Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, ar kuriem paredzēts atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā. Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Ministrija to argumentē ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, kā arī taisnīgāku konkurenci alkohola tirdzniecības nozarē. Vienlaikus Veselības ministrija saskata būtiskus riskus šajā likumprojektu, bažījoties par pircēju vecuma pārbaudi, kā arī norāda uz savu izstrādāto Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2020.–2022.gadam, ar ko paredzēts būtiski mazināt alkoholisko dzērienu pieejamību.
Ekonomikas ministrijā (EM) portālam "Delfi" apstiprināja, ka tā turpina darbu pie sagatavotajiem grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, ar kuriem paredzēts atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā. 2019. gada 13. jūnijā likumprojekts tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, un šobrīd normatīvs vēl tiek skaņots ar ieinteresētajām pusēm.
Latvijā šobrīd ir aizliegts pārdot alkoholiskos dzērienus internetā, taču esošā situācija liecina, ka ir tīmekļa vietnes, kurās tiek piedāvāta iespēja iegādāties alkoholiskos dzērienus arī internetā, apejot likuma aizliegumu un radot negodīgas konkurences priekšrocības pret pārējiem komersantiem. Turklāt praktiski visā Eiropas Savienībā ir atļauts iegādāties alkoholiskos dzērienus internetā, un arī Latvijas iedzīvotāji bieži vien iegādājas alkoholiskos dzērienus internetā tieši no citām valstīm, tādējādi radot zaudējumus valsts budžetā no neiekasētā akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa, stāsta ministrijā.
Tiek uzsvērts, ka visās Eiropas Savienības valstīs var tirgot alkoholiskos dzērienus internetā, izņemot Latviju un Poliju. Citās valstīs atsevišķi neuzskaita un īpaši neizdala alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību parastos veikalos no mazumtirdzniecības internetā. Līdz ar to, atļaujot alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā Latvijā, tas tikai palielinās Latvijas ražotāju un tirgotāju konkurenci. Tāpat, atļaujot alkohola tirdzniecību internetā arī Latvijā, budžetam būs netieši ieguvumi, pārliecināta ir EM.
Pēc Latvijas alkohola nozares asociācijas (LANA) informācijas alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomi internetā veido aptuveni 1% no kopējā pārdotā alkoholisko dzērienu apmēra. Līdz ar to rosinātās izmaiņas likumā pozitīvi ietekmēšot Latvijas ekonomikas izaugsmi un budžeta ieņēmumu palielināšanos. LANA ir iniciatore šiem likuma grozījumiem. Lai arī Finanšu ministrijas ieskatā likuma grozījumiem nebūs fiskālas ietekmes, LANA izpilddirektors Dāvis Vītols vērtē, ka akcīzes nodokļa ieņēmumi varētu pieaugt par 1%. Viņaprāt alkohola tirdzniecība internetā parāda, ka Latvija iet kopsolī ar laikmetu un ir gatava digitalizēties.
Saskata riskus
Likumprojekts paredz noteikt kārtību, kādā būs atļauts veikt alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā, kā arī mazumtirgotāja un piegādātāja atbildību par piegādes noteikumu pārkāpšanu, ja tiek piegādāti alkoholiskie dzērieni nepilngadīgajiem vai, ja netiek ievērotas citas noteiktās prasības. Proti, alkoholisko dzērienu tirdzniecībai internetā plānots piemērot tādus pašus nosacījumus un ierobežojumus kā tirdzniecībai jebkurā tirdzniecības vietā.
Sagatavotais normatīvs arī paredz atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē, kur tirgotājs būs saņēmis speciālo atļauju Valsts ieņēmumu dienestā. Tāpat tirgotājam, izmantojot pieejamos personas identifikācijas līdzekļus, būs jāpārbauda pircēja identitāte un vecums, kā arī būs jāievēro arī citas likumā noteiktās prasības un ierobežojumi.
Savukārt Veselības ministrija saskata būtiskus riskus attiecībā uz alkoholisko dzērienu pieejamības palielināšanos un Alkoholisko dzērienu aprites likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Pirmkārt, īstenojot vecuma identifikāciju ar likumprojektā paredzētajiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, tiek paredzēts, ka alkoholiskos dzērienus interneta vidē varēs pasūtīt, izmantojot sociālo tīklu profilus, piemēram, "Facebook", un tādējādi nepilngadīga persona varēs uzdoties par pilngadīgu un pasūtīt alkoholiskos dzērienus internetā. Otrkārt, visa atbildība, kas saistīta ar vecuma pārbaudi, transportējot alkoholiskos dzērienus pie patērētāja, nonāks piegādātāja (kurjera) rokās. Šajā posmā Veselības ministrija bažījas par vecuma pārbaudes noteikšanu, jo likumprojekts neierobežo piegādātāju loku, sniedzot iespēju alkoholisko dzērienu izplatīšanas un piegādes ķēdes pēdējā posmā (piegāde uz mājām) iesaistīties personām, kas veic piegādes vai pārvadājumus. Tādējādi, arī piegādājot alkoholisko dzērienu patērētājam uz mājām, nebūs nodrošināti droši pasākumi vecuma identifikācijai. Papildus nav skaidrs, kā piegādātājs (kurjers) zinās, ka piegādājamais objekts ir alkoholiskais dzēriens un kā tiks nodrošināts, lai piegādātājs nenogādā alkoholisko dzērienu patērētājam no plkst. 22:00 līdz 8:00.
Līdzīgi arī situāciju vērtē biznesa augstskolas "Turība" studiju programmas "Mārketings un tirdzniecības vadība" direktore Iveta Liniņa, norādot, ka Latvijas iedzīvotāji ir radoši likumu apiešanā. "Neraugoties uz dažādiem aizliegumiem alkohola tirdzniecībā, gandrīz ikviens no mums ir dzirdējis par kādu nelielu veikaliņu tuvējā rajonā, kur pārdevēja nepajautās personu apliecinošu dokumentu, vai arī, pamatojoties uz to, ka veikals ir arī kafejnīca, pēc plkst. 22:00 ir iespējams iegādāties alkoholu, tiesa gan – atvērtā pudelē. Tur, protams, liels radošums nav nepieciešams – paņemam korķīti līdzi no mājām un kārotais produkts iegādāts," stāsta Liniņa.
Savukārt LANA izpilddirektors noraida minētos pārmetumus, skaidrojot, ka pircēja vecums tiks pārbaudīts pat divas reizes. Pirmo reizi to veiks ar tādiem autorizācijas līdzekļiem kā, piemēram, "SmartID", līdz ar to drošība būšot līdzīgi kā bankās. Otro reizi to veiks kurjeri. Viņa ieskatā pircēja vecuma pārbaude pat būšot stingrāka nekā veikalos.
Jāatgādina, ka 2013. gadā Saeima lēma aizliegt alkohola tirdzniecību internetā, tomēr Vītols norāda, ka kopš lēmuma stāšanās spēkā alkohola patēriņš Latvijā nav mazinājies, bet gan pieaudzis.
Ieguvēji mazie
Ekonomikas ministrija arī uzskata, ka, ieviešot likumprojektā paredzētās izmaiņas, lielākie ieguvēji būs Latvijas mazie alkoholisko dzērienu ražotāji. Bieži vien mazo ražotāju produkcija netiek pārstāvēta mazumtirdzniecības veikalos, kas nozīmē, ka to produkciju ir ļoti grūti iegādāties un to komercdarbības attīstība ir apgrūtināta. Līdz ar likumprojekta stāšanos spēkā tiks sekmēta Latvijas mazo alkoholisko dzērienu ražotāju produkcijas pieejamība, vienlaikus atvieglojot daudzu tirdzniecības uzņēmumu darbu, kā arī sekmējot nozares attīstību.
Jau iepriekš intervijā portālam "Delfi" Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis norādīja, ka, piemēram, alus nozare Latvijā ir pārregulēta ar aizliegumiem, kas padara mazās alus darītavas Latvijā mazāk konkurētspējīgas nekā citās valstīs Eiropā. "Politiķi pārcentušies. Piemēram, Latvija ir īpaša ar to, ka alus pārdošana internetā ir aizliegta – mazā alus darītava nevar pārdot savus brūvējumus garšas kolekcionāriem vai tautiešiem pasaulē, kas dotu papildu akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa ienākumus Latvijas budžetam," teic Ruņģis, atzīstot, ka tūristiem iesaka "Valmiermuižas alu" pasūtīt interneta veikalā Igaunijā, kur tas ir atļauts un pēc akcīzes pazeminājuma arī cena ir pievilcīga. Ruņģis pat izvērtēja iespēju atvērt "Valmiermuižas alus" interneta veikalu Valgā, lai tirgotu Latvijā brūvēto alu pasaulē, jo Latvijā tas ir aizliegts.
Nevēlas atbalstīt
Veselības ministrija ir izstrādājusi Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2020.–2022.gadam, ar ko paredzēts būtiski mazināt alkoholisko dzērienu pieejamību. Jāuzsver, ka Pasaules Veselības organizācija izveidojusi rekomendācijas kaitīgam alkohola patēriņam un to seku mazināšanai. Saskaņā ar šīm rekomendācijām, akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana, mārketinga ierobežojumi alkoholiskajiem dzērieniem un alkoholisko dzērienu pieejamības ierobežošana ir visefektīvākās intervences kaitīga alkohola patēriņa un to seku mazināšanai un tiek apzīmētas kā "best buys". Tādējādi Veselības ministrijas ieskatā likumprojekts nav atbalstāms, jo ir pretrunā ar minētajā plānā iekļautiem rīcības virzieniem un PVO rekomendācijām kaitīgam alkohola patēriņam un to seku mazināšanai.
Liniņas ieskatā vispirms būtu jāizvērtē, cik aktīvi Latvijas iedzīvotāji izmanto iespēju iegādāties alkoholiskos dzērienus internetā no citām valstīm, un, vai tiešām tas rada tik lielus zaudējumus, lai mēs riskētu ar sabiedrības veselību. "Tā vietā, lai nopietnāk strādātu pie iepriekš minēto iestādījumu kontrolēšanas un sabiedrības izglītošanas alkohola lietošanas jomā, piedāvājot iespēju iegādāties alkoholu internetā, mēs riskējam sekmēt pārmērīgu alkohola lietošanu. Likumprojekts gan paredz, ka pirkumiem būs atļauts izmantot tikai bezskaidras naudas norēķinus, taču izdomas bagātus cilvēkus tas neatturēs," uzskata Liniņa.
