Foto: stock.xchng

2019. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,56 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 7% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 0,5%, bet importa vērtība samazinājās par 12,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Oktobrī Latvija eksportēja preces 1,21 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,35 miljardiem eiro. Ekonomisti atzīst, ka eksportam šogad nav klājies viegli. Pērn preču eksporta vērtība auga par gandrīz 10%, bet šī gada desmit mēnešos redzams vien vārgs 0,6% pieaugums.

"Ārējie apstākļi Latvijas eksportam oktobrī bija vieni no nelabvēlīgākajiem šajā izaicinājumiem pilnajā gadā. Oktobris bija īpaši slikts mēnesis Vācijas rūpniecībai. Tas bija skarbs arī Latvijas mašīnbūvei, kura līdz šim braši pretojās nozares globālās krīzes ietekmei. Oktobrī diezgan dramatiski bija Igaunijas ārējās tirdzniecības dati, eksports kritās par 7% (tas samazinās jau piekto mēnesi pēc kārtas), tai skaitā par 10% – Igaunijas izcelsmes preču eksports. Latvijā šādu sadalījumu nepublicē, bet to var aptuveni nojaust, jo reeksporta daļa dažādās preču grupās ir ļoti atšķirīga," norāda bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Gada desmit mēnešos eksports bija par 0,6% lielāks nekā pirms gada, bet imports samazinājās par 1,1%," atzīmē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

"Gaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos kopumā preču eksporta izaugsme saglabāsies vārga. Lai gan izaugsme tirdzniecības partneru ekonomikās turpinās bremzēties, eksporta sniegums, izzūdot pārejošajiem faktoriem, nākamgad varētu nedaudz uzlaboties. Negatīvo vilkmi no koka un tā izstrādājumiem eksporta sniegumā vēl varētu redzēt vismaz līdz nākamā gada pirmajam ceturksnim, bet pēc tam tā, visticamāk, mazināsies. Savukārt pārejošo faktoru nelabvēlīgā ietekme uz mehānismu un iekārtu eksportu izzudīs līdz ar šī gada beigām," teic "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Edmunds Gergelevičs: Oktobrī būtiski samazinājās tirdzniecības deficīts


Foto: LETA

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, oktobrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 0,5%. Savukārt preču imports būtiski samazinājās – par 12,8% Līdz ar to būtiski ir sarucis tirdzniecības deficīts.

Eksporta pieaugumu oktobrī būtiski ietekmēja graudaugu kultūru, alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu, kā arī farmācijas produktu eksporta vērtības palielinājums. Savukārt oktobrī samazinājās koksnes un tās izstrādājumu, minerālo produktu, mehānismu un ierīču, kā arī dzelzs un tērauda eksporta vērtība.

2019. gada oktobrī preču eksporta vērtība uz ES valstīm samazinājās par 1,4%. Eksports būtiski samazinājās uz Lietuvu (minerālie produkti), Zviedriju (graudaugi, ķīmiskie produkti, koksne) un Poliju (koksne, dzīvnieku produkcija, minerālie produkti, transportlīdzekļi), savukārt pieauga uz Igauniju (koksne, minerālais produkti) un Somiju (eļļas augu sēklas).

Būtiski pieauga eksports uz NVS valstīm – par 14,7%, tai skaitā uz Krieviju – par 18,5% (farmaceitiskie produkti, alkoholiskie dzērieni). Pieauga eksports arī uz Baltkrieviju, bet samazinājās uz Uzbekistānu.

Oktobrī nedaudz samazinājās eksports uz pārējām valstīm – par 3,1%. Ievērojami samazinājās eksports uz ASV (mehānismi) un Saūda Arābiju (graudaugi), bet pieauga uz Keniju un Kongo DR (uz abām – graudaugi).

Preču importa samazinājumu oktobrī lielā mērā noteica lidaparātu un to daļu un minerālo produktu importa vērtības kritums. Samazinājās arī mehānismu un ierīču un sauszemes transportlīdzekļu imports. Savukārt kritumu nedaudz kompensēja pārtikas rūpniecības ražojumu importa vērtības pieaugums.

Gada desmit mēnešos eksports bija par 0,6% lielāks nekā pirms gada, bet imports samazinājās par 1,1%.

Arī kopumā gadā paredzams mērens eksporta pieaugums. Straujāku eksporta attīstību ierobežo vāji izaugsmes tempi tirdzniecības partnervalstīs.

Agnese Buceniece: Preču eksporta izaugsme gandrīz apstājusies


Foto: Publicitātes foto

Eksportam šogad nav klājies viegli. Pērn preču eksporta vērtība auga par turpat 10%, bet šī gada desmit mēnešos redzam vien vārgu 0,6% pieaugumu, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn. Oktobra dati ar 0,5% kāpumu iezīmē līdzīgas tendences kā gadā kopumā.

Klupšanas akmeņu ir bijis gana daudz. Kopējo eksporta izaugsmi šogad ierobežo kritums mehānismu un iekārtu, metālu, kā arī koka un tā izstrādājumu eksportā. Tas ir stāsts gan par vājāku pieprasījumu mūsu noieta tirgos kopā ar eksporta cenu mazināšanos, gan arī par atsevišķiem pārejošiem faktoriem.

Aptauju rezultāti rāda, ka aizvien vairāk ražošanas sektorā strādājošo uzņēmumu nosauc nepietiekamu pieprasījumu kā vienu no galvenajiem faktoriem, kas ierobežo biznesa attīstību. Statistikas dati rāda, ka ekonomikas izaugsme vairākās mūsu tirdzniecības partnervalstīs ir kļuvusi lēnāka. Redzam, ka palielinās to uzņēmumu īpatsvars, kas norāda uz eksporta pasūtījumu samazināšanos. Visdrūmākā aina vērojama kokrūpniecībā, kur eksporta pasūtījumi ir pēckrīzes perioda zemākajā līmenī. Koka un tā izstrādājumu eksporta apgrozījumu negatīvi ietekmē arī cenu kritums. Tas vērojams arī citās preču grupās, tai skaitā metāliem un to izstrādājumiem.

Mehānismu un iekārtu eksporta sniegumu šogad galvenokārt ietekmē turboreaktīvo un citādu gāzturbīnu dzinēju eksporta kritums. To nosaka pārejoši faktori. Turklāt šīs izmaiņas nekādi neatspoguļo Latvijas ekonomikas attīstību, jo patiesībā ir atsevišķu preču nogādāšana uz garantijas remontu un atpakaļ. Pērn izņēmuma kārtā šīs preču grupas eksports būtiski palielinājās, bet šogad tas ir atgriezies tuvāk iepriekšējo gadu līmenim un gaidāms, ka tuvu tam saglabāsies arī nākamajā gadā.

Pozitīvās ziņas eksportā šobrīd nāk no pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta, kas palīdz kompensēt kritumu citās preču grupās. Šogad ievāktās graudaugu un rapša ražas ir būtiski labākas nekā pērn. Tas ļauj ievērojami kāpināt šo produktu eksportu pēdējo mēnešu laikā.

Gaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos kopumā preču eksporta izaugsme saglabāsies vārga. Lai gan izaugsme tirdzniecības partneru ekonomikās turpinās bremzēties, eksporta sniegums, izzūdot pārejošajiem faktoriem, nākamgad varētu nedaudz uzlaboties. Negatīvo vilkmi no koka un tā izstrādājumiem eksporta sniegumā vēl varētu redzēt vismaz līdz nākamā gada pirmajam ceturksnim, bet pēc tam tā, visticamāk, mazināsies. Savukārt pārejošo faktoru nelabvēlīgā ietekme uz mehānismu un iekārtu eksportu izzudīs līdz ar šī gada beigām.

Pēteris Strautiņš: Latvijā ražotu preču eksports aug


Foto: Publicitātes foto

Ārējie apstākļi Latvijas eksportam oktobrī bija vieni no nelabvēlīgākajiem šajā izaicinājumiem pilnajā gadā. Oktobris bija īpaši slikts mēnesis Vācijas rūpniecībai. Tas bija skarbs arī Latvijas mašīnbūvei, kura līdz šim braši pretojās nozares globālās krīzes ietekmei. Oktobrī diezgan dramatiski bija Igaunijas ārējās tirdzniecības dati, eksports kritās par 7% (tas samazinās jau piekto mēnesi pēc kārtas), tai skaitā par 10% – Igaunijas izcelsmes preču eksports. Latvijā šādu sadalījumu nepublicē, bet to var aptuveni nojaust, jo reeksporta daļa dažādās preču grupās ir ļoti atšķirīga.

Eksporta pieaugums gada griezumā par 0,5% nekad nevar radīt sajūsmu, bet šādos apstākļos tā ir drīzāk laba ziņa. Ātri aprēķini par Latvijā ražoto preču un reeksporta ietekmi vēsta, ka vietējo preču eksports oktobrī varētu būt audzis par 4%, līdzīgi kā šogad kopā. Tas šķiet ticami, jo apstrādes rūpniecība augusi par 2,6%, turklāt nozarēm ar ļoti lielu (ap 90% un vairāk) eksporta tirgu daļu visumā klājies labāk. Turklāt šogad labības raža bija krietni labāka nekā pērn, tas atspoguļojas arī graudu eksporta pieaugumā oktobrī par 38 miljoniem eiro.

Starp preču kategorijām, kas ir galvenokārt Latvijas izcelsmes ražotas, oktobrī liela pozitīva ietekme ir graudiem, par trešdaļu mazāka ir koksnes un tās izstrādājumu negatīvā ietekme, galvenokārt cenu krituma dēļ.

Ārējās tirdzniecības dati tikai ļoti aptuveni rāda, kas notiek eksporta sektorā, taču papildina kopējo datu ainu, kā arī iespējas nodarboties ar minējumiem. Piemēram, sliktie ražošanas dati vieglajā rūpniecībā, bet straujais eksporta pieaugums liek domāt, ka, vai nu aug reeksports, vai arī, kā domā nozares asociācija, drīzāk ražošanas dati ir neprecīzi.

Reizi ceturksnī no Latvijas Bankas iegūstam detalizētas ziņas par to, kas notiek pakalpojumu eksportā. Tas veido mazāk nekā trešdaļu no kopējā eksporta, bet ir krietni nozīmīgāks attīstībā, piemēram, pēdējos piecos gados, veidojot vairāk nekā 40% eksporta pieauguma. Tā ietekme uz labklājību varētu būt vēl lielāka, jo pakalpojumu radīšanai vajag mazāk importa. Galvenās ziņas 4. decembrī publicētajos pakalpojumu eksporta datos – šogad t.s. balto apkaklīšu nozarēs (biznesa, IT un sakaru pakalpojumi, finanses) eksports aug par 10%, bet autopārvadājumos pat par 20%. Tranzītā kritums par 6%, bet tūrismā nav lielas izmaiņas. Šogad tranzīta daļa pakalpojumu eksportā būs vien ap 12% pretstatā 45% gadsimta sākumā. Taču krass tranzīta sarukums ļoti kaitētu Daugavpilij un Ventspilij, arī Rēzeknei. Rīgas osta ir Latvijas lielākā, taču tās ienākumu samazināšanos galvaspilsētas ekonomika pārdzīvotu samērā viegli.

Ārējie apstākļi ir nelabvēlīgi, taču pacienta jeb pasaules ekonomikas stāvoklis ir sarežģīts, bet stabils. Recesijas riski tuvākajā nākotnē ir gandrīz pazuduši no dienaskārtības ASV. Bezdarbs tikko sasniedza 3,5% jeb jaunu zemāko punktu kopš 1969. gada. Vēl pāris desmitdaļas un tas būs zemākajā līmenī kopš Korejas kara. Pie apvāršņa parādās bažas par centrālās bankas spēju maigi nobremzēt ekonomiku, kad tā sāks pārkarst, kļūdas šādos brīžos ir bijis tipisks lejupslīdes iemesls pagātnē.

Diemžēl situācija Vācijas eksporta nozarēs ir diezgan nepatīkama, piemēram, mašīnbūves asociācija paredz, ka ražošanas samazināšanās turpināsies līdz nākamā gada 2. pusei. Labās ziņas Eiropai – bezvienošanās "Brexit" risks tuvākā gada laikā ir ļoti neliels, bet iespējamu ASV auto tarifu ieviešanas termiņš ir iztecējis. Svarīgs nenoteiktības avots Latvijas eksportētājiem ir britu mārciņas vērtība. Šobrīd mārciņas kursā ir "iecenota" 80% varbūtība konservatīvo uzvarai, taču, ja tomēr uzvarēs leiboristi, finanšu tirgos būs vētra. Aptaujas rāda, ka konservatīvo pārsvars ir apmēram 10 procentpunkti.

Domājot par to, kā eksporta kāpumu veicināt un, atturoties no tādām banalitātēm, kā "jāražo vairāk produktu ar augstu pievienoto vērtību", vēlētos uzsvērt nepieciešamību un iespēju veidot eksporta produktu portfeli, ko mazāk ietekmē pasaules ekonomikas cikls.

Daudz esmu rakstījis par to, kā aug metālapstrādes un mašīnbūves jeb inženierijas nozares. Tas tiešām ir apsveicami, taču globālā krīze šajā nozarē atgādina, cik svarīga ir diversifikācija. Latvijas rūpniecība ir izteikti atkarīga no tā, kas notiek Eiropas celtniecībā. Šim tirgum strādā eksportējošie nemetālisko minerālu (g.k. būvmateriālu) ražotāji, puse kokrūpniecības, tas ir liels tirgus arī ķīmijai un metālapstrādei. Ir ļoti vērtīgi tirgu diversifikācijai attīstīt nozares, kas ražo citiem tirgiem un kuru "uzvedība" ekonomikas ciklā ir atšķirīga. Labs papildinājums nozarēm, kuras ražo kapitāla preces un to komponentes, ir patēriņa preču tirgi. Mūsu valstī daudz ražo pārtiku un mēbeles, bet cita veida patēriņa preces ir diezgan liels retums. Jaunākajā Eksporta un inovācijas balvas konkursā, kas noslēdzās 5. decembrī, vienā no kategorijām uzvarēja "Kinetics Nail Systems", kas ražo nagu lakas ar savu un citiem zīmoliem. Francijas šī gada pārsteidzoši labā izaugsme salīdzinājumā ar Vāciju ir laba ilustrācija šādu un līdzīgu uzņēmumu nozīmei.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!