'Radām Novadam' pēta jauniešu uzņēmējdarbību Latvijas un Lietuvas reģionos
Foto: AFP/Scanpix

No 2017. gada februāra līdz 2019. gada janvārim Erasmus+ projekta "Jauniešu biznesa projektu konkurss "Radām Novadam"" ietvaros veikts plašs pētījums un aptaujāti jaunieši Latvijā un Lietuvā, kuri vēlas īstenot biznesa idejas reģionos.

Latvijas pētījuma daļā piedalījās jaunieši, kuri 2017. gada pavasarī uzsāka dalību jauniešu biznesa projektu konkursā "Radām Novadam", bet Lietuvā pētījumā tika iesaistīti jaunieši, kuri nepiedalās nekādos biznesa konkursos un cita veida jauno uzņēmēju atbalsta projektos. Visiem jauniešiem sākotnēji nebija pieredzes uzņēmējdarbībā, kas ilgākas par 6 mēnešiem. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādi jaunieši un ar kādām gaidām uzsāk biznesa ideju attīstīšanu, kas motivē viņus uzsākt uzņēmējdarbību tieši reģionos, ar kādām grūtībām tie saskaras un kādā veidā konkurss "Radām Novadam" veicina jauniešu uzņēmējdarbības attīstību, portālu "Delfi" informēja rīkotāji.

Uzsākot darbu pie biznesa ideju attīstīšanas, tikai 8,6% jauniešu Latvijā atzina, ka biznesa idejas attīstīšana būs viņu tuvākā laika galvenā prioritāte. Divas trešdaļas no jauniešiem paralēli bija pilna vai nepilna laika darbs, puse bija studenti, bet katrs piektais bija vēl iesaistīts papildus citos projektos. Starp Lietuvas jaunajiem uzņēmējiem 58,4% atzina, ka uzņēmējdarbība būs viņu pamatnodarbošanās, bet pārējie apvienoja to ar darbu vai mācībām.

Personīgie uzkrājumi līdz 1000 eiro, ko ieguldīt biznesa idejas attīstīšanā, bija 46,9% jauniešiem Latvijā, bet finansējums no citiem privātiem līdzekļiem līdz 1000 eiro bija 30,9% jauniešiem. Tikmēr Lietuvā ar finansējumu līdz 1000 eiro no dažādiem avotiem biznesa ideju attīstīšanu uzsāka tikai 17,6%, bet pārējiem sākotnējais finansējums bija lielāks.

Gandrīz pusei jeb 48,1% jauniešu nebija nekādas darbošanās vai zināšanu pieredzes iecerētajā biznesa virzienā, bet praktiska darbošanās pieredze tajā bija mazāk nekā katram piektajam jaunietim. Tikmēr Lietuvā 38,1% no pētījuma dalībniekiem uzsāka biznesa ideju attīstīšanu bez iepriekšējās darba pieredzes un zināšanām par izvēlēto sfēru.

Neskatoties uz atšķirībām sākotnējās zināšanās, finansējumā un plānotajā ieguldītajā laikā, jauniešiem abās valstīs bija līdzīgas ekspektācijas attiecībā uz sasniedzamajiem rezultātiem pirmā gada laikā. Savas darbības pirmā gada laikā jaunieši prognozēja, ka nodibinās uzņēmumu (69%), izstrādās produktu (79%) un piesaistīs finansējumu (84%). Nedaudz vairāk nekā puse (54,3%) plānoja pirmā gada laikā sākt gūt kādus ienākumus, bet katrs ceturtais plānoja, ka gada laikā sāks strādāt jau ar peļņu. Līdzīgi arī Lietuvā - 51,2% jaunieši plānoja pirmā gada laikā sākt gūt ienākumus.

Visbiežāk kā iemeslu, lai īstenotu biznesa ideju attiecīgajā novadā, jaunieši Latvijā minēja piekļuvi nepieciešamajiem resursiem un īpašas priekšrocības attiecībā pret citām vietām (42%). Nedaudz mazāk ( 35,9%) minēja to, ka vēlas dzīvot un strādāt tieši šajā novadā, kā arī to, ka ir iespējas saņemt atbalstu no vietējās pašvaldības (37%). Lietuvas jaunieši biežāk kā iemeslu minēja vēlmi dzīvot un strādāt konkrētā vietā (57,6%), bet uz reģiona sniegtajām priekšrocībām biznesa idejas īstenošanā norādīja tikai katrs piektais jaunietis.

Kā galvenās grūtības jaunieši Latvijā paredzēja, ka varētu pietrūkt finansējuma (75%), kā arī laika (63%), zināšanu un pieredzes (55,6%). Katrs otrais minēja arī to, ka varētu pietrūkt kontaktu, lai īstenotu biznesa ideju. Tikai katrs desmitais minēja to, ka varētu pietrūkt kvalificēta darbaspēka novados, bet divi jaunieši uztraucās par iespējamo konkurenci. Arī Lietuvā visbiežāk, kā potenciālo šķērsli jaunieši minēja finansējuma trūkumu (63,2%), kvalificēta darbaspēka trūkumu minēja puse no jauniešiem, bet katrs trešais jaunietis norādīja uz to, ka varētu pietrūkt laika, zināšanu vai kontaktu, lai īstenotu biznesa ideju.

Pēc 12-18 mēnešiem tika veikta atkārtota aptauja, uz kuru atsaucās tikai neliela daļa no sākotnējo aptauju dalībniekiem abās valstīs, pamatā tie bija jaunieši, kuriem vai nu izdevās īstenot savas biznesa idejas, vai arī viņi vismaz vēl turpina darbu pie tām.

Kopējais jauniešu īpatsvars, kuri strādā pilnu laiku pie biznesa idejas īstenošanas nebija mainījies, tomēr no tiem, kuri strādā nepilnu laiku, 40% atzina, ka idejai velta vairāk laika nekā pirms gada. Tomēr kopumā, izvērtējot konkrēto jauniešu atbildes abās aptaujās, var secināt, ka tas, cik ļoti prioritāri bija darboties ar biznesa ideju, neietekmēja vēlāko idejas īstenošanas statusu.

Iepriekšēja pieredze izvēlētajā biznesa jomā sākotnēji jau norādīja, ka pārsvarā jauniešiem nav praktiskas pieredzes, bet gala rezultāti norādīja, ka tas nav būtiski ietekmējis ideju attīstības statusu.

Jaunieši, kas pilnībā vai daļēji pārtraukuši ideju realizāciju, biežāk norādīja ambiciozākus sākotnējos mērķus, prognozējot pirmos ienākumus un peļņu. Īstenoto ideju respondenti biežāk izvirzījuši zemākus mērķus, attiecībā uz nepieciešamo finansējumu, pirmajiem ienākumiem un peļņas gūšanas periodu, kā rezultātā aptuveni 80% no Latvijas pētījuma dalībniekiem atzina, ka viss norisinājās atbilstoši vai pat labāk, nekā viņi paredzēja pirms gada. Lietuvā tādu jauniešu bija nedaudz mazāk par pusi (46%). Atšķirību abu valstu rādītājos var skaidrot ar to, ka tikai salīdzinoši neliela daļa no jauniešiem piedalījās atkārtotā pētījumā Latvijā. Ja salīdzinātu pret sākotnējo aptaujas grupu, tad rezultāti būtu bijuši ļoti līdzīgi.

Jaunieši Latvijā jau sākotnēji precīzi atzīmēja lielu daļu no šķēršļiem, ko praktiski sastapa, realizējot idejas, bet pārsvarā viņi paredzēja vairāk šķēršļu, nekā praktiski sastapa. Tikai 3 izpētes gadījumos paredzēti mazāk šķēršļu, nekā praktiski tika sastapti. Visnozīmīgākais sastaptais šķērslis komandām ir bijis finansējuma trūkums, bet otrs nozīmīgākais – laika trūkums. Vienlīdz kavējoši šķēršļi – nepietiekošas sākotnējās zināšanas, intereses trūkums no potenciālajiem klientiem un kontaktu trūkums. Lietuvas jaunieši sākotnēji visvairāk uztraucās par finansējuma trūkumu, tomēr pēc gada kā visnozīmīgāko šķērsli jaunieši minēja zināšanu trūkumu.

Izvērtējot savas gaidas attiecībā uz biznesa idejas attīstīšanu tieši novadā, 40% jauniešu Latvijā atzina, ka paredzēja, ka būs grūti un tā arī bija un tikpat daudzi atzina, ka domāja, ka būs vieglāk, nekā izrādījās. Tikai viens jaunietis atzina, ka bija vieglāk, nekā sākotnēji paredzējis. Lietuvā 64% atzina, ka domāja, ka būs vieglāk, nekā bija un 32% atzina, ka paredzēja, ka būs izaicinoši un tā arī sanāca.

Kā uzsver pētījuma autori, izvērtējot abas aptaujas Latvijā, kā arī ņemot vērā projekta gaitā veiktās sarunas ar jauniešiem, var secināt, ka nav viena izteikta raksturojuma tiem jauniešiem, kuri vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību novados, līdz ar to, ir svarīgi uzrunāt un iesaistīt pēc iespējas plašāku jauniešu loku, lai sasniegtu labākos rezultātus. Jauniešu iepriekšējai pieredzei un izglītībai nav izteiktas ietekmes uz sasniedzamajiem rezultātiem, līdz ar to var secināt, ka pats svarīgākais faktors ir personīgās rakstura īpašības un motivācija, tas gan vairāk ir saistīts ar to, ka pārsvarā viņu biznesa idejas ir piezemētas un orientētas uz kādu lokālu problēmu risināšanu/ iespēju izmantošanu.

Izvērtējot konkursa ietekmi biznesa ideju īstenošanā, var secināt, ka jau sākotnēji aptuveni 90% jauniešu Latvijā atzina, ka visvairāk sava biznesa attīstībai vēlējās iegūt mentoru atbalstu, ko konkurss arī nodrošināja. Mentori bija pat svarīgāki par iespēju piesaistīt finansējumu. No tiem jauniešiem, kas īstenoja savas biznesa idejas, katrs ceturtais atzina, ka, ja nebūtu konkursa, tad nebūtu nemaz uzsācis idejas īstenošanu, bet gandrīz puse atzina, ka konkurss (semināri, mentorings, publicitāte, kontakti) palīdzēja idejas īstenošanā, lai gan jebkurā gadījumā būtu pie tās strādājuši.

Gan aptaujas rezultāti, gan sarunas ar dalībniekiem apliecināja to, ka konkursam ir būtiska pozitīva ietekme uz jauniešu iespējām īstenot biznesa idejas Latvijas novados, tomēr tas ir efektīvs palīgs tikai tad, ja ir pietiekami liela motivācija darboties no jauniešu puses un palīdzība/atbalsts no attiecīgā novada puses. Piemēram, viena perspektīva biznesa ideja netika īstenota tikai tāpēc, ka novads tā arī nerada iespēju satikties ar jauniešiem un pārrunāt atbalsta iespējas, jo viņus interesē tikai inovatīvas- tehnoloģiski ietilpīgas biznesa idejas.

Pētījuma ietvaros 2017. gada laikā tika veikta sākotnējā aptauja, kurā piedalījās 81 jaunietis no Latvijas un 125 jaunieši no Lietuvas. Projekta noslēgumā tika veikta atkārtota aptauja, kurā piedalījās 19 jaunieši no Latvijas un 50 jaunieši no Lietuvas. Papildus tam tika veiktas intervijas ar jauniešiem abās valstīs. Vidējais pētījuma dalībnieku vecums abās valstīs bija 24 gadi. Latvijas pētījuma grupā sadalījums pa dzimumiem bija līdzīgs, kamēr Lietuvas grupā vairākums bija vīrieši.

Projekts "Jauniešu biznesa projektu konkurss "Radām Novadam"" tika finansēts ar Eiropas Komisijas "Erasmus+: Jaunatne darbībā", kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Source

DELFI Bizness

Tags

"Radām novadam"
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form