Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šā gada maijā un jūnijā saņēmusi lūgumu atļaut roņu medības, portālu "Delfi" informēja DAP Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļā.
Medības vēlas uzsākt zvejnieki, ņemot vērā roņu nodarītos zaudējumus zvejniecībai Rīgas jūras līcī. Kopumā trīs iesniegumos lūgta atļauja nošaut 42 pelēkos roņus.
"Šie bija pirmie precedenti, kad Latvijā tiek lūgta atļauja roņu skaita ierobežošanai sociālekonomiskās interesēs," norāda DAP.
Izvērtējot informāciju, ko sniedzis Valsts vides dienests, Valsts meža dienests, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR, vadošie roņu eksperti Latvijā, Igaunijā un Dānijā, kā arī Baltijas jūras vides aizsardzības konvencijas jeb Helsinku (HELCOM) konvencijas sekretariāts, DAP gan nolēmusi pašlaik neizdot atļaujas pelēkā roņa medīšanai.
"Galvenais iemesls šāda lēmuma pieņemšanai ir datu trūkums par roņu nodarītajiem zaudējumiem, populācijas lielumu Latvijas teritoriālajos ūdeņos, tā pat arī neskaidrības par limitētu medību piemērotību roņu nodarīto ekonomisko zaudējumu mazināšanai un medībām alternatīvu metožu izmantošanas iespējām," skaidro pārvaldē.
Dabas aizsargi arī vērš uzmanību uz to, ka visās Baltijas jūras reģiona valstīs, kurās atļautas roņu medības, kvota tiek balstīta uz roņu populācijas lielumu un datiem par nejaušiem roņu noķeršanas gadījumiem, bet dati par Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem pašlaik nav pieejami.
Tas, kā jāsniedz informācija par roņu nodarītajiem zaudējumiem zvejniecībai un roņu noķeršanas gadījumiem zvejas rīkos, nosaka rūpniecisko zveju reglamentējošie Ministru kabineta noteikumi. "Diemžēl zvejas žurnālos nav fiksēti roņu noķeršanas gadījumi. Tāpat zvejas žurnālos konstatēti tikai atsevišķi ieraksti, kas pakārtoti liecina par roņu ietekmi uz zvejas lomu," skaidro DAP.
Citu Baltijas jūras reģiona valstu pieredze liecina, ka roņu medību kā zvejniecībai nodarīto zaudējumu mazināšanas rīka efektivitāte ir dažādi vērtējama. Turklāt praksē ieviešot šādas medības, atsevišķos gadījumos sugu noteikšanas problemātikas dēļ pelēkā roņa vietā tiek nogalināti daudz retāk sastopamie pogainie roņi, piebilst pārvaldes pārstāvji. Nereti dzīvniekus tikai ievaino vai sakropļo, nevis nogalina.
Atzīstot, ka ar roņiem saistītā problēma ir zināma jau ilgāku laiku, DAP, meklējot risinājumu roņu un zvejniecības konflikta mazināšanai, jau iepriekš uzsākusi priekšdarbus roņu aizsardzības plāna izstrādei, kuru Kohēzijas fonda projekta finansējuma apstiprināšanas gadījumā plānots izstrādāt līdz 2019. gada rudenim.
Līdz ar šādu plānu varēs noteikt, vai un cik lielu daudzumu roņu būtu pieļaujams medīt Latvijas piekrastē. Pelēkā roņa medības pirms šāda plāna izstrādes būtu pretrunā ar HELCOM konvenciju, min DAP.
Vienlaikus Dabas aizsardzības pārvalde aicina zvejniekus aktīvāk izmantot gan normatīvajos aktos noteiktās iespējas, gan Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūta BIOR veikto pētījumu ietvaros ziņot par roņu nodarītajiem zaudējumiem un nejaušiem roņu noķeršanas gadījumiem zvejas rīkos.
Pelēkais ronis ir Latvijā nemedījama un īpaši aizsargājama suga.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
