Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) veic pārbaudes skolās, bet jauno uztura normu dēļ nevienu nav sodījis, jo normas ir pretrunīgas, sacīja PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova.
"Pagaidām esam novērotāja lomā, ir ļoti daudz neskaidru lietu, kā veselīga uztura principus piemērot," atzina PVD pārstāve. Dienests saņem zvanus gan no saviem inspektoriem, gan no uzņēmējiem, kas lūdz izskaidrot valdības pērn jūlijā pieņemtos noteikumus, kas stājās spēkā 1. janvārī un paredz ēdināšanas kvalitātes uzlabošanu izglītības iestādēs.
Tā kā normas esot interpretējamas, ir bažas, ka sodīšana varētu izraisīt arī kādus tiesu darbus ar uzņēmējiem. "Noteikumi tika pieņemti steigā, vajadzēja labāk uzklausīt praktiskā darba darītājus, kuriem tos vajadzēs izpildīt. Ja nezinām, kā tos piemērot, nevaram arī izskaidrot uzņēmējiem," viņa uzsver.
Grozījumus noteikumos par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem virzīja Veselības ministrija (VM).
Ministrijā norādīja, ka šobrīd notiek diskusijas ar ēdinātāju pārstāvjiem, PVD, Zemkopības ministriju par tiem problēmjautājumiem, kas nonākuši uzmanības lokā, noteikumu redakcijai stājoties spēkā.
Komentējot diskusijas sabiedrībā par smalkmaizītēm, VM skaidro, ka pusdienu kompleksajā un izvēles ēdienkartē arī turpmāk miltu un cukura konditorejas izstrādājumus drīkst iekļaut, ievērojot papildus kvalitātes prasības - bez daļēji hidrogenētiem augu taukiem, aromatizētājiem un pārtikas piedevām – saldinātājiem, krāsvielām un konservantiem, kā arī samērojot tos ar ēdienkartes enerģētisko vērtību un uzturvielu normām.
Pagājušajā nedēļā Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks norādīja, ka VM noteikumos ir iekļāvusi vairākas nelielas ar Zemkopības ministriju un pārtikas nozari nesaskaņotas izmaiņas, tostarp neļaujot pārtikas produktu sastāvā, kas tiek realizēti valsts un pašvaldību iestādēs, iekļaut dabīgās krāsvielas. Iepriekš bija panākta vienošanās, ka pārtikas produktu sastāvā nedrīkstēs izmantot no sintētiskām izejvielām iegūtās krāsvielas.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) valdes locekle Ligita Turnere norādīja, ka attiecīgajos MK noteikos ir vairāki absurdi nosacījumi. "Piemēram, bulciņu ēdnīcā drīkst cept un dot ēst bērniem, bet, ja maizes kombināts atved bulciņas uz skolas kafejnīcu, tad bērns tās nedrīkst ēst," sacīja Turnere. Grozījumi radot arī problēmas profesionālās izglītības iestādēm, kuras sagatavo topošos pavārus, konditorus, pārtikas ražošanas tehniķus un citus pārtikas nozares speciālistus, jo to mācību darbnīcās tādējādi tiek izmantoti aizliegti produkti un skolas būs spiestas utilizēt topošo speciālistu mācību procesā saražoto produkciju.
Arī Rīgas pašvaldības pārstāve Ilze Kondratjuka norādīja, ka problēmas ir ar, piemēram, biezpiena sieriņu, kausētā siera, jogurtu un ievārījumu iegādi, jo tie vairs neatbilst noteikumiem.
