Pēc Valsts kontroles veiktās revīzijas vairākas pašvaldības pievērsušas lielāku uzmanību ēkām, taču problēmu saistībā ar novecojušo dzīvojamo fondu aizvien ir daudz, atzina Publisko izdevumu un revīzijas komisijas dalībnieki.
Revīzija tika veikta 2018./2019. gadā, bet publiskota – 2020. gada sākumā, sniedzot ieteikumus 10 pašvaldībām un Ekonomikas ministrijai. Šajā laikā tika apsekota Daugavpils un Valmieras pilsēta, Alojas, Ērgļu, Gulbenes, Limbažu, Olaines, Saldus, Tērvetes, Ventspils novads, atgādināja Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.
Nākamo pusotru gadu noritēja ieteikumu ieviešana, un šobrīd teju visi ieteikumi ir ieviesti, bet viena ieteikuma ieviešana Ventspilī kavējas.
Revīzijā tika konstatēts, ka neviens nerūpējas par ēkām tā, kā ir noteikts normatīvajos aktos. Taču šajā gadījumā veidojās tāds kā apburtais loks: iesaistītajām personām bija nepietiekama izpratne par drošu ēku ekspluatāciju un pienākumu izpildi, vienlaikus būvvaldes negāja apsekot šīs ēkas, jo uzskatīja, ka tāpat neviens šīs kļūdas nelabos. Tāpat konstatēts, ka ēku apsaimniekotājiem trūkst profesionālās kvalifikācijas, kā arī ir izveidoti nepietiekami uzkrājumi remontiem un trūkst finansējuma. Reaģējot uz priekšlikumiem, EM ieviesusi divas izmaiņas – kopš 2021. gada septembra ir pieejams "Altum" finansējums daudzdzīvokļu ēku remontam, kā arī ieviests nosacījums, ka daudzdzīvokļu mājām jāveic apsekošana reizi 10 gados, ko VK vērtē atzinīgi.
Tāpat revīzijā tika secināts, ka daudzviet pašvaldībās nebija informācijas par ēku stāvokli, un netika veiktas tehniskās apskates ēkām – ne regulāras, ne vispār.
Šajā laikā progress ir vērojams, un revīzijā minētās pašvaldības veikušas ēku apsekojumu, ieviešot arī vairākus pasākumus. Piemēram, Gulbenes, Saldus un Ventspils novados pašvaldības kopumā nolēmušas pārvietot iedzīvotājus no 20 mājām, jo bojājumu dēļ mājās vairs nebija ekonomiski lietderīgi ieguldīt. Tāpat Gulbenes pašvaldība pieņēmusi lēmumu šogad uzsākt īres nama būvniecību ar 48 dzīvokļiem. Savukārt Ventspils novada pašvaldība no revīzijām pārbaudītajām 13 mājām 5 mājām veikusi skursteņu remontu, bet 6 mājām veica ūdens un kanalizācijas stāvvadu un guļvadu daļēju nomaiņu. Darbs notiek arī citviet.
Darbs pašvaldību dzīvojamā fonda atjaunošanā jāturpina, taču diemžēl ir vairāki aspekti, kas liedz to paveikt straujāk. Tiek domāts par pašvaldību dzīvojamā fonda atjaunošanu, īres un sociālo māju būvniecību, piebilda Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders.
Vienlaikus diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka nepieciešama privāto investoru iesaiste. "Pašlaik diemžēl ir ierobežots bankas atbalsts, taču vienlaikus jāsaka, ka nekad ar valsts investīcijām mājokļus nesabūvēs. Tāpat īres namu būvniecības noteikumu notiek smagnēji un aizvien ir daudz neatrisinātu jautājumu, sacīja Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš.
