Plānotajā 'Lidl' veikala vietā, Duntes ielā 25, ir atrasts bīstams piesārņojums, svētdien, 15. septembrī, informē TV3 raidījums "Nekā personīga".
Nevērīgā izturēšanās pret vidi atstājusi pēdas vēl no padomju laikiem, kad valdīja vienaldzība pret naftas, smago metālu un citiem ķīmiskiem atkritumiem augsnē un gruntī. Kā to var redzēt pēc Gudrona dīķiem, vietu satīrīšana ir dārga un zemes īpašnieki to mēdz atlikt. "Nekā personīga" norāda, ka Rīgas dome zināja, ka "Lidl" veikala teritorijā Sarkandaugavā ir piesārņojums, taču iepriekš nenoteica nekādus ierobežojumus. Jaunajam īpašniekam tagad nāksies attīrīt tūkstošiem kubikmetru grunts, lai īstenotu plānoto būvniecību.
Piesārņojums Duntes ielā 25 pētīts jau 2006. gadā. Tas fiksēts Rīgas domes dokumentos, tomēr oficiālajam piesārņoto vietu reģistram par to netika ziņots. Tikai tad, kad teritoriju nopirka "Lidl Latvija", izrādījās, ka naftas produktu līmenis gruntī gandrīz 40 reizes pārsniedz kritisko robežu, informē raidījums.
Par kritisku sauc piesārņojuma līmeni, kas tieši apdraud cilvēku veselību un vidi. Topošajā veikala atrašanās vietā arī smagie metāli desmit reizes pārsniedz kritisko robežu. Piesārņoti 55 tūkstoši kubikmetru grunts.
Saskaņā ar likumu visas piesārņotās vai potenciāli piesārņotās vietas jāieraksta īpašā reģistrā. Tajā šobrīd fiksēti vairāk nekā 3500 teritoriju. Bet arī tas neatspoguļo patieso situāciju. Rīgas dome 2013. gadā apzinājusi 13 piesārņotas vietas, par kurām reģistram nav ziņots.
Tiklīdz teritorija iekļauta piesārņoto vietu reģistrā, pēc likuma pašvaldībai jānosaka ierobežojumi tajā. Rīgas dome oficiāli par piesārņotām atzītās vietās aizliegusi būvniecību, kamēr nav veikta izpēte, kā arī grunts un pazemes ūdeņu attīrīšana. Rīgas teritorijas plānā nekādi ierobežojumi Duntes ielā 25 nav noteikti, tā apejot likuma prasību.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta vadītāja Rudīte Vesere "Nekā personīga" teic, ka pašvaldība, izstrādājot teritoriālos plānojumus un mainot saimnieciskās darbības izmantošanai paredzēto zemi dažādiem mērķiem, ir šie aspekti, jāņem vērā, un arīdzan skarto teritoriju īpašnieki jābrīdina par to un jāinformē. Ik pa laikam parādās arī tādas vietas, kas it kā pēkšņi uzradušās, bet faktiski ir skaidrs pēc visām pazīmēm, ka tas jau sen ir bijis piesārņojumus.
Pirms gada Rīgas domes apstiprināja veikala "Lidl" būvprojektu, mēnesi vēlāk domes nolīgti eksperti pabeidza izpēti apkārtējās pašvaldības zemēs. Šopavasar izpēti veica arī "Lidl Latvija". Tikai tad teritoriju iekļāva piesārņoto vietu reģistrā.
"Laikā, kad mēs nopirkām šo zemes gabalu no cita uzņēmuma, mēs nezinājām par piesārņojumu šajā teritorijā. Pašlaik norit diskusijas ar citām iesaistītajām pusēm, lai atrastu labākos risinājumus, kā ar piesārņojumu tikt galā," stāsta "Lidl Baltic" komunikācijas vadītājs Valds Lopeta.
Krievu salā padomju laikā atradās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Pirms 17 gadiem dažādu ķīmisku vielu piesārņojums tika konstatēts 12 hektāru platībā.
Raidījumā skaidro, ka pirms pieciem gadiem, kad sāka kustēties vērienīgais Krievu salas apbūves projekts, Rīgas brīvosta pasūtīja vēl vienu pētījumu. Izrādījās, ka piesārņojums gandrīz pilnībā pazudis, tikai ap vecu katlu māju vēl atrodami naftas produkti. Piesārņotā teritorija tika samazināta vairāk nekā trīsdesmitkārt, un tagad nesasniedz pat pushektāru. Piesārņotās vietas statuss brīvostai vairs neliedza apbūvēt gandrīz visus salas ziemeļus.
Tomēr piesārņojums nekur maģiski nav pazudis. Pagājušajā gadā tapušajos Krievu salas lokālplānojuma dokumentos minēts, ka ķimikālijas aizvien tiek konstatētas visā teritorijā.
Valsts vides dienesta Uzraudzības departamenta direktore Inese Kurmahere pieļauj, ka, iespējams, ir bijusi šāda situācija – kad tika veikta izpēte, bija zems pazemes ūdeņu līmenis. Attiecīgi nenotiek naftas produktu migrācija, akās netiek novērots piesārņojums. Kad tikko nolīst lietus, pazemes ūdeņu līmenis paceļas, līdz ar to arī migrācija notiek straujāk.
Par piesārņojumu atbildīgs ir tas, kurš to radījis. Bet tas nepalīdz sakopt vietas, kas piedrazotas padomju gados. Dažos lielos objektos kā Inčukalna gudrona dīķos un Karostā attīrīšanu finansējusi valsts un Eiropas Savienības fondi. Par mazākiem objektiem neviens neliekas ne zinis, iedzīvotāju veselībai nodarītais kaitējums arī nav apzināts.
Nauda savulaik piešķirta tikai veco izgāztuvju aizvākšanai un iekapsulēšanai. Taču pat pēc sakopšanas izgāztuves vēl desmitiem gadu turpinās piesārņot gruntsūdeņus.
Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis skaidro, ka šo vietu piesārņojums ir bīstams tādējādi, ka daudzas no šīm vielām ir klasificētas kā bīstamas, tātad ar noteiktu iedarbību uz veselību. Tie var būt smagie metāli, pesticīdi. Bieži vien šīs vielas tiek klasificētas kā kancerogēnas vielas, vielas, kas, ilglaicīgi iedarbojoties, var izraisīt vēzi vai arī citus veselībai nelabvēlīgus faktorus.
Lai pārliecinātos, vai vēsturiski piesārņotas vietas tiešām vairs nav bīstamas, ierēdņi aicina iedzīvotājus pašus pasūtīt analīzes. To cena var būt mērāma vairākos simtos eiro. Valsts uzturētajā piesārņoto vietu datu bāzē reti kuram objektam atrodami dati par konkrētām vielām, kas tur kādreiz atrastas. Nezinot, ko tieši meklēt, analīžu cena mērāma tūkstošos eiro.
Atbildīgās iestādes tuvākajā laikā plāno ieviest jaunas normas, kas liktu pašvaldībām piecu vai 10 gadu laikā apsekot visas to teritorijā esošās piesārņotās vietas. Pašlaik lielākajā daļā no trīsarpus tūkstošiem reģistrēto teritoriju nav veiktas nekādas analīzes.
