'Rail Baltica': līdz šim paveiktais un kas notiks tālāk  (54)

Kā uzskata projekta attīstītāji, šī sākotnējā sabiedriskā apspriešana bijusi demokrātiskākā Latvijas vēsturē. To pierādot fakts, ka 15 Latvijas pašvaldībās, kuras nākotnē skars jaunbūvējamā "Rail Baltica" trase, piedalījās vismaz 5100 cilvēku.

Tāpat kā lielu sasniegumu attīstītāji piemin faktu, ka sabiedrība iesaistīta projekta apspriešanā no projekta pirmā soļa: piecus gadus pirms būvniecības uzsākšanas. "Aktivitāte liecina par Latvijas iedzīvotāju pilsonisko briedumu: diskusijas, priekšlikumi, sadarbība," uzskata projekta attīstītāji.

Kopumā sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā par plānoto dzelzceļa projektu "Rail Baltica" trasi saņemtas 378 iedzīvotāju vēstules, 243 zvani un 516 e-pasti.

Starp pašvaldībām aktīvākie attieksmes un priekšlikumu paudēji, kas vērsušies pie "RB Latvija", bijuši no Rīgas un Salaspils. Rīdzinieki sagādājuši aptuveni 10% no kopējā priekšlikumu skaita, Salaspils iedzīvotāji - 9%. Baldones iedzīvotāji piedāvājuši 8% no kopējā priekšlikumu skaita, Salacgrīva - 8%, Sēja - 7%, Ķekava - 6%, bet  Stopiņi - 6%.

Priekšlikumus, kas attiecas uz vidi izvērtēs Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB), izstrādājot ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) programmu.

Savukārt tos priekšlikumus, kas attiecas uz nekustamo īpašumu kompensācijām, vērtēs Satiksmes ministrija, kas izstrādās risinājumus šajā jomā. 2015. gada beigās būs zināms izvēlētās trases variants un dzelzceļa nodalījuma josla ( 40-60 metru josla, kura norobežota ar žogu), šim variantam tiks izveidots precīzs saraksts ar skartajiem īpašumiem atsavināšanas procesam un aprēķinātas kompensācijas.

Pārējos priekšlikumus, turpinot darbu pie detalizētas trašu variantu izstrādes, izvērtēs projekta attīstīji.

Populārākais jautājums - vai būvniecība skars manu īpašumu. Tāpat cilvēki aktīvi jautājuši par kompensācijām un topošās dzelzceļa trases radīto troksni.

Tāpat iedzvotāji aktīvi jautājuši par projekta tehniskajiem risinājumiem un to, kādas, sniedzot priekšlikumus, ir iedzīvotāju iespējas piedalīties projekta realizācijas procesā.

No 15 pašvaldībām, kurās februārī un martā notika sākotnējā sabiedriskā apspriešana, pozitīvu attieksmi paudušas desmit novadu pašvaldības, neitrālu - trīs, bet negatīvu - divas. Projekta attīstītāji izvairījās no skaidras atbildes, atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, kāda būtu šī proporcija, ja ņemu vērā nevis pašvaldību vadības, bet to iedzīvotāju viedokli.

Turpmāk no marta līdz septembris projekta attīstītājiem būs trīs svarīgākie uzdevumi- lokālplānojumu izstrāde, tehnisko risinājumu meklējumi un ietekmes uz vidi novērtējuma programma un ziņojums

Runājot par tehniskajiem risinājumiem, būtiskākie jautājumi, kā norāda projekta attīstītāji, būs par dažādiem sliežu ceļu risinājumiem, tiltu būvi pār lielajām upēm - Daugavu, Gauju - divlīmeņu šķērsojumi ar autoceļiem, ielām un jau esošajiem sliežu ceļiem, viadukti pār ielejām, gravām un citām pazeminātām teritorijām, zvēru pārejas (zaļie tuneļi un tilti) un energoapgādes risinājumi.