Satiksmes ministrs Aivis Ronis plāno reorganziēt lidostas ”Rīga” valdi un konkursā atrast labi apmaksātu lidostas izpilddirektoru, savukārt par labu lidostas vadītāju uzskata pašreizējo šī amata pienākumu izpildītāju Aldi Mūrnieku, svētdien vēsta TV3 raidījums ”Nekā personīga”.
Ministrs vispirms samazināšot valdi, likvidējot Ilonas Līces un Anda Damlica vietas, izveidošot izpilddirektora amatu ar Eiropas līmeņa algu. Pienācīgi atalgot valdes locekļus traucējot krīzes laikā noteiktie ierobežojumi valsts amatpersonām.
”Nevienā starptautiskā lidostā par tādu summu valdes locekļi nestrādā. Es pieļauju, ka Helsinku lidostā tādu atalgojumu, kāds šobrīd ir valdes locekļiem Rīgas lidostā, strādā cilvēki, kas atbild par bagāžu,” teicis Ronis, kurš lidostas ”Rīga” valdes priekšsēdi Ronis nolēmis sameklēt pats, bet izpilddirektoru atrast konkursā.
”Nekā Personīga” vēsta, ka pie ministra uz darba pārrunām bijuši valsts uzņēmuma Latvijas gaisa satiksme vadītājs Dāvids Tauriņš un uzņēmuma North hub servises kvalitātes vadītājs ar darba pieredzi Skandināvijas valstīs un Vācijā Kristaps Freimanis. Apspriesta arī bijušā Krājbankas vadītāja Mārtiņa Bondara kandidatūra. Lēmumu Ronis vēl nav pieņēmis un pieļauj, ka amatā varētu atstāt arī pašreizējo vietas izpildītāju.
Savukārt, runājot par iemesliem par iepriekšējā lidostas vadītāja Luhses atbrīvošanas iemesliem, Ronis norādījis, ka Luhse esot novilcinājis lidostas rekonstrukcijas projektu.
Iepirkumu uzraudzības birojs šonedēļ atļāvis lidostai ”Rīga” slēgt līgumu ar lidostas rekonstrukcijas veicēju firmu ACB. IUB lēmumu bija pārsūdzējis uzņēmums Skonto būve. Ja iepirkumu birojs pārsūdzību būtu ņēmis vērā, tad Pasažieru vilciena sāgai varētu pievienot vēl vienu nogulētu Eiropas naudas projektu – lidostas rekonstrukciju, norāda ”Nekā personīga”. Rekonstrukcija, lai iegūtu Eiropas naudu, jāpabeidz līdz 2015.gadam.
Rekonstrukcija izmaksā 55 miljonus latu un iecerēts pārbūvēt visu lidmašīnu braucamo daļu apmēram 100 hektāru platībā, ierīkot vēl divus skrejceļa pievedceļus, nomainīt apgaismojumu. Konkursā uzvarēja latviešu ceļu būvētāja ACB konsorcijs ar austriešu uzņēmumu Hochtief. Uzņēmuma ”Skonto būve” apvienībā ar firmu ”Panevezio kelai”, kas piedāvāja darbus veikt par 50 000 latiem dārgāk, rezultātu apstrīdēja.
Šonedēļ IUB Skonto sūdzību noraidīja un atļāva lidostai slēgt līgumu ar ACB. IUB lēmumu pieņemt nebija vienkārši, jo paša biroja pasūtītajā ekspertīzē apšaubītas ACB spējas darbus veikt noteiktajā laikā. ”Nekā Personīga” rīcībā ir ziņas, ka biroja darbiniekiem regulāri zvanījuši politiķi no ”Vienotības” un Satiksmes ministrijas darbinieki, tādēļ iepirkumu birojs piekāpies.
Satiksmes ministrs Aivis Ronis apgalvo, ka bijušais vadītājs Arnis Luhse konkursu novilcinājis. Ilgi meklējis konkursa nolikuma rakstītāju, pēc tam ar grūtībām panācis konkursa izsludināšanu, kā rezultātā papīru gūzmā esot pazaudēts gads. Luhses vietas izpildītājs Aldis Mūrnieks uzskata, ka ar konkursa sagatavošanu viss bijis kārtībā. Uzrakstīt konkursa nolikumu neesot bijis vienkārši.
Tāpat Ronis pārmetis bijušajam lidostas šefam Luhsem to, ka viņš bijis pasīvs lidostas vadītājs unnav spējis ierobežot drošībnieka Raimonda Lazdiņa ambīcijas. Ministra ieskatāLazdiņš pārāk brīvi rīkojas ar budžetu drošībai 7 miljoniem latu gadā, kolidosta nodevu veidā iekasē no katra pasažiera. Lazdiņa drošībnieku skaitssasniedzis jau 450 cilvēku. Nākamajā lidostas direktora pienākums būšot Lazdiņavaras ambīcijas savaldīt un ierobežot naudas tēriņus.
"Es domāju, ka arī nākamā lidostas vadība, tasarī varētu būt viens no uzdevumiem skatīties vai un kā strādā drošībasdienests. Varbūt ir tur kaut kas racionalizējams, varbūt nevajag tik daudzcilvēkus, kas strādā drošības dienestā likt lidostā, varbūt vajag ne tikstingras prasības vienmēr pret katru no privātām kompānijām vai indivīdiem,kuri strādā lidostas teritorijā. Bet tas ir nākamā valdes priekšsēdētāja darbaaprakstā," klāstījis Ronis.
Jau vēstīts, ka oktobra vidū no pienākumiem atstādināja līdzšinējo lidostas ””Rīga” vadītāju Arni Luhsi. Viņš portālam ””Delfi” par lidostas akcionāra sapulcē pieņemto lēmumu atbrīvot viņu no amata ar sašutumu teica, ka esot atbrīvotais pēc ”likuma panta par sliktu darbu”, ar viņu esot notikusi izrēķināšanās.
”Mani atbrīvoja pēc likuma panta par sliktu darbu. To es uzskatu par izrēķināšanos par to, ka vienmēr saku savas domas. Par to, ka saku kā ir. Vienmēr,” teica Luhse. Viņš gan neprecizēja to, kas tieši viņa vārdos ir raisījis akcionāra dusmas.
Bijušais lidostas šefs atzina, ka atbrīvošana no amata saskaņā ar pantu liegs viņam pirmos trīs mēnešus saņemt bezdarbnieka pabalstu, tāpat arī viņš nesaņemšot nekādu kompensāciju. Tiesa, tāda paredzēta vien pēc trīs gadu darba lidostā, bet Luhse lidostas vadītāja amatā nostrādājis divus gadus.