"Tautai ir jāzina savi patiesie "varoņi"," paziņojumā presei paudis Dombrovskis. Tā ir RP deputāta reakcija uz "Vienotības" pārstāvju svētdien raidījumā "Nekā personīga" paustajām aizdomām par ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iespējamo saistību ar Krievijas kompāniju "Gazprom".
"Acīmredzot "Vienotības" pārstāvji ir aizmirsuši, ka, tieši pateicoties viņu deputātu balsojumam Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā vēl šā gada februārī, neskatoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) izteiktajiem iebildumiem, tika virzīti un arī atbalstīti "Latvijas Gāzes" (LG) piedāvātie grozījumi Enerģētikas likumā, atliekot gāzes tirgus liberalizāciju uz nenoteiktu laiku. Zīmīgi, ka par grozījumiem vienoti balsoja gan "Saskaņas centra", gan "Vienotības" deputāti," uzsvēris Dombrovskis.
Tāpēc, "lai atgādinātu koalīcijas partneriem par viņu deputātu balsojumu," kā arī izteikumiem komisijas sēdē tuvākajā laikā, Dombrovskis nolēmis rosināt atklāto balsojumu par komisijas slēgtās daļas ierakstu atslepenošanu.
Raidījums "Nekā personīga" svētdien ziņoja, ka "Vienotība" tur aizdomās Pavļutu par to, ka viņš nestrādā valsts interesēs, bet sācis pats savu spēli ar "Gazprom".
Aizdomas radījusi Pavļuta pērnā gada vizīte Krievijā. Ministru pavadošās personas stāstījušas, ka pēc oficiālām sarunām ar "Gazprom" eksporta vadītāju Alekseju Medvedevu un Krievijas enerģētikas ministru Aleksandru Novaku, Pavļuts esot uz vairākām stundām ieslēdzies slepenā istabā ar "Gazprom" darbiniekiem. Par šo sarunu saturu ministrs neesot informējis premjeru Valdi Dombrovski ( V).
Tikmēr Pavļuts pirmdien paziņojumā presei uzsvēris - neskatoties uz dažādu pušu mēģinājumiem ietekmēt un kavēt Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju, EM turpinās mērķtiecīgu, pārdomātu un pakāpenisku procesu, kas sniegs ieguvumus Latvijas patērētājiem, veidos stabilu investīciju vidi un vidējā termiņā novērsīs Latvijas atkarību no viena gāzes piegādātāja.
"Visas darbības šajā procesā [pērn] notikušas atbilstoši valdības dotajam mandātam un ciešā koordinācijā ar premjeru, Ārlietu ministriju un drošības dienestiem. Spekulācijas par divpusējām sarunām ar "Gazprom" vadību slepenās istabās ir klaji meli un vienīgā mūsu saruna notikusi, klātesot EM ierēdņiem un Latvijas vēstniecības pārstāvjiem. Lai arī kā atsevišķiem spēlētājiem un politiķiem negribētos to pieļaut, Latvija mērķtiecīgi un pārdomāti virzīsies uz gāzes tirgus liberalizāciju, kas ir mūsu patērētāju un valsts drošības interesēs," uzsvēris ekonomikas ministrs.
Pavļuts arī atgādinājis, ka pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū vienīgais spēlētājs ir LG, bet Latvijas patērētāju interesēs būtu konkurence tirgū.
Savukārt LG brīdinājumi par gāzes cenu izmaiņām, uz ko bieži "atsaucas arī tie politiķi, kas cenšas procesu kavēt, savā ziņā ir manipulācija, lai saglabātu sev labvēlīgos tirgus nosacījumus pēc iespējas ilgāk".
Ministrs uzsver, ka Latvijai ir svarīgi ne tikai nodrošināt konkurētspējīgu piedāvājumu tirgū, bet arī partneriem Baltijas valstīs, Eiropas Komisijai, potenciālajiem dabasgāzes piegādātājiem un investoriem parādīt gatavību vidējā termiņā un pārdomāti izpildīt Trešās Enerģētikas paketes direktīvas (Direktīvas) prasības un nodrošināt alternatīvas gāzes piegādes Latvijai.
Jau vēstīts, ka aizvadītajā otrdienā slēgtā valdības sēdē Ekonomikas ministrija (EM) informēja valdību par pašreizējo situāciju gāzes tirgus liberalizācijas lietā. Pēc vairāku stundu debatēm tika nolemts padziļināti analizēt trīs iespējamos tirgus liberalizācijas modeļus.
"Pamata secinājumi ir tādi, ka Latvijai ir jāiet uz gāzes tirgus atvēršanu, - šobrīd ir vairākas Eiropas Savienības (ES) prasības, kas jāievieš īsākā laika periodā, un ir prasības, kas saistās ar pašreizējo Latvijas gāzes izolācijas izbeigšanu, kas būtu risināms ilgākā laika posmā," žurnālistiem pēc sēdes pastāstīja ekonomikas ministrs.
Latvija 2014.gada aprīlī paredzējusi liberalizēt gāzes tirgu, liekot nodalīt gāzes transportēšanas un uzglabāšanas funkcijas atsevišķā struktūrvienībā no gāzes piegādes un tirdzniecības, kā arī garantēt pieeju tīkliem jauniem gāzes tirgus dalībniekiem. Tomēr LG aicinājusi to atlikt.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šī gada februāra beigās nolēma virzīt izskatīšanai grozījumus Enerģētikas likumā, kuru būtība ir atlikt gāzes tirgus liberalizāciju jeb tā sauktās trešās paketes ieviešanu līdz brīdim, kamēr netiks panākti efektīvi starpsavienojumi ar trešajām valstīm, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju.
Viens no ES energodirektīvas virzieniem ir dalībvalstu gāzes apgādes tirgu liberalizācija, samazinot gāzes monopolistu lomu un ļaujot patērētājam izvēlēties sev izdevīgāko dabasgāzes piegādātāju. Būtisks direktīvas ieviešanas instruments ir gāzes apgādes tīklu nodalīšana no piegādes kompāniju struktūras. Latvija gāzes tirgus liberalizāciju ir atlikusi līdz 2014.gadam, taču līdz 2017.gadam ir spēkā 1997.gadā slēgtais LG privatizācijas līgums, kurā LG noteiktas ekskluzīvas tiesības uz gāzes pirkšanu, gāzes pārvadi, uzglabāšanu, sadali un pārdošanu.
