Plūdi Latgalē un Vidzemē izpostījuši arī meliorācijas sistēmas
Foto: DELFI Aculiecinieks

Lietavu izraisītie plūdi Latgalē un Vidzemē nodarījuši būtiskus postījumus arī valsts nozīmes meliorācijas sistēmām, portālu "Delfi" informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Meliorācijas sistēmām plūdos nodarīti postījumi kopumā trīspadsmit novados: cietis viens aizsargdambis un bojāta 31 valsts nozīmes ūdensnoteka, kā arī izskalotas vairāk nekā 30 caurtekas, bojāti nogāžu stiprinājumi, iztekas, gultnē izveidojušies sanesumi un piesērējums.

SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ) vēl turpina apsekot meliorācijas infrastruktūru, lai apzinātu visus plūdu nodarītos postījumus un zaudējumus.

Valsts nozīmes ūdensnotekām un hidrobūvēm plūdu radīto bojājumu novēršanai nepieciešamās izmaksas jau patlaban pārsniedz 0,5 miljonus eiro, tāpēc ZM sadarbībā ar ZMNĪ līdz 15. septembrim iesniegs Ministru kabinetā ierosinājumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Ziņots, ka otrdien valdība izsludinājusi ārkārtējo situāciju 27 novados: Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines Varakļānu un Krustpils novadā.

Iepriekš Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests informēja, ka 24. augusta vakarā, kad Latgalē beidzās lietavas, nokrišņu daudzums pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem Rēzeknes novērojumu stacijā 32 stundās sasniedza 159 milimetrus jeb 229% no augusta normas. Tiek lēsts, ka daudzviet Latvijas austrumu pierobežā kopējais nokrišņu daudzums ir bijis vēl lielāks.

Rezultātā ir cietuši vairāki reģionam nozīmīgi ceļi, kā arī dzīvojamās mājas un lauksaimniecības sējumi.

Krīzes vadības padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus.

Krīzes vadības padomi vada ministru prezidents. Krīzes vadības padomes locekļi ir aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, finanšu, iekšlietu, tieslietu, veselības, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri. Krīzes vadības padomei ir tiesības uzaicināt uz padomes sēdēm valsts, pašvaldību un citu institūciju amatpersonas vai ekspertus.

Tags

Plūdi Zemkopības ministrija

Comment Form