Pērnais gads Latvijas apstrādes rūpniecības nozarē noslēdzies ar 2,6% izaugsmi, kas ir par 4,7 procentpunktiem mazāka nekā 2021. gadā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pērnā gada pirmajā pusgadā ražošanas apjomi salīdzināmās cenās pieauga par 6,6%, kad nozare turpināja 2021. gadā uzņemto izaugsmes tempu, taču otrajā pusgadā ražošanas apjomi samazinājās par 0,9%, ko ietekmēja augstās energoresursu izmaksas, dārgās izejvielas un ārējā pieprasījuma samazināšanās. Taču, ņemot vērā rekordaugsto ražošanas cenu pieaugumu, nozares izaugsme 2022. gadā liecina par uzņēmēju spēju pielāgoties skarbākiem apstākļiem, uzsver Finanšu ministrijā.
Rūpniecības nozare kopā pērn augusi par 0,8%, ko negatīvi ietekmēja sarukums 11,5% apmērā elektroenerģijas un gāzes apgādē, bet ieguves rūpniecības izlaide samazinājusies par 0,6%.
Ražošanas cenas apstrādes rūpniecībā pērnajā gadā pieauga par 19,1%, kas ir augstākais rādītājs novērojumu vēsturē un par 6,6 procentpunktiem pārsniedz 2021. gada pieaugumu. Savukārt pērnā gada decembrī ražošanas cenas palielinājās par 16,6%, tostarp lielākais pieaugums tieši energoietilpīgākajās apakšnozarēs, kā būvmateriālu (+33,7%) un pārtikas produktu (+26,3%) ražošanā.
Finanšu ministrijā prognozē, ka 2023. gads apstrādes rūpniecībai būs sarežģīts, ko ietekmēs ražošanas apjomu samazinājums gada pirmajā pusgadā un joprojām augstās ražošanas izmaksas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
