Līdz ar to valdības pieaicinātā finanšu konsultanta "Prudentia" sarunas par situācijas stabilizāciju lidsabiedrībā koncentrējas uz AS "Latvijas Krājbanka" un tās akcionāriem, par kuru finanšu resursu pieejamību ir lielāka pārliecība, biznesa portālam "Nozare.lv" atklāja "Prudentia" partneris un valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.
"Protams, nezinām detaļas, bet publiskā informācija liecina, ka viss BAS ir ieķīlāts "Latvijas Krājbankā" un tās lielākajā akcionārē "Snoras bankā". BAS bez "Latvijas Krājbankas" atļaujas un piekrišanas nevar veikt nekādas darbības, tostarp jaunus ieguldījumus. Faktiski BAS ir tikai čaula, kurā bez saprotamas motivācijas ir pārbīdīta un pārlikta liela daļa "airBaltic" biznesa un pakalpojumu. BAS holdings ir čaula, un visa holdinga darbība atkarīga no "Latvijas Krājbankas", "Snoras bankas" un citiem kreditoriem," situāciju skaidroja Krastiņš, pieļaujot iespēju, ka BAS līdzdalību "airBaltic" varētu aizstāt "Latvijas Krājbanka".
Kā stāstīja "Prudentia" vadītājs, tiek runāts gan ar abu banku vadītājiem, gan akcionāru. Taujāts, vai sarunās ir iesaistīts arī Krievijas miljardieris Vladimirs Antonovs, kuram ir būtiska līdzdalība bankās, Krastiņš atbildēja: "Pēc būtības - jā."
Attiecībā uz to, ka iespējamais SAS obligāciju pircējs ir Luksemburgā reģistrētā "Trasatlantic Holdings Company", kas saistīta ar Antonova biznesu, Krastiņš norādīja, ka problēma ir arī tajā, ka pēdējo 3-4 mēnešu laikā gan "airBaltic", gan BAS arvien vairāk parādās finansētāji no ārzonām, kuru patiesie labuma guvēji juridiski nav zināmi.
"Valstij ir ļoti būtiski zināt patiesā labuma guvējus visiem būtiskākajiem "airBaltic" tiešajiem un netiešajiem akcionāriem un arī lielākajiem kreditoriem," uzsvēra Krastiņš, atzīstot, ka šī informācija, visticamāk, tiek apzināti slēpta, kam viņš neredz loģisku pamatojumu. Tas arī esot būtisks traucēklis sarunām.
Krastiņam gan bija grūti spriest, vai BAS līdzdalības lidsabiedrībā nomaiņa ar "Latvijas Krājbanku" varētu kalpot par situācijas risinājumu, jo tas būtu jājautā pašai bankai.
"Latvijas Krājbankas" prezidents Ivars Priedītis laikrakstam "Dienas Bizness" norādījis, ka, piedzenot BAS izsniegtā kredīta ķīlu ("airBaltic" akcijas), "mums jāzina, ko darām nākamajā sekundē, kādi būs tālākie valdības lēmumi".
Viņš arī skaidrojis, ka tādejādi "airBaltic" akcijas būtu jāliek "Latvijas Krājbankas" bilancē, ko banka pēc būtības nevar darīt, jo "uzreiz būs klāt Finanšu un kapitāla tirgus komisija". Lai šādu situāciju nepieļautu, aviokompānijas prezidentam Bertoltam Flikam esot jāpieņem nosacījumi, lai valsts aviokompānijā iepludinātu miljonus.
To, ka valsts pie zināmu nosacījumu izpildes ir gatava iepludināt līdzekļus "airBaltic" glābšanā, atkārtoti apliecināja Krastiņš, uzsverot, ka tas visām iesaistītajām pusēm ir jau pateikts un arī rakstiski apliecināts. Būtiskākais nosacījums esot kārtības un caurskatāmības nodrošināšana kompānijā atbilstoši pasaules standartiem par labas korporatīvās pārvaldības principiem.
"Prudentia", kas darbojas valdības sniegtā mandāta ietvaros, sniedzot konsultācijas, nevis pieņemot lēmumus, uzskata, ka valdība dara visu maksimāli, pragmatiski un racionāli iespējamo, lai nostiprinātu un aizsargātu valsts pozīcijas aviokompānijā, kā arī situāciju atrisinātu.
Kā uzsvēra Krastiņš, valdība bargi vērsīsies pret visām personām, kas apzināti vai ar savu bezdarbību būs nodarījušas kaitējumu "airBaltic" un attiecīgi valstij kā uzņēmuma akcionāram.
"Valdība tiešā veidā nevar ietekmēt "airBaltic" operatīvo darbību. Fliks ir vienīgais valdes loceklis un apzināti uzņēmies visu gan juridisko, gan profesionālo atbildību par svarīgākajiem operatīvajiem jautājumiem. Ja viņš dažādu iemeslu dēļ nespēj tos risināt, tad par to nāksies atbildēt likuma priekšā," apliecināja "Prudentia" pārstāvis.
Attiecībā uz neoficiālo informāciju, ka valdības līmenī ticis spriests arī par "airBaltic" maksātnespējas pieteikšanu, Krastiņš uzsvēra, ka "Prudentia" kā valdības konsultanti uzskata, ka maksātnespēja neatrisina "airBaltic" problēmas. "Diemžēl ne mēs, ne valdība nevar ietekmēt kreditoru darbības," piebilda Krastiņš.
Uz jautājumu, vai kreditori ir brīdinājuši, ka varētu tikt pieprasīta "airBaltic" maksātnespēja, Krastiņš norādīja, ka "pagaidām visi līdzšinējie jautājumi, kas ar to saistīti, bijuši ekskluzīvā Flika pārziņā".
Par to, kad varētu sekot Flika nomaiņa "airBaltic" vadītāja krēslā, Krastiņš sacīja, ka tas būs atkarīgs no kopēja, konceptuāla, stratēģiska lēmuma par "airBaltic" turpmāko darbību. Šo lēmumu pieņemšot akcionāri - BAS kopā ar valdību.
"Par Flika kunga nomaiņu starp akcionāriem nav domstarpību. Ir citi svarīgāki stratēģiskie jautājumi, par kuriem risinām sarunas un pagaidām nevaram vienoties," uzsvēra Krastiņš, gan neatklājot, par kādiem jautājumiem vienošanos nevar panākt.
Krastiņš atzina, ka, jo ātrāk notiks Flika nomaiņa, jo tas būs labāk. Taču tas būšot iespējams vien tad, kad būs pabeigtas sarunas par stratēģiski svarīgākajiem jautājumiem. Sarežģītās situācijas dēļ Krastiņš atturējās prognozēt, kad sarunas varētu noslēgties.
Atbildot uz jautājumu, vai nav risks, ka, jo ilgāk turpināsies sarunas, jo sliktākā finanšu situācijā nonāks "airBaltic", Krastiņš sacīja, ka "kompānijas vadība Flika kunga personā rīkojas neprofesionāli un tas ir maigs apzīmējums". "Līdz ar to tas ir galvenais drauds, nevis kreditoru vai citu personu darbības," uzsvēra valdības konsultants.
Tāpat viņš uzsvēra, ka visu laiku notiek intensīvas sarunas ar "airBaltic" vadību, citiem vadošajiem darbiniekiem un kreditoriem par to, kā stabilizēt situāciju kompānijā.
Kreditoru kopējās prasības esot ļoti lielas, taču tās "Prudentia" nevar atklāt, un tas patlaban arī neesot nepieciešams.
Jau ziņots, ka "airBaltic" vadītājs Fliks trešdien paziņoja, ka jau šā gada novembrī "airBaltic" samazinās lidojumu skaitu par 726 lidojumiem un decembrī par 723 lidojumiem salīdzinājumā ar 2010.gadu, bet 2012.gadā "airBaltic" plāno kopumā veikt 45 517 lidojumus. Tas ir par 9400 lidojumiem mazāk nekā 2011.gadā. Tas nozīmē, ka vidēji "airBaltic" 2012.gadā starptautiskajā lidostā "Rīga" izpildīs par 25 lidojumiem dienā mazāk nekā šogad. Iemesls lidojumu samazināšanai - valdības neizlēmība jautājumā par aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanu.
"Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas Aviācijas sistēmas" (47,2%). "Baltijas Aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder lidsabiedrības vadītājam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".
Patlaban starp "airBaltic" akcionāriem - Fliku un valsti - ir saspringtas attiecības saistībā ar "airBaltic" finanšu stāvokli un nepieciešamajiem ieguldījumiem lidsabiedrībā.