rūpniecības recesija Eiropā, ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts, kā arī pasaules tirdzniecības apjomu samazinājums pirmo reizi kopš 2009. gada arvien vairāk ir jūtams arī Latvijas ekonomikā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pērnā gada novembrī Latvijas apstrādes rūpniecības izlaide salīdzinājumā ar 2018. gada novembri ir sarukusi par 0,8%, kas ir sliktākais apstrādes rūpniecības rezultāts kopš 2016. gada sākuma. Pērnā gada 11 mēnešos kopumā apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi Latvijā ir auguši par 2,3%.
Novembrī apstrādes rūpniecībā līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos viena no visstraujāk augošajām nozarēm bija gatavo metālizstrādājumu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2018. gada novembri ir augusi par 7,1%. Tāpat novembrī par 12,4% palielinājusies papīra un par 9,1% mēbeļu ražošana, taču citās nozarēs rezultāti ir mazāk iepriecinoši. Vājais ārējais pieprasījums šobrīd visvairāk ir jūtams nozarēs, kur iepriekšējos gados izaugsme pārsniedza 10%. Novembrī datoru un optisko iekārtu ražošana augusi vien par 1,9%, savukārt elektrisko iekārtu ražošana novembrī samazinājusies. Papildu tam novembrī par 18,5% sarukusi dažādu iekārtu ražošana un par 15,7% kritusies auto detaļu ražošana. Līdzīga rūpniecības dinamika šobrīd vērojama arī Lietuvā un Igaunijā.
Tāpat novembrī turpinājās pretrunīgi signāli no nemetālisko minerālu ražošanas nozares, ko pārsvarā veido būvmateriāli. Pēc labiem rezultātiem oktobrī, novembrī tajā atkal vērojams kritums, ražošanas apjomiem samazinoties par 0,5%. Šīs nozares ražošanas apjomi ir labs signāls par būvniecības apjomiem tuvāko ceturkšņu laikā un tas liek domāt, ka nākošgad būvniecībā Latvijā straujš pieaugums nav gaidāms.
Līdz ar novembra ne pārāk iepriecinošajiem rezultātiem ir piepildījusies gada sākumā izteiktā prognoze, ka 2019. gadā kopumā apstrādes rūpniecības pieaugums nepārsniegs 3% un šobrīd nav pamata domāt, ka arī 2020. gadā Latvijas apstrādes rūpniecības sniegums varētu uzlaboties. Taču vienlaikus neredzu pamatu arī lielam pesimismam, jo īstermiņa ekonomikas rādītāji liecina par zināmu stabilizāciju pasaules ekonomikā. Ražotāju noskaņojums ASV, Eirozonā, Ķīna un citās lielajās ekonomikās vairs nepasliktinās, savukārt ražošanas apjomu kritums nav jūtami ietekmējis pakalpojumu nozares vai patērētāju noskaņojumu. Papildus tam Ķīnas un ASV potenciālais tirdzniecības līgums, kā arī Eiropas Centrālās bankas un ASV federālās rezerves īstenotie monetārās stimulēšanas pasākumi pēdējos mēnešos ir mazinājuši recesijas draudus un līdz ar to pēc manām prognozēm 2020. gadā Latvijas apstrādes rūpniecības, visticamāk, būs pozitīvs, taču nepārsniegs 2%.
FM: Apstrādes rūpniecībā arvien izteiktāk izpaužas ārējās vides vājums
2019. gada novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada novembri rūpniecības izlaide Latvijā nedaudz saruka – par 0,2%. Nozares kritumu noteica spēcīgs izlaides samazinājums ieguves rūpniecībā (-16,9%), kā arī zemāki ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā (-0,8%). Savukārt vienpadsmit mēnešos rūpniecībā bija reģistrēts izlaides pieaugums par 1,2%.
Vienīgā rūpniecības nozare, kas 2019. gada novembrī uzrādīja izaugsmi, bija elektroenerģija un gāzes apgāde. Tās apjomi gada griezumā pieauga par 3,9%, lai gan bruto elektroenerģijas ražošana tajā pašā laikā bija palielinājusies krietni spēcīgāk – par 17,4%, ko noteica augstie ražošanas apjomi hidroelektrostacijās. Taču vienpadsmit mēnešos elektroenerģijas un gāzes apgādes izlaide joprojām bija zemāka nekā 2018. gada attiecīgajā laika posmā, samazinājumam veidojot 4,3%.
Lai arī novembrī apstrādes rūpniecība uzrādīja nelielu izlaides kritumu, 2019. gada vienpadsmit mēnešos kopā nozarē bija reģistrēta izaugsme 2,3% apmērā, tādējādi nodrošinot rūpniecības kopējo pieaugumu. Tāpat kā visos iepriekšējos 2019. gada mēnešos, arī novembrī izaugsmi uzrādīja gatavo metālizstrādājumu ražošana, tādējādi vienpadsmit mēnešos apakšnozares izlaide bija par 14,3% lielāka nekā pirms gada. Metālapstrāde nodrošinājusi spēcīgāko devumu apstrādes rūpniecības kopējā pieaugumā.
Starp citām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm pozitīvu devumu nozares izaugsmē vienpadsmit mēnešos sniedza elektrisko iekārtu ražošana, tās izlaidei pieaugot par 16,8%. Tomēr gan oktobrī, gan novembrī elektrisko iekārtu ražošanā ir vērojams izlaides kritums, tādējādi arī pozitīvais devums kļuvis vājāks. Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana vienpadsmit mēnešos ir augusi par 8,9%, taču arī šīs apakšnozares izaugsme pēdējos divos mēnešos ir bijusi negatīva. Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas attīstība 2019. gadā ir bijusi nevienmērīga, tomēr vienpadsmit mēnešos kopā tās apjomu pieaugums joprojām bija ievērojams, apakšnozares izaugsmei sasniedzot 9,0%.
Apstrādes rūpniecības lielākās apakšnozares, kokrūpniecības, izlaide 2019.gada novembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, samazinājās par 1,8%, līdz ar to vienpadsmit mēnešos koksnes un koka izstrādājumu izaugsme noslīdējusi līdz 0,2%. Arī pārtikas produktu ražošanā, kas ir otra lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare, novembrī tika reģistrēts kritums (-3,2%), ko noteica gaļas un gaļas produktu ražošanas, zivju pārstrādes un konservēšanas, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādes apjomu straujš sarukums. Savukārt vienpadsmit mēnešos kopējie pārtikas produktu ražošanas apjomi samazinājušies par 1,2%.
Novembrī sliktus rezultātus uzrādījušas mašīnbūvi apvienojošās apakšnozares – izlaides kritums tika reģistrēts ne tikai elektrisko iekārtu ražošanā, bet arī iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā un automobiļu un piekabju ražošanā. Pēdējās divās no minētajām apakšnozarēm negatīva izaugsmes dinamika bija vērojama jau kopš 2019. gada vidus, līdz ar to arī vienpadsmit mēnešos tajās ir reģistrēti kritumi par attiecīgi 0,4% un 2,8%.
Edmunds Gergelevičs: Novembrī apstrādes rūpniecības apjomi nedaudz saruka
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2019. gada novembrī pēc neizlīdzinātiem datiem bija par 3,4% mazāki nekā pirms gada. Savukārt pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem apstrādes rūpniecībā gada griezumā samazinājums bija mērenāks – par 0,8%. Kopumā gada vienpadsmit mēnešos apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi bija par 2,2% lielāki nekā pirms gada (pēc neizlīdzinātiem datiem).
Lielāko pozitīvo ieguldījumu apstrādes rūpniecībā novembrī gada griezumā, pēc neizlīdzinātiem datiem, veidoja gatavo metālizstrādājumu ražošana (pieaugums par 4,2%). Jāatzīmē, ka šajā nozarē šogad vērojama kopumā stabila izaugsme. Tāpat novembrī gada griezumā pieauga mēbeļu ražošanas (+5,3%), papīra izstrādājumu ražošanas (+8,2%) un poligrāfijas (+0,1%) apjomi.
Savukārt negatīvi apstrādes rūpniecības attīstību novembrī ietekmēja abas lielākās apstrādes rūpniecības nozares – kokapstrāde un pārtikas produktu ražošana. Samazinājās arī automobiļu un piekabju, iekārtu, kā arī gumijas un plastmasu izstrādājumu ražošanas apjomi.
2019. gada novembrī apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 3,9%. Straujāk saruka eksportētās produkcijas apjomi – par 5,7%, bet mērenāk vietējā tirgū realizētās eksportētās produkcijas apjomi – par 0,5 %.
Apstrādes rūpniecības izaugsme ir cieši saistīta ar eksporta iespējām. Šobrīd ir vērojama izteikta situācijas nenoteiktība ārējos tirgos (tā saucamie tirdzniecības kari, "Brexit", izaugsmes tempu samazināšanās eirozonas valstīs u.c.), kas ierobežo straujāku rūpniecības attīstību. Paredzams, ka arī šogad izaugsme apstrādes rūpniecībā būs līdzīga kā 2019. gadā.
