"Krievijas dzelzceļa" prezidents Vladimirs Jakuņins norādīja, ka viņa vadītā kompānija līnijas Rīga-Maskava modernizāciju varētu veikt kaut pusgada laikā, taču dzelzceļš šādus projektus nefinansē, līdz ar to projekta realizācija ir atkarīga no tā, vai Krievijas un Latvijas jaunā valdība piešķirs finanšu līdzekļus. Arī "Latvijas dzelzceļa" vadītājs atzina, ka projekta realizāciju izšķirs finanses, kuras, iespējams, varot piesaistīt arī no Eiropas Savienības fondiem nākamajam finansēšanas periodam no 2014. līdz 2020.gadam.
Vēl skeptiskāk dzelzceļu kompāniju vadītāji izteicās par "Rail Baltica" šaursliežu dzelzceļa realizācijas projektu, uzvserot, ka to realizēt var tikai pēc 10 vai 20 gadiem un arī tikai tad, ja ES izveidos speciālu fondu un līdzfinansēs vismaz divas trešdaļas izmaksu. Igaunijas dzelzceļa vadītājs Kaido Simmermans atzina, ka Igaunijai 600 miljoni eiro, kas būtu nepieciešami "Rail Baltica" projekta realizācija pēc ES līdzfinansēšanas, varētu neatrasties.
Simmermans uzsvēra, ka, attīstot dzelzceļa projektus pa 1520 milimetru platuma sliedēm, cer, ka Eiropas Savienība "vismaz netraucēs".
Vienīgi "Lietuvas dzelzceļa" vadītājs Stasis Dailidka izteicās, ka ar "Rail Baltica" lietuviešiem problēmu neesot, jo jau jau esot izbūvēts šaursliežu dzelzceļš līdz Kauņai un Lietuva jau ir ieguldījusi 200 miljonus eiro.
"Latvijas Dzelzceļa" (LDz) vadītājs Uģis Magonis skaidroja, ka patlaban no stratēģiskiem mērķiem LDz galvenais uzdevums ir dzelzceļa elektrifikācija un tikai pēc tam var domāt par "Rail Baltica".
"Lietuvas dzelzceļa" vadītājs skaidroja, ka viņa uzņēmuma patlaban būtiska ir Viļņas-Minskas maršruta elektrifikācija un ātruma palielināšana šajā maršrutā, kā arī tranzīta maršruts no Kazahstānas caur Krieviju un Baltkrieviju uz Klaipēdu.
Savukārt Jakuņins pauda viedokli, ka ilgtermiņā ir svarīga Eirāzijas dzelzceļa koridora attīstība, jo ES ir lēmusi līdz 2050.gadam pusi no autotransporta kravām novirzīt transportēšanai pa dzelzceļu. Tieši patlaban esot svarīgi ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūras attīstībā, lai saglabātu un palielinātu pārvadāto kravu apjomus. Jakuņins sacīja, ka pati dzīve spiež dzelzceļa vadītājiem strādāt konstruktīvā sadarbībā, jo "Krievijas dzelzceļš", pat gribot, bez Baltijas valstu dzelzceļiem nevarētu viens pelnīt naudu par kravu transportēšanu.
Dzelzceļa uzņēmumu vadītāji bija vienisprātis, ka galvenais uzdevums ir panākt ātru un apjomīgu kravu pārvadājumus pa dzelzceļu, savukārt kravu apjomu pieaugums būs atkarīgs no ekonomiskās izaugsmes. Jakuņins uzsvēra, ka nākotni redz tranzīta dzelzceļa pārvadājumiem no Dienvidkorejas, Ķīnas un Kazahstānas. Arī Magonis atzina, ka LDz vēlas savus pārvadājumus diversificēt, jo pašlaik teju 70% LDz pārvadāto kravu nāk no Krievijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
