"Nozaru griezumā 2020. gadā salīdzinoši labi izaugsmes radītāji sagaidāmi ar pakalpojumu eksportu saistītās nozarēs – izmitināšanas pakalpojumos un IT nozarē. Stabila izaugsme 2020. gadā paredzama arī ar privāto patēriņu saistītām un uz iekšējo tirgu orientētām nozarēm – mazumtirdzniecībai u.c. komercpakalpojumu nozarēm," norāda Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš. "Savukārt grūtāk klāsies tām nozarēm, kas vairāk eksportē. Tā kā tās ir atkarīgas no ārējā pieprasījuma, šīs nozares būs vairāk pakļautas globālajiem ekonomikas notikumiem. Lai gan kopumā ekonomikas izaugsme noieta tirgos turpināsies arī šogad, tomēr jārēķinās, ka tā būs lēnāka un atsevišķos segmentos ir iespējams pieprasījuma kritums. Kritumu izjutīs virkne uz eksportu orientēto apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu, kā arī vairumtirgotāju. Jau šobrīd redzam, ka aptaujās šie uzņēmumi norāda uz bažām par pieprasījumu," atzīst "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.
Salmiņš skaidro, ka nozaru konfidences rādītāji apstrādes rūpniecībā un būvniecībā kopš 2019. gada vidus pasliktinās. Kā galveno ierobežojošo faktoru uzņēmumi arvien vairāk norāda nepietiekamo pieprasījumu. 2020. gadā izaugsme apstrādes rūpniecībā būs lēnāka nekā 2019. gadā, ko noteiks situācija ārējos tirgos un vājākas eksporta iespējas. "Vājo ārējo pieprasījumu 2020. gadā visvairāk jutīsim apstrādes rūpniecībā, kur izlaides pieaugums šogad varētu būt 0-2% robežās," prognozē bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Buceniece norāda, ka būtiskas pieprasījuma vājināšanās pazīmes ir vērojamas, piemēram, kokrūpniecībā, apstrādes rūpniecības lielākajā apakšnozarē, kur eksporta pasūtījumi ir pēckrīzes perioda zemākajā līmenī. Tomēr jāatzīst, ka kopumā nozare joprojām ir diezgan spēcīga un grūtākus laikus tai ļauj pārdzīvot labas izaugsmes gados uzkrātais buferis.
Būvniecība var iebraukt mīnusos
Sasniegtais ES fondu investīciju maksimums un lielu privātu būvniecības projektu trūkums ietekmēs būvniecības nozari, kurā apjomi 2020. gadā faktiski saglabāsies 2019. gada līmenī, uzskata Salmiņš. "Nenoteiktība apvij būvniecības sektoru. 2019. gadā tā vēl būs spējusi uzrādīt kāpumu apmēram 5% apmērā, taču šogad pieaugums varētu apstāties un parādīties arī mīnusi. Būvniecība ir sasniegusi izaugsmes augstāko punktu gan eirozonā, gan Latvijā. Krīzi nozarē šogad gaidīt nav pamata. Pieprasījums joprojām ir, drīzāk jautājums ir par nozares spēju tam adaptēties izmaksu un cenas ziņā," uzskata "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, sakot, ka lielākie izaicinājumi nozari gaida 2021. un 2022. gadā.
Arī Āboliņš piekrīt, ka būvniecībā, iespējams, redzēsim kritumu. Būvniecībā tas pamatā ir saistīts ar valsts pieprasījuma mazināšanos, jo šā gada budžetā jau ir plānots kopējo valsts investīciju samazinājums, kā rezultātā būvniecība kopumā varētu sarukt par 1-3%.
Tranzītam nepieciešama plānu revīzija
Pēc salīdzinoši labiem izaugsmes rādītājiem 2016.–2018. gadā transporta un uzglabāšanas nozarē 2019. gadā bija vērojams sniegto pakalpojumu apjoma samazinājums, un Salmiņš prognozē, ka arī 2020. gadā, visticamāk, nozarē gaidāma lejupslīde.
