Projektēšanas biroja "Didrihsons un Didrihons" arhitekti un plānotāji sagatavojuši argumentus, kas apšauba "Rail Baltica" projekta papildus 72 kilometrus garo loku cauri pilsētas centram un Mārupes pagastam.
Kā portālam "Delfi" skaidro argumentu autori - arhitekti Ventis Didrihsons, Ivo Kalvelis, Līva Banka un projektu vadītāji Andris Gudiņš un Kaspars Lauga: "vēlamies skaidri pateikt, ka mēs neapšaubām paša projekta pamatotību."
"Tai pat laikā mēs redzam fundamentālas pretrunas starp britu kompānijas "AECOM" ziņojumu "Rail Baltica Final Report" un salīdzinoši nesen "Rail Baltica" mājas lapā publiskoto ātrvilciena trases jauno ieceri, kas paredz papildus aptuveni 72 kilometru loku cauri pilsētas centram un Mārupes pagastam," norāda autori.
Publicējam projektēšanas biroja uzskaitītos argumentus, kā arī "Rail Baltica" projekta attīstītāju "RB Latvija", kas veic "Rail Baltica II" Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti, komentārus par pausto kritiku:
Mērķu un līdzekļu atbilstība: nevar braukt 'ātri'
Ātrvilciens apdzīvotās vietās nevar veikt savu primāro funkciju "braukt ātri", jo uz to attiecas tādi paši ātruma ierobežojumi kā uz vietējiem pasažieru vilcieniem. Tādēļ plānot ātrvilciena trasi cauri blīvi apdzīvotām vietām ir nelietderīgi, norāda projektēšanas birojs. Objektīvi, Eiropā ir izņēmumi, kur ātrvilciena trase šķērso pilsētu centrus (piemēram: Amsterdama, Ķelne, Frankfurte) kam, salīdzinot ar Rīgu, ir pilnīgi atšķirīgs konteksts.
"RB Latvija" komentārs:
"Rail Baltica" tiek plānots maksimāli izvairoties no blīvi apdzīvotām vietām Latvijā ar mērķi - ērta un ātra savienojuma nodrošināšana pasažieriem ar pilsētu centriem, lidostām. Ja atkāptos no šī principa un izveidotu Latvijas vienīgo staciju, piemēram, Stopiņu novada mežos, mēs iegūtu vientuļu pieturvietu un ātrvilcienu, kas nespēs piepildīt savu uzdevumu - Baltijas lielāko pilsētu, tajā skaitā Rīgas, savienojumu. Vilciens vārda tiešā nozīmē "aizbrauks garām Rīgai".
Turklāt, "Rail Baltica" pasažieru trases pamatlīnija, kas ies caur Rīgas pilsētas centru un starptautisko lidostu Rīga, tiek veidota tā, lai spētu nodrošināt pilsētas un lidostas izaugsmi nevis „šim brīdim", bet ilgtermiņā, tam jākalpo pilsētas un lidostas iespējām attīstīties desmitiem gadu.
Plānošanas konteksts: par variantu A un B
Ja mērķis ir izveidot funkcionālu un ātru pasažieru satiksmes savienojumu ar Rīgas Centrālo staciju un Lidostu "Rīga", tad to var nodrošināt attīstot esošo sliežu ceļu infrastruktūru (variants B.) Vēršam uzmanību, ka abos variantos (A un B) maršruta garums, trases novietne, staciju skaits un braukšanas maksimālais ātrums būs identiski kā ātrvilcienam, tā vietējam elektriskam vilcienam.
VARIANTS A - šobrīd piedāvātais RB trases savienojums ar Lidostu (pret kuru plānošanas birojs iebilst)
VARIANTS B - konceptuāla ideja, kas balstīta uz britu kompānijas izstrādāto ziņojumu (pret kuru plānošanas birojam nebūtu iebildumu)
"RB Latvija" komentārs:
"Rail Baltica" izbūves mērķis ir veidot vienotu veselumu, vienas sistēmas infrastruktūru, lai nodrošinātu ātrgaitas vilciena savienojumu ar pilsētas centru un lidostu. Pēc šī savienojuma izveides mums būs iespēja sliežu ceļus izmantot vietējās satiksmes organizēšanai.
Jāatzīmē, ka jaunizbūvētā līnija nodrošinās tieša savienojuma ar lidostu izveidi, kuru neietekmēs vietējā pasažieru satiksme un kravu pārvadājumi.
Tehniskie faktori: nevar integrēt esošajā elektrovilcienu infrastruktūrā
"Rail Baltica" ātrvilciena trasi, kā uzskata plānošanas birojs, nevar tehniski integrēt esošajā elektrovilcienu infrastruktūrā dēļ atšķirīgiem sliežu platumiem un atšķirīga augstuma kontakttīkliem. Tie var krustoties tikai izbūvējot divu līmeņu šķērsojumu (tiltu vai tuneli). Līdz ar ko ātrvilciena trases maršruts cauri pilsētas centram vistiešākā veidā apgrūtinātu esošo elektrisko vilcienu maršrutu funkcionalitāti un attīstības iespējas.
"RB Latvija" komentārs:
"Rail Baltica" trase tiek plānota tā, lai neapgrūtinātu esošo dzelzceļa līniju un vilcienu kustību. Tādēļ arī, piemēram, divu trašu tehnisko alternatīvu izvērtējums Torņakalna - Zasulauka posmā: tuneļa izbūve vai esošā dzelzceļa koridora izmantošana.
Projekta konkurētspēja: pretrunas ātrgaitas savienojuma idejā
Ātrvilciena trases risinājums cauri Rīgas centram uz Lidostu ir fundamentālā pretrunā ar ātrgaitas savienojuma ideju. Par 40 km garāka trase nekā B variantā, ātruma ierobežojumi un papildus pieturvieta kopā prasīs papildus ~30-35 min laika visiem RB tranzīta pasažieriem.
VARIANTS A - šobrīd piedāvātais RB trases savienojums ar Lidostu (pret kuru plānošanas birojs iebilst)
VARIANTS B - konceptuāla ideja, kas balstīta uz britu kompānijas izstrādāto ziņojumu (pret kuru plānošanas birojam nebūtu iebildumu)
"RB Latvija" komentārs:
Braukšanas laiks pasažieriem no Tallinas līdz Rīgai nemainās, savukārt caurbraucošajiem pasažieriem (Kauņa - Tallina) tas palielināsies aptuveni par 13 minūtēm (jeb 5% no braukšanas laika), vienlaikus iegūstot nozīmīgu papildus ērtību - savienojums bez pārsēšanās.
Rīgas konkurētspēja: UNESCO kultūrvēsturiskā mantojuma aizsargzona
Ātrvilciena trase cauri Rīgas centram, šķērsojot UNESCO kultūrvēsturiskā mantojuma aizsargzonu, radīs būtiskus funkcionālus kompromisus pilnīgi visai pilsētas infrastruktūrai (satiksme, inženierkomunikācijas, apbūve). Šāds risinājums prasīs papildus platības, privāto īpašumu apgrūtinājumus, jaunas buferzonas, radīs trokšņa un vibrācijas piesārņojumu, fiziski norobežos pilsētas apkaimes. Tas viss kopā mazinās Rīgas, kā Ziemeļeiropas metropoles konkurētspēju un ierobežos tās attīstības potenciālu, uzskata projektēšanas birojs.
"RB Latvija" komentārs:
Ar "Rail Baltica" izbūves ieceri ir iepazīstināta Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome un tā devusi pozitīvu vērtējumu, saskatot to kā iespēju pārveidot centrālās stacijas apkārtni mūsdienīgā transporta mezglā.
Jāatzīmē, ka patiesībā RB dzelzceļa līnijas izbūve Rīgas pilsētā notiks esošā dzelzceļa koridora ietvaros.
Tās darbība paaugstinās Rīgas konkurētspēju: līdz ar RailBaltica izbūvi tiks rekonstruēta Rīgas Pasažieru stacija, pārveidojot to modernā, daudzfunkcionālā pasažieru transporta mezglā. Tiek plānota dzelzceļa uzbēruma nojaukšana un jaunu savienojumu izveide, lai nodrošinātu pilsētas centra un Maskavas priekšpilsētas savienojumu. Šis risinājums ir aktuāls jau daudzus gadus, Rail Baltica projekta ietvaros varam to atrisināt un rezultātā - izslēgt šo Rīgas centra sadalījumu atšķirīgās zonās.
Pa izbūvēto dzelzceļa līniju tiks nodrošināta regulāra vietējo vilcienu satiksme, kas savienos lidostu "Rīga" ar Centrālo pasažieru staciju.
Būtiska vilciena līnijas priekšrocība ir tā, ka tā spēj nogādāt tieši pilsētas centrā lielu pasažieru skaitu videi visdraudzīgākajā veidā, samazinot autotransporta plūsmu un gaisa piesārņojumu. Rīgas centrā ik dienas nokļūs vairāk kā 2.5 tūkstoši pasažieru - ceļotāju no kaimiņvalstīm, kuri varēs skatīt Rīgas centru, izstaigājot kājām, vai izmantot vairāk kā 100 dažādu sabiedriskā transporta veidus, kuru pieturvietas atrodas stacijas tuvējā apkārtnē.
Pilsētnieciska transporta plānošana: neatbilst ilgtspējīgas pilsētplānošanas pamatprincipiem
Atbilstoši britu kompānijas ziņojumam,"Rail Baltica" trasi ir paredzēts izmantot arī kravas pārvadājumiem (pārsvarā nakts laikā), kas ļautu palielināt "Rail Baltica" trases ekonomisko atdevi. Ja kravu tranzīta maršruts tiks virzīts cauri pilsētas centram, tad šāda pieeja neatbilst ilgtspējīgas pilsētplānošanas pamatprincipiem un Rīgas Ilgtermiņa attīstības stratēģijai, kas paredz atslogot pilsētas centru no kravu tranzīta un tranzīta satiksmes.
"RB Latvija" komentārs:
Caur Rīgas centru pa jaunizbūvēto "Rail Baltica" trasi kravu pārvadājumi nenotiks. Kravu pārvadājumi tiks veikti caur Salaspils novada teritoriju, izbūvējot jaunu kravu terminālu Saulkalnē.
Jāatzīmē, ka gar trasi tiks izbūvētas prettrokšņu sienas un divu līmeņu šķērsojumi, tādējādi uzlabojot dzīves apstākļus dzelzceļa koridora tuvumā esošajiem iedzīvotājiem.
Infrastruktūras racionalitāte: provizoriskās izmaksas 1,16 - 1,93 miljardu eiro robežās
Ja šī trase tomēr nav paredzēta kravu satiksmei, tad tā būs funkcionāli-ekonomiski neefektīva, ņemot vērā, ka to nevar integrēt esošajā pasažieru vilcienu tīklā. Sekojoši skaitļi, kā uzskata projektēšanas birojs, to apliecina: 9 tranzīta pasažieru reisi dienā ar divu stundu regularitāti, neintegrējama infrastruktūra apmēram 100ha platībā. Balstoties uz autoritatīviem pētījumiem un ņemot vērā sarežģītos būvniecības apstākļus (esošie sliežu ceļi, pilsētas vide, Daugavas šķērsošana, tuneļa būve) lidostas savienojošā "Rail Baltica" trases posma (~72 km) provizoriskās izmaksas, pēc biroja aprēķiniem, varētu būt 1,16 - 1,93 miljardu eiro robežās.
"RB Latvija" komentārs:
Visas trases Latvijā izbūves izmaksas tiek plānotas 1.3 - 1.8 miljardu robežās, tāpēc nav pamata apgalvojumam par atsevišķu posmu mega dārdzību.
Pēc 1435 mm sliežu ceļa izbūves, līdztekus ātrgaitas vilcieniem pa jaunizbūvētajiem sliežu ceļiem tiks nodrošināta: (a) regulāra vilciena satiksme centrālā pasažieru stacija - lidosta "Rīga" ; (b) aviokravu pārvadājumiem , izmantojot dienvidu pieslēgumu; (c) iespējas vietējiem pasažieru vilcieniem maršrutos Bauska-Iecava-Ķekava-Jaunmārupe-lidosta "Rīga"-Rīga (centrs)-Stopiņi-Ropaži-Vangaži-Tūja-Salacgrīva
Infrastruktūras izmantošanas iespējas: trase nekalpo kā attīstību stimulējošs faktors
Publiskajā telpā, no "Rail Baltica" eksperta puses, kā norāda projektēšanas biroja pārstāvji, ir izskanējušas atziņas, ka "Rail Baltica" sliežu ceļu varēs arī izmantot reģionālā vilcienu satiksme un trase pat ļaušot attīstīties jaunām apdzīvotām vietām. Teorētiski, protams, būtu iespējams attīstīt reģionālu pasažieru vilcienu satiksmi pa RB trasi, ja Bauskas (9,4 tūkst.), Iecavas (9,5 tūkst. iedz. novadā) un Salacgrīvas (3.1tūkst.) iedzīvotāju skaits būtu spējīgs nodrošināt ekonomiski pamatotu pieprasījumu.
Par sliktu šāda maršruta izveidei kalpo virkne apsvērumu, proti, ātrvilciena trasi plāno pēc iespējas tālāk no apdzīvotām vietām, ātrvilciena trase nekalpo kā attīstību stimulējošs faktors jaunu dzīvojamo vietu attīstībai un šo maršrutu nebūs tehniski iespējams integrēt esošajā vilcienu satiksmes infrastruktūrā un vagonu parka loģistikā. Kas attiecas uz "Rail Baltica" trases 72 kilometrus garo posmu cauri Rīgas lidostai, tad ~16 kilometru posmā jau funkcionē lokāla pasažieru vilcienu satiksme un nav nepieciešamības to dublēt.
Savukārt, Mārupes-Ķekavas posmam pieguļošās teritorijas ir mazapdzīvotas ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu. Tādēļ šeit nav racionālu, funkcionālu un ekonomisku priekšnoteikumu pasažieru vilcienu satiksmes izveidei, uzsver arhiteki.
"RB Latvija" komentārs:
Latvijas vēsturiskā teritoriālā attīstība jau ir apliecinājusi - Ogre, Ikšķile, Jūrmala, Saulkrasti, Salaspils - šeit dzelzceļa līniju tuvumā izveidojušās plašas savrupmāju apbūves teritorijas.
Mēs plānojam šo trasi nākamajiem 100 un vairāk gadiem. Pa šo elektrificēto trasi brauks ātrgaitas vilcieni (līdz 240 km/h), kravu vilcieni un vietējie vilcieni. Pierīgas pašvaldībās (Mārupe, Ķekava, Garkalne, Stopiņi, Salaspils) pēdējo 10 gadu laikā iedzīvotāju skaits ir pieaudzis. Vēlme pēc savrupmājas, kas atrodas tuvumā Rīgai, nemazināsies arī nākamajās desmitgadēs.
Lidostas savienojuma ekonomiskais pamatojums
Lidostas un ātrvilciena trases savienojuma mērķauditorija būs nerezidenti - kaimiņvalstu iedzīvotāji, kas izmantos Rīgas Lidostas pakalpojumus. Projektēšanas birojs norāda, ka abos variantos (A un B) nerezidenti var nokļūt līdz Lidostai "Rīga" pa vienu un to pašu maršrutu.
Laika starpību veidos pārsēšanās no viena vilciena otrā (sinhronizēta), kas laika ziņā būtu 5- 7minūtes par labu variantam "A". Nav pamata uzskatīt, ka 5-7min starpība varētu samazināt Lidostas nerezidentu pasažieru skaitu, uzskata projektēšanas biroja pārstāvji.
Pēc mūsu pārliecības, tas būtu ekonomiski neprātīgi, ja sabiedrībai nāktos maksāt papildus miljardu eiro, lai kaimiņu valstu iedzīvotāji varētu ceļā ietaupīt 7min braucot no/uz Lidostu "Rīga". Šādas papildus investīcijas "Rail Baltica" trases izbūvē nav iespējams atpelnīt ar pasažieru pārvadājumu apjoma palielināšanu, jo kā uzskata projektēšanas birojs - Lidostas mērķauditorija no tā nemainīsies. Vēl jo vairāk, variants A rezultēsies tikai ar papildus zaudējumiem: mazākas dividendes (dēļ būtiski lielākām projekta būvizmaksām), nelietderīga Eiropas fondu līdzekļu izmantošana un apgrūtināta pilsētas infrastruktūra.
VARIANTS A - šobrīd piedāvātais RB trases savienojums ar Lidostu (pret kuru plānošanas birojs iebilst)
VARIANTS B - konceptuāla ideja, kas balstīta uz britu kompānijas izstrādāto ziņojumu (pret kuru plānošanas birojam nebūtu iebildumu)
"RB Latvija" komentārs:
Mēs nedrīkstam Rīgas lidostu iekapsulēt, nosmacējot tās attīstību privātmāju apbūvē.
Mēs vēlamies, lai lidosta Rīga paaugstina savu vietu Eiropas lidostu reitingā, vismaz ar 13 miljoniem pārvadāto pasažieru jau 2032. gadā, lai Rīgas pilsēta būtu sasniedzam 3 miljoniem cilvēku 2 stundu laikā, lai ik dienas pilsētas centrā ierastos 2.5 tūkstoši pasažieru.
Mēs būsim ieguvēji, ja Latvijas arhitekti un projektu vadītāji no Mārupes savrupmāju projektēšanas varēs pāriet uz loģistikas centru, ražotņu un transporta uzņēmumu projektēšanu. Latvijas attīstībai.
