Pret iespēju izvietot LNG termināli Paldisku Ziemeļu ostā iebilst pašvaldība
Foto: DELFI

Igaunijā turpinoties diskusijām par labāko vietu iecerētajam sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim, Harju apriņķa Rietumharju pagasta pašvaldības vadība noraidījusi Paldisku Ziemeļu ostas īpašnieka "Paldiski Sadamate" apgalvojumu, ka šī osta tam ir piemērotāka nekā sākotnēji izraudzītā vieta Pakri pussalas galā, kuru pašlaik attīsta kompānijas "Alexela" un "Infortar".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Ziemeļu osta pēdējā laikā visai skaļi iestājusies par to, ka tā ir vislabākā iespējamā vieta peldošajam terminālim. Tas ir nepārdomāts apgalvojums, jo pašreizējā vieta izvēlēta vairāku iemeslu dēļ," norādījis pašvaldības vadītājs Jānuss Sāts.

Konkrēti, pagasta vadība uzskata, ka termināli nevajadzētu veidot pilsētas vidū, jo Ziemeļu ostas piestātnes atrodas Paldisku pilsētas teritorijā, tikai 500 metrus no tuvākās skolas. Tā norāda, ka labākā vieta peldošajai piestātnei būtu Laheperes līcī un ka Pakri pussalas gals šim nolūkam izraudzīts rūpīgi pārdomātā procesā.

"LNG terminālis ir objekts, kam jāgarantē valsts stratēģiskā enerģētiskā drošība un dabasgāzes piegāžu drošums, un tā plānošana sākta pirms vairāk nekā 15 gadiem. Šis process norisinājās ciešā saistībā ar gāzesvada "Balticconnector" projektu starp Igauniju un Somiju un gāzes kompresoru stacijas atrašanās vietu tur, kur tas mūsu pusē ieiet jūrā," skaidrots pašvaldības paziņojumā.

Lai ekonomiski izmantotu zemi, termināli ir saprātīgi ierīkot tur, kur gāzes tranzīta vads starp abām valstīm ieiet jūrā, jo tad krastā nevajadzēs izbūvēt papildu cauruļvadus no termināļa uz esošo D kategorijas gāzes vadu, tajā norādīts.

Kā uzsver pašvaldība, plānotajā vietā veikti visi nepieciešamie priekšdarbi, izstrādāts arī ietekmes uz vidi novērtējums, lai galu galā uzbūvētu pilnvērtīgu termināli ar tādām tilpnēm, kas atbilst gāzes patēriņam reģionā, turpretī Ziemeļu ostā tādi apstākļi nav radīti.

Ņemot vērā procesa sarežģītību, pašvaldība uzskata, ka jaunas vietas izvēle no Igaunijas energoapgādes drošības viedokļa nozīmētu nevajadzīgu risku uz nenoteiktu laiku. Turklāt Igaunijas valstij nepieciešamība papildus projektēt un izbūvēt vairāk nekā trīs kilometrus garu gāzesvadu nozīmētu risinājuma iekavēšanos uz gadu vai diviem. Nav izvērtēta arī ietekme, kādu radītu termināļa izveide Ziemeļu ostā un jauna sauszemes gāzesvada izbūve.

Ja terminālis tiktu būvēts Ziemeļu ostas teritorijā, tas atrastos uzņēmuma "Palsteve" bīstamajā zonā, bet šā uzņēmuma darbībai noteikts augsta līmeņa avāriju risks, un pašvaldība uzskata, ka šādās ostās nevajadzētu izvietot jaunus riska avotus, lai avārijas gadījumā izvairītos no domino efekta.

Vienlaikus pašvaldība norāda, ka no kravu pārvadājumu iespēju viedokļa "gan valstij, gan pašai kompānijai ir ārkārtīgi ekonomiski neizdevīgi upurēt esošās kravu ostas infrastruktūru izdevīgā vietā, ja ir visi nosacījumi termināļa būvei pussalas galā".

"Terminālis mums būtu bijis vajadzīgs jau vakar. Lemjot par jaunu atrašanās vietu, tā celtniecība un attīstīšana iekavētos uz nenoteiktu laiku," norādījis Sāts.

Kā ziņots, "Paldiski Sadamate", kam pieder Paldisku Ziemeļu osta, pagājušajā nedēļā vērsās pie valdības, paužot viedokli, ka šī osta ir piemērotāka termināļa izveidei nekā plānotā vieta, kas atrodas pie atklātas jūras Laheperes līča galā.

Termināļa projektu Paldiskos attīsta Igaunijas uzņēmums "Alexela", un aprīlī tam pievienojās investīciju kompānija "Infortar", kurai pieder 40% prāmju operatora "Tallink Grupp" akciju.

Paldisku termināli iecerēts pabeigt divās kārtās. Pirmajā kārtā paredzēts izbūvēt piestātni un savienojumu ar starptautisko cauruļvadu "Balticconnector", kā arī organizēt peldošā LNG termināļa nomu, bet otrajā - izveidot pastāvīgu termināļa risinājumu. Infrastruktūra, ko domāts pabeigt šoruden, izmaksās 40 miljonus eiro.

Termināli Paldiskos izmantot dabasgāzes piegāžu saņemšanai iecerējusi arī Latvija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.