Tautas partijas un Latvijas Pirmās partijas pārstāvji iesnieguši Privatizācijas pabeigšanas likumā priekšlikumus, kas ļautu zemes gabalus privatizēt par kadastrālo nevis tirgus vērtību, turklāt, izmantojot parastos privatizācijas sertifikātus, nevis īpašuma kompensācijas sertifikātus.
“Jaunais laiks”, kurš iebilst pret šādiem priekšlikumiem, piektdien tikās ar TP pārstāvjiem Ati Slakteri un premjeru Aigaru Kalvīti. JL uzskata, ka šādi priekšlikumi pilnībā groza likuma jēgu un garu un rada pamatotas bažas par desmitiem miljoniem zaudējumu Latvijas valstij.

Pēc tikšanās premjera preses sekretārs Arno Pjatniks portālu "Delfi" informēja, k tās laikā konkrēta vienošanās par to, vai iekļaut šos strīdīgos labojumus, nav panākta, taču "likums netiks virzīts tālāk bez koalīcijas partneru vienprātīgas piekrišanas un nepieciešamības gadījumā to varēs vēlreiz izskatīt valdībā," skaidro Kalvītis.

Iepriekš portālam “Delfi” neoficiālie avoti norādīja, ka šādi priekšlikumi izskanēja likuma tapšanas laikā, taču pēc JL protestiem koalīcijas partneri esot vienojušies tos neiekļaut likumā, un likums tika atbalstīts valdībā un virzīts izskatīšanai Saeimā.

Pašlaik zemi var atsavināt par īpašuma kompensācijas sertifikātiem vai arī par naudu, nevis par privatizācijas sertifikātiem, portālam “Delfi” pavēstīja Privatizācijas aģentūrā.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, JL deputāts Dzintars Zaķis portālam “Delfi” norādīja, ka par īpašuma privatizācijas sertifikātiem, kuru palicis tikai nedaudz mazāk par miljonu, var privatizēt apbūvētu, lietošanā nodoto zemi, zemi zem objektiem.

Savukārt parasto privatizācijas sertifikātu daudzums tirgū ir daudz lielāks – aptuveni desmit miljonu – un tie esot koncentrējušies desmit privātpersonu un juridisko personu kontos. “Tie, kam ir gana daudz privatizācijas sertifikātu, noteikti būtu priecīgi par šādu priekšlikumu iekļaušanu likumā, kas ļautu tos realizēt,” sacīja Zaķis.

Kāds cits tautsaimniecības eksperts, kurš vēlējās palikt anonīms, “Delfi” portālam pastāstīja, ka, viņaprāt, šie likuma labojumi neatrisina lielo sertifikātu pakešu izmantošanas problēmu, jo atlikušās privatizējamās zemes vērtība ne tuvu nesedz vēl neizmantoto sertifikātu apjomu.

“Ja lielo īpašnieku rokās ir apmēram pieci miljoni sertifikātu, par kuriem tie iztērējuši apmēram 30 miljonus latu (pieņemot, ka deviņdesmitajos gados vienu sertifikātu tirgū varēja iepirkt vidēji par sešiem latiem), tad noteikti viņi gribēs vismaz 30 miljonus peļņu, bet atrast neprivatizētu zemi 60 miljonu vērtībā Latvijā ir nereāli,” skaidroja informācijas avots, piebilstot, “es paredzu, ka vēl par sertifikātiem tiks palaistas “airBaltic” vai kāda no “Latvenergo” atdalīta meitas uzņēmuma akcijas”.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!