Pašreizējā lidsabiedrības "airBaltic" operatīvās vadības direktore Laila Odiņa, kura medijos figurē kā iespējamā lidsabiedrības valdes priekšsēža Bertolta Flika pagaidu pēctece, ir ļoti profesionāla kandidāte, otrdien žurnālistiem teicis premjers Valdis Dombrovskis (V).

Premjers, vaicāts par Odiņas piemērotību, lai stātos Flika vietā lidsabiedrības prezidenta amatā, īsi noteica - viņa skatījumā sieviete ir ļoti profesionāla kandidāte, kas strādā aviokompānijā kopš tās pirmsākumiem.

Dombrovskis gan piebilda, ka uzņēmuma akcionāri gala lēmumu par pagaidu kandidatūru prezidenta amatam vēl nav pieņēmuši.

Premjers, prasīts par aviokompānijas vadītāja atalgojumu, sacīja, ka tam ir jābūt konkurētspējīgam, taču tas visticamāk nebūs "tik milzīgs, kāds tas bija Flikam".

Savukārt, jautāts par valsts ieguldījumu, premjers sacīja, ka pagaidām vēl nav skaidrs vai tas tiks iekļauts šā gada budžeta grozījumos vai nākamā gada budžetā. Tas kļūšot skaidrs tuvāko nedēļu laikā, sacīja premjers, lai gan, viņaprāt, optimālākais risinājums būtu iekļaut šo ieguldījumu jau šā gada budžeta grozījumos.

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīs bija izvairīgs par iespējamajiem "airBaltic" valdes un padomes kandidātiem, sakot vien, ka valdi ievēlēs padome, kura, iespējams, sastāvēs no pieciem, sešiem cilvēkiem.

Jau vēstīts, ka pirmdien vakarā oficiāli parakstīta vienošanās par "airBaltic" glābšanu. Saskaņā ar "airBaltic" akcionāru - valsts un "Baltijas aviācijas sistēmu" (BAS) - vienošanos tiek izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un veikti nepieciešamie ieguldījumi aptuveni 100 miljonu latu apmērā lidsabiedrības pamatkapitālā.

Valsts kopējais ieguldījums būs 57,6 miljoni latu, finansējums tiks nodrošināts kā Valsts kases aizdevums ar iespēju to vismaz daļēji kapitalizēt. Līdzekļi paredzēti operatīvo zaudējumu segšanai, kas ir šogad un daļēji paredzēti nākamgad. Daļu esot gatavība novirzīt arī flotes modernizācijas vajadzībām.

Vienošanās paredz valsts proporcionālu līdzdalību "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanā - valsts aizdevuma piešķiršanu "airBaltic" ne vēlāk kā 2011.gada 14.oktobrim 16 miljonu latu apmērā, ja ir izpildīti vairāki priekšnosacījumi: atsaukts tiesiskās aizsardzības pieteikums Rīgas rajona tiesā; pilnībā dzēstas 59 110 akcijas, kuras pašreizējais lidsabiedrības menedžments pārdeva noslēpumainam investoram, kas izrādījās saistītas ar Krievijas izcelsmes miljonāru, vienu no "Snoras" bankas īpašniekiem Vladimiru Antonovu, kā arī jaunā redakcijā apstiprināti "airBaltic" statūti.

Vienošanās arī paredz izbeigt pagājušā gada pavasarī noslēgto konsolidēto akcionāru līgumu. Saskaņā ar vienošanos tiks ievēlēta jauna "airBaltic" padome ar pieredzi vadības un uzraudzības veikšanā pēc saimnieciskās darbības apmērā līdzīgās sabiedrībās.

Vienošanās paredz, ka no amata tiek atcelts līdzšinējais lidsabiedrības prezidents un valdes loceklis Bertolts Fliks, bet jaunā valde darbosies trīs cilvēku sastāvā. Tāpat vienošanās paredz, ka "airBaltic" atgūs Flika savulaik pārdoto preču zīmi, un tā tiks ieķīlāta par labu valstij, lai nodrošinātu valsts aizdevuma atmaksu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!