Publiskotais, iespējams, 'airBaltic' akcionāru līgums paredz plašas pilnvaras privātajam partnerim

Interneta vietnē publiskotajā līguma kopijā ir grifs "Konfidenciāli" un Šlesera un BAS pārstāvja Aļņa Vītola paraksts, bet Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāram Nilam Freivaldam atvēlētā paraksta vieta ir tukša. Tieši valsts sekretārs, nevis ministrs, ir SM kā "airBaltic" valsts kapitāldaļu turētāja pārstāvis. Līgums datēts ar pērnā gada 4.martu.

Līgums paredz, ka "airBaltic" padomē ir pieci pārstāvji, trīs no tiem izvirza valsts, bet divus - BAS. Līgums nosaka, ka pusēm nav tiesību noraidīt otras puses piedāvātos padomes locekļa kandidātus. Tāpat noteikts, ka gadījumā, ja par padomes priekšsēdētāju ievēl valsts pārstāvi, priekšsēdētāja vietnieka amats pienākas BAS, un otrādi. Aviokompānijas padome ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās ne mazāk kā četri locekļi. Lēmumi padomei jāpieņem ar vairāk nekā trīs ceturtdaļu klātesošo balsu vairākumu, paredz līgums.

Kā norāda vietnes "pietiek.com" autori, iepriekšējais, 1995.gadā noslēgtais "airBaltic" akcionāru līgums ar Skandināvijas aviokompāniju SAS esot paredzējis, ka tikai valstij ir tiesības uz "airBaltic" padomes priekšsēdētāja vietu, bet privātajam partnerim pienākas vietnieka amats. No līguma ar SAS "pietiek.com" gan publiskota tikai neliela daļa – sākumlapa, paraksta lapa un uzņēmuma valdes kompetences uzskaitījums. Publiskotajos līguma fragmentos uzņēmuma padomes vadības iecelšanas kārtība nav aprakstīta.

Saskaņā ar publiskoto 2009.gada līguma kopiju, lidsabiedrības valdē ir jābūt četriem locekļiem, kurus izvirza BAS un kurus valsts pārstāvjiem "airBaltic" padomē nav iespēju noraidīt, jo līgums paredz, ka "Latvijai ir jānodrošina, ka to pārstāvošie padomes locekļi nodod balsis "par" BAS nominētajiem valdes locekļu kandidātiem". Kā norāda "pietiek.com" autori, vēlāk, jau Dombrovska valdības laikā, līgums mainīts un valdes locekļu skaits samazināts līdz vienam. Šim amatam BAS izvirzījusi Fliku, kura kandidatūru valstij nav bijis iespējams noraidīt, jo Fliks, lai gan iepriekš to solījis, nav piekritis tādām līguma izmaiņām, kas dotu valstij veto tiesības valdes locekļu kandidātu izvirzīšanā. Līdz ar to saskaņā ar pašreizējo līgumu valsts uzņēmuma valdē vispār nav pārstāvēta.

Turklāt, salīdzinot ar iepriekšējo akcionāru līgumu ar SAS, Šlesera parakstītais dokuments dod "airBaltic" valdei plašākas tiesības uzņēmuma saimniecisko jautājumu risināšanā. Līgums paredz, ka valde bez padomes piekrišanas apstiprina uzņēmuma budžetu un biznesa plānu, lemj par gaisa kuģu iegādi, atsavināšanu vai nomu, kā arī jaunu lidojumu uzsākšanu un maršrutu slēgšanu. Padomes akcepts valdei nepieciešams tikai būtisku līgumu noslēgšanai, laušanai vai grozīšanai, kuru apjoms ir virs 10 miljoniem eiro (aptuveni 7 miljoni latu) vai kura termiņš ilgāks par pieciem gadiem. Tāpat padomes piekrišana vajadzīga, lai pārdotu nozīmīgu daļu "airBaltic" biznesa, nekustamos īpašumus vai visu vai nozīmīgu daļu gaisa flotes. Padomes piekrišana nepieciešama arī, lai mainītu bāzes lidostu (pašlaik tā ir lidosta "Rīga"); slēgtu darījumus ar "airBaltic" akcionāriem, direktoru, izpilddirektoru vai viņu ģimenes locekļiem vai biznesa partneriem; kā arī neraksturīgiem komercdarījumiem; būtiskām izmaiņām uzņēmuma komercdarbībā, sadarbības līgumu gaisa pārvadājumu jomā noslēgšanai, kā arī rezerves fondu izveidei un izlietošanai.

Savukārt līgums ar SAS, kā liecina "pietiek.com" publiskotais dokumenta fragments, paredzēja, ka valde bez padomes akcepta var slēgt līgumus, kuru vērtība "atsevišķi vai kopsummā" nepārsniedz vienu miljonu dolāru (535 000 latu), izņemot, ja to termiņš nepārsniedz sešus mēnešus, kā arī lemt par izdevumiem un investīcijām, kuras "atsevišķi vai kopsummā" nepārsniedz trīs miljonus dolāru (1,6 miljoni latu).

Šlesera parakstītais "airBalxtic" akcionāru līgums arī nosaka, ka to var mainīt tikai ar abu pušu rakstisku piekrišanu. Pusei, kas vēlas izmaiņas, tās jāpiedāvā rakstveidā, un otrai pusei divu mēnešu laikā ir jāsniedz rakstiska atbilde par piedāvātajiem grozījumiem. Līgumā īpaši uzsvērts, ka pusēm nav pienākums vienoties par līguma grozījumiem, kas nozīmē, ka, vienam no līgumslēdzējiem nepiekrītot, grozījumi nav iespējami.

Līgums paredz, ka "airBaltic" dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir ne mazāk par 50% no tīrās peļņas, ja vien līdzekļi nav nepieciešami uzņēmuma attīstībai un uzņēmuma valde nepiedāvā citu peļņas sadali.

Jau ziņots, ka Dombrovskis lūdzis prokuratūru sniegt vērtējumu par Šlesera noslēgtā akcionāru līguma atbilstību valsts interesēm. Pēc viņa domām, līgums būtiski ierobežo valsts kā vairākuma akcionāra iespējas pārvaldīt sev piederošās daļas uzņēmumā un rada nepamatoti plašas pilnvaras mazākuma akcionāram. Turklāt līgums parakstīts pēdējā brīdī pirms valdību nomaiņas - astoņas dienas pirms Dombrovska vadītās valdības apstiprināšanas Saeimā, kā arī bez Ministru kabineta pilnvarojuma.

Tāpat premjers lūdza BAS piekrišanu 2009.gada 4.marta akcionāru sadarbības līguma un 2010.gada 30.aprīļa akcionāru sadarbības līguma tekstu publiskošanai. BAS savu piekrišanu līdz šim nav devis, taču Fliks medijos ir izteicies, ka pērngad Šlesera noslēgtais līgums būtiski neatšķiras no 1995.gada līguma ar SAS.

Valstij pieder 52,6% "airBaltic" akciju, bet BAS - 47,2%. BAS par "airBaltic" akcionāru kļuva 2009.gada sākumā, kad Fliks kā privātpersona nopirka akcijas no SAS par 14 miljoniem latu un ieguldīja tās BAS pamatkapitālā. Fliks ir vienīgais BAS īpašnieks.