Atklājot diskusiju, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka iepriekš mainīt ostu pārvaldības principus centās valdības 2002.gadā un 2012.gadā, kas beidzās bez rezultāta, tādējādi līdzšinējā valdība cenšas veikt ostu pārvaldības reformu ar trešo piegājienu.
Ministrs norādīja, ka 1990.gados ieviestais ostu pārvaldības modelis tika izveidots, lai partijas pār tām nodrošinātu kontroli, tāpēc patlaban pienācis laiks ostas pārveidotu par kapitālsabiedrībām, tādējādi mazināto politisko ietekmi ostās. Linkaits uzsvēra, ka ostu pārvaldībā ir jānoņem politiskā ietekme, pārvaldniekus izraugoties atklātā konkursā. Ministrs piebilda, ka ostu pārvaldības maiņa neparedz mainīt "ekonomisko pusi", proti, tā neparedz mainīt nodokļus vai pārskaitīt pašvaldībām ostas gūto ieņēmumu daļu.
Pēc satiksmes ministra teiktā, patlaban vēl nevar apgalvot, ka ostu pārvaldības modeļa reforma būtu sākta, jo vēl nav pieņemts nepieciešamais likums. Linkaits atzina, ka likums vēl ir jāizstrādā, tas ir jāizskata valdībā un galu galā trijos lasījumos jāpieņem Saeimā. Vienlaikus Linkaits pauda cerību, ka Rīgas ostas pārvaldības reforma varētu tikt īstenota 6-9 mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās. Turpretī Ventspils ostas pārvaldības reforma notiks ilgāk, ņemot vērā, ka nāksies skaidrot ostas īpašumu piederību.
Savukārt par Liepājas ostas reformu, pēc politiķa teiktā, varētu runāt tikai pēc tam, kad būs reformētas Rīgas un Ventspils ostas un izvērtēta veikto pārmaiņu efektivitāte. Linkaits prognozēja, ka jautājumu par iespējamo Liepājas ostas pārvaldības reformu varētu skatīt 2023.gadā. Noslēdzot uzrunu, satiksmes ministrs uzsvēra, ka plānotā reforma neparedz veikt izmaiņas ostu darbībā vai tranzīta nozares kapitālo remontu, bet gan veikt izmaiņas ostu pārvaldībā.
"Rīgas universālā termināla" izpilddirektors Jānis Kasalis informēja par Latvijas ostās strādājošo uzņēmēju viedokli par valsts iecerētajām reformām. Viņš atzina, ka uzņēmēji nepiekrīt šai reformai, jo nav skaidrības par reformas īstenošanas termiņiem, nav skaidra reformas vīzija, kā arī netiek risinātas jau esošās problēmas, piemēram, apbūves tiesību jautājums.
Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps (LA) pauda atbalstu iecerētajai ostu pārvaldības modeļa reformai, tomēr pievienojās paustajam, ka apbūves tiesības ir viens no neatrisinātajiem jautājumiem. Zepa ieskatā, šo jautājumu varētu arī risināt atsevišķi, nevis kopā ar ostu pārvaldības reformu.
Linkaits norādīja, ka apbūves tiesību jautājums ir aktuāls jau kopš 2017.gada, turklāt Satiksmes ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju un juristiem cenšas to atrisināt. Kasalis pauda gandarījumu, ka apbūves tiesību jautājums tomēr tiks skatīts.
Diskusijā Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP) arī pauda atbalstu iecerētajai ostu pārvaldības reformai, vienlaikus norādot uz dažiem neatrisinātiem jautājumiem, piemēram, mazākuma akcionāru iespējas ietekmēt lēmumus, infrastruktūras jautājumi un tas, kā tiek izmantota ostas zeme. Satiksmes ministrs piebilda, ka visi Staķa uzdotie jautājumi ir turpmāko sarunu temati, par kuriem diskusijas ir gaidāmas un atbildes vēl tiks rastas.
Jau ziņots, ka februārī Linkaits koalīcijas padomē prezentēja jauno ostu pārvaldības modeli, taču koalīcijā par to līdz šim nav izdevies vienoties.
Ar izmaiņā ostu likumā SM rosina Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldīšanai izveidot valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.
Grozījumos likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs SM, Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās - 40% SM, 20% - FM, 20% - EM un 20% - VARAM.
Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau šobrīd ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, gan likumā par ostām, gan Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.
Privātā sektora līdzdalībai, likumā ietverts jauns pants, kurš paredz ostu pārvaldēm izveidot konsultatīvās padomes, iesaistot ostas lietotājus un citas ieinteresētās puses ostas attīstībai būtisku jautājumu apspriešanai. Tas dos skaidras likumā definētas tiesības ostās strādājošiem uzņēmumiem iesaistīties ostas attīstība, veidot dialogu ar ostas pārvaldi un panākt visiem pieņemamus risinājumus, tostarp par infrastruktūras attīstību, ostu maksām, dažādu vides prasību ievērošanu, administratīviem jautājumiem un daudzām citām lietām, kas nepieciešamas ostas uzņēmumiem ikdienas darbā.
