Raidījums: KNAB pārbaudījis aizdomas par kukuļiem Reizniecei-Ozolai un Žīguram; pierādījumi nav gūti
Foto: LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir vērtējis tā dēvētajās "Taureņu" pirts sarunās izskanējušo, ka saistībā ar "Latvenergo" valdes konkursu "Danai vajag uzsviest drosmei" un pratinājis arī bijušo ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), bet kriminālprocess izbeigts, negūstot pierādījumus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Konkrētajā epizodē uzņēmēja Māra Martinsona sarunu biedri esot bijuši "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un bijušais valdes loceklis Māris Kuņickis. 2015.gadā viņi apsprieduši gan plānotās izmaiņas "Latvenergo" valdes sastāvā, gan koncerna iepirkumus.

Runa esot bijusi arī par Martinsona plāniem Itālijā "tikties ar Danu", kurai vajagot "uzsviest drosmei" saistībā ar "Latvenergo" valdes konkursu. Kā vēsta raidījums, KNAB pēc tam pratinājis Reiznieci-Ozolu, "taču pierādīt Martinsona maksājumus viņai vai "Latvenergo" amatpersonām birojam neizdevās".

Žīgurs un Kuņickis "Latvenergo" valdē tika iecelti 2010.gada rudenī - neilgi pēc tam, kad savus amatus korupcijas skandāla dēļ bija zaudējuši uzņēmuma prezidents Kārlis Miķelsons un viceprezidents Aigars Meļko. Žīgurs un Kuņickis tika izvēlēti konkursā, kura komisiju vadīja toreizējais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. Kuņickis kopš 2018.gada nogales strādā Ukrainas enerģētikas koncernā DTEK, bet Žīgurs joprojām vada "Latvenergo".

2015.gada rudenī bija jābeidzas Žīgura un Kuņicka pirmajam pilnvaru termiņam "Latvenergo" valdē. Izmaiņas "Latvenergo" un tā meitaskompānijas "Sadales tīkls" valdēs bijis viens no tematiem, kas tā gada vasarā esot ticis apspriests "Taureņu" pirtī.

Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu aprakstītas divas sarunas. Par pirmo minēts, ka 2015.gada 12.martā "Latvenergo" valdes locekļi Žīgurs un Kuņickis ar Martinsonu runājuši par uzņēmuma "Sadales tīkls" valdes locekļu maiņu, "jo ar patreizējās valdes sastāvu nevarot nodrošināt labvēlīgus rezultātus (iespējams, ar Martinsonu saistītiem uzņēmumiem) konkursos un iepirkumos".

"Sarunas laikā Martinsons piedāvāja vairākus kandidātus šim amatam (..) un paskaidroja, ka šie kandidāti ir viņam lojāli, kā arī runātāju starpā tika nosaukta virkne citu iespējamo valdes locekļu vārdi un uzvārdi (..). Tāpat Martinsons izteica vēlmi piemeklēt iemeslu, lai veiktu "Latvenergo" valdes locekļa Arņa Kurga, kas atbildēja par iepirkumiem, nomaiņu ar kādu citu personu. Sarunā tika pārrunāts veids/mehānisms, kā realizēt valdes locekļu nomaiņu, kādas ir Žīgura un Kuņicka iespējas šo nodomu īstenot," teikts lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu. Kriminālprocesu KNAB sāka tikai 2018.gada nogalē, bet izbeidza 2020.gada vasaras beigās.

Visiem trim sarunu dalībniekiem bija piemērots statuss "persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess". Žīgurs skaidrojis, ka saruna notikusi, jo "saimnieciska uzņēmuma vadītājam ir jātiekas ar dažādām ieinteresētām pusēm". "Gribu uzsvērt, ka nekādas darbības, kas hipotētiski tika pieļautas sākumā, ka varētu tikt notikušas, nenotika un netika darīts. Un tas arī apstiprinās KNAB veiktajā izmeklēšanā," uzsvēris Žīgurs.

Lēmumā par lietas izbeigšanu aprakstīta vēl viena tikšanās: "2015.gada 9.jūlijā Žīgurs un Kuņickis ar Martinsonu runāja par Žīgura un Kuņicka pilnvarām "Latvenergo". Martinsons sarunā norādīja, ka viņš ar Danu (saskaņā ar kriminālprocesā noskaidrotu informāciju - Danu Reiznieci-Ozolu) izbrauks uz Itāliju un visu izrunās, savukārt Žīgurs informēja, ka varbūt viņai vajadzētu uzsviest drosmei, uz ko Martinsons atbildēja, ka viņš to arī darīs, par katru piecdesmit (iespējams, domāts 50 000 eiro). Tālāk sarunā Martinsons informēja, ka ar Danu viņš tiksies 15. un 16.augustā Itālijā."

Par šo sarunu "Latvenergo" vadītājs skaidrojis: "Latviešu valodā ir ļoti daudz dažādu izteicienu. Un "uzsviest drosmei" man no jaunības gadiem apzīmē to, ka tajā brīdī, kad puisis iet uzlūgt meiteni uz deju un viņam nav dūšas, un meitene ir ļoti skaista, tad nu ierauj mazu mēriņu. Vai arī ja tev vienam pašam jāuzstājas lielas auditorijas priekšā, arī tas palīdz sākumā. Un tā sarunas dramaturģija tā risinājās, ka, jā, nu, es tādu teicienu izteicu. Bet mani tā reakcija tālākā pārsteidza un es sapratu, ka nu nē, ka kaut kas tāds man nav pieņemams. Un, cik man ir zināms, tad nekas tāds nav noticis."

KNAB konstatēja, ka gan Reizniece-Ozola, gan Martinsons no 2015.gada 13.augusta līdz 16.augustam tiešām atradās blakus Milānai, Itālijā. Tomēr nekādu citu informāciju, kas pierādītu, ka abi Itālijā tikās, KNAB neieguva. Pati politiķe liecināja, ka viņai ar Martinsonu Itālijā nav bijusi nekāda veida tikšanās, arī Latvijā vai citur Martinsons ar viņu neesot mēģinājis tikties, neviens nekādā veidā viņu neesot uzrunājis, lai šāda veida tikšanās notiktu.

"Arī veicot no kredītiestādēm kriminālprocesā saņemto Reiznieces-Ozolas kontu analīzi, (..) netika iegūta nekāda informācija, kas pierādītu iespējamu kukuļa saņemšanu no Martinsona vai citām personām viņa uzdevumā (..) par labvēlības izrādīšanu noteiktu personu ievēlēšanas procesā jeb citāda veida atbalsta sniegšanu, esot Latvijas Republikas ekonomikas ministra amatā. Attiecībā par iespējamo kukuļdošanu Reizniecei-Ozolai, pratināts personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess statusā, Martinsons izmantoja savas kriminālprocesuālās tiesības un no liecību sniegšanas atteicās," teikts KNAB lēmumā.

KNAB lēmumā par 2015.gada jūlija sarunu arī minēts: "No Martinsona sarunā teiktā noprotams, ka Martinsons katru mēnesi maksā 10 000 eiro gan Kuņickim, gan Žīguram." Savukārt tālāk aprakstītas Žīgura liecības: "Žīgurs liecināja, ka nekad nav saņēmis no Martinsona naudu vai citus mantiskus labumus par viņa labvēlību "Latvenergo" rīkotājās iepirkuma procedūrās ar Martinsonu saistītajiem uzņēmumiem, jo nekad nav izrādījis labvēlību "Latvenergo" rīkotājās iepirkuma procedūrās."

Reizniece-Ozola paziņojusi, ka "Taureņu" pirtī runātais viņai esot pirmā dzirdēšana. "Ja būtu vēlme apstiprināt Žīgura kungu, tad to varētu izdarīt bez konkursiem. Man bija vēlme organizēt konkursu, lai būtu iespēja izvēlēties no citiem jauniem profesionāļiem. Diemžēl, nu varbūt par laimi, bet konkurss beidzās ar rezultātu, ka arī Žīgura kungs tika pārapstiprināts šajā amatā. Ar mani neviens par šādas personas iecelšanu nav runājis nedz formāli, nedz neformāli, un process ir organizēts pilnīgi godīgi."

Kā vēsta raidījums, konkurss 2015.gada septembrī bija izsludināts uz vienu vakanto "Latvenergo" valdes locekļa amatu, bet konkursā tika izvēlēti divi jauni valdes locekļi - Guntars Baļčūns un Guntis Stafeckis, kuru kā sev lojālu cilvēku "Taureņu" pirtī esot pieminējis Martinsons. Savukārt Žīgurs, Kuņickis un Uldis Bariss "Latvenergo" valdē tika pārapstiprināti uz turpmāko termiņu. Darbu valdē neturpināja Martinsonam netīkamais Arnis Kurgs, kurš gan saglabāja "Latvenergo" administratīvā direktora amatu.

Martinsons, kurš KNAB sniegt liecības bija atteicies, raidījumam paziņojis, ka pilnīgi noteikti varot pateikt, ka nekad neesot devis jebkādus naudas līdzekļus Reizniecei-Ozolai, Žīguram vai Kuņickim.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Āris Žīgurs Ekonomikas ministrija Juris Pūce Kārlis Miķelsons KNAB Latvenergo Latvijas Televīzija Sadales tīkls
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form