Raidījums: Valsts kontrole atklāj pārkāpumus Rīgas brīvostā
Foto: LETA

Nepamatotus naudas tēriņus reklāmām, nesaprotamu zemes, piestātnes un velkoņu nomas līgumu slēgšanu bez skaidras un saprotamas sistēmas – šādus pārkāpumus Rīgas brīvostas darbībā konstatējusi Valsts kontrole (VK), svētdien ziņo “TV3” raidījums “Nekā Personīga”.

Raidījums vēsta, ka ostas valde un pārvaldnieks šonedēļ saņēmuši jaunākās VK revīzijas melnrakstu, kurā konstatēti vairāki pārkāpumi. Pēc VK secinātā raidījums atzīst: var teikt, ka osta strādājusi pretēji labiem pārvaldības principiem. Pastāv risks, ka brīvostas pārvaldes rīcība ar 22,17 miljoniem latu nav bijusi ekonomiska, kā arī bez iepirkuma procedūras par 11 miljoniem latu slēgts līgums par Kundziņsalas dzelzceļa būvēšanu un par 10,7 miljoniem latu pirkti kuģu ceļa padziļināšanas darbi.

Tāpat brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova pārvaldītā iestāde nav ievērojusi Ostu likumu un īstenojusi ar ostas attīstību saistītus projektus 24,9 miljonu latu apjomā, kas nav paredzēti arī Rīgas brīvostas Attīstības programmā.

Kā piemērus "Nekā Personīga", atsaucoties uz VK atzinumu, min darījumus ar prāmi "Baltic Kristina", norādot, ka tajos būtu bijis iespējams ietaupīt 5,5 miljonus latu. Raidījums atgādina, ka pirms 11 gadiem kāda ārzonas firma, Gundara Bojāra vadītā Rīgas dome un Loginova brīvosta dibināja "Rīgas Jūras Līnijas". Lai nopirktu prāmi firmas vārdā brīvosta "Parex bankā" galvoja kredītu - 7,7 miljonus dolāru. Firma bankrotējusi un osta prāmi atpirkusi, ņemot papildus kredītu. Kopā iztērēti 9,7 miljoni latu.

Tāpat starp šādiem darījumiem raidījums minējis velkoņu pakalpojumus, kurus brīvosta pirms pāris gadiem monopolizējusi, par ko sašuta igauņu uzņēmums. Tiesa atzinusi, ka taisnība strīdā bijusi igauņiem. Tāpat VK atzinusi, ka Vasilija Meļņika Rīgas kuģu būvētavā pērkot velkoņus "Stella" un "Santa" Rīgas brīvosta izlietojusi 6 miljonus latu, lai uzsāktu ostas funkcijām neatbilstošu komercdarbību. Osta kuģus neveiksmīgi iznomājusi ar Ventspils uzņēmējiem saistītajai firmai "Amberholdings Liepāja", kas par velkoņiem nesamaksāja, bet parādu pusmiljonu latu osta tā arī nav spējusi atgūt.  

Tāpat brīvostas pārvalde nav rūpējusies, lai uzņēmējiem būtu līdzvērtīgas tiesības pretendēt uz zemes nomu, norāda raidījums.

Bijuši četri gadījumi, kad uzņēmēji bez biznesa plāna prasījuši iespēju nomāt zemi brīvostā. Divos gadījumos noma atteikta, bet pārējiem diviem izdevies nomas līgumus noslēgt. Viena no firmām, kas nebija brīvostai iesniegusi savu biznesa plānu, saņēmusi minimālo nomas maksu. Lai arī līgumos paredzētas iespējas līgums lauzt pirms termiņa, ja uzņēmēji nepilda solījumus ieguldīt naudu iznomātajā teritorijā, tas reti kad izmantots. Tā 20 uzņēmumi, kas solījuši pārkraut jūras kravas un saņēma pazemināto nomas maksu, solījumu nav pildījušas.

Raidījums atzīmē, ka nekādi darbi nenotiek uz 34 hektāriem Mangaļsalā, ko pirms septiņiem gadiem osta iznomāja SIA "Energo SG", kas pieder miljonāriem Aināram Gulbim un Jurim Savickim, kuri solījuši attīstīt sašķidrinātās gāzes termināli. Terminālis neesot uzbūvēts, bet uz zemes, uz kuras nekas netiekot būvēts. Norādot uz uzņēmuma gada pārskata datiem, raidījums vēsta, ka nomas maksai firma gadā tērē 9000 latu gadā.

Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks raidījumam norādījis: jāsaņem precizēta atzinuma redakcija, kur ir sadaļa - ieteikumi. Ja šie ieteikumi skaršot arī brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu, tie tikšot vērtēti.

Tags

Andris Ameriks Liepāja Rīgas brīvosta TV3 Valsts kontrole

Comment Form