Reģionos pieaug nekustamā īpašuma iegādes darījumi, vidējā summa 11 000 eiro, liecina pētījums
Foto: Jelgavas reģionālā tūrisma centra arhīvs

Šogad teju par piektdaļu (18%) pieaudzis nekustamo īpašumu darījumu skaits reģionos par summu līdz 20 000 eiro bez pirmās iemaksas. Visbiežāk īpašumu iegādes darījumi notiek Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes, Ventspils un Daugavpils novados jeb tā dēvētajos reģionālajos centros. Vidējā darījuma summa par nekustamo īpašumu reģionos šogad sasniedz nepilnus 11 tūkstošus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina "Swedbank" apkopotie dati.

Jāatzīmē, ka nekustamo īpašumu reģionos visbiežāk iegādājas iedzīvotāji vecumā ap 37 gadiem. Salīdzinājumam Rīgā, kur ir lielākais nekustamo īpašumu darījumu īpatsvars, vidējais pircēja vecums ir ap 30 gadiem. Reģionos īpašumu iegādājas iedzīvotāji ar augstāko izglītību (58%), kuru vidējie ikmēneša ienākumi ir ap 1000 eiro.

"Ņemot vērā iedzīvotāju izrādīto interesi par īpašuma iegādi reģionos, 2016. gadā "Swedbank" izveidoja jaunu kredītu mājokļa iegādei vai remontam līdz 12 000 eiro bez pirmās iemaksas ar mērķi būtiski atvieglot mājokļa pieejamību tieši reģionos. Šogad esam palielinājuši darījuma slieksni līdz 20 000 eiro, jo redzam, ka iedzīvotāju vēlme un iespējas iegādāties īpašumu reģionos ir samērā augstas, taču darījumu vērtība, protams, ir daudz zemāka nekā Rīgā vai Pierīgā. Šis finansējuma risinājums paredz, ka iedzīvotājiem nav nepieciešams veikt īpašuma vērtējumu, lai saņemtu vēlamo naudas summu, tāpat nav nepieciešama pirmā iemaksa un veikt ķīlas nostiprināšanu Zemesgrāmatā, līdz ar to nauda īpašuma iegādei vai labiekārtošanai pieejama kontā uzreiz pēc līguma parakstīšanas. Šobrīd redzam, ka tas motivē par sava mājokļa iegādi domāt arī iedzīvotājus reģionos, kuriem ir regulāri ikmēneša ienākumi, lai segtu uzņemtās saistības, taču iespēja sakrāt pirmajai iemaksai ir ierobežota. Šis finansējuma risinājums ļauj iedzīvotājiem iegādāties nekustamo īpašumu – dzīvokli, vasarnīcu, garāžu, veikt labiekārtošanas darbus esošajā mājoklī, kā arī dod iespēju piedalīties izsolēs par nekustamā īpašuma iegādi," norāda "Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis.

Visbiežāk šis kredīts tiek ņemts mājokļa iegādei (53%), turklāt tieši reģionos (91% no darījumu īpatsvara). Taču salīdzinoši liela daļa (47%) iedzīvotāju izvēlas arī labiekārtot esošo mājokli, un to izvēlas vienlīdz bieži kā Rīgas, tā arī reģionu iedzīvotāji (attiecīgi 45% un 55%).

Vidējā summa, ko iedzīvotāji aizņēmušies, lai labiekārtotu savu esošo mājokli, sasniedz 8 900 eiro, un šogad to kopumā izmantojuši par 39% vairāk iedzīvotāju nekā pērn. Jāatzīmē, ka nereti remontēti tiek ģimenes īpašumi, mantotās mājas, kurām iedzīvotāji reģionos vēlas dot "otro dzīvību", un turpināt tajās dzīvot paši vai izmantot tās kā brīvdienu mājas. Patēriņa kredīts mājoklim ir izmantots arī, piemēram, ezera iegādei, kā arī papildu stāvvietas iegādei jaunā projektā.

Kopumā "Swedbank" dati rāda, ka lielākais nekustamo īpašumu darījumu skaits aizvien notiek Rīgā un Pierīgā – tur šī gada pirmajā ceturksnī "Swedbank" piešķīrusi attiecīgi 60% un 19% hipotekāro kredītu mājokļa iegādei. Tam seko Kurzeme un Zemgale (7%), Vidzeme (5%) un Latgale (2%). Visbiežāk iedzīvotāji iegādājas dzīvokļus (79%), savukārt piektdaļa (19%) – privātmāju, bet 2% pērk zemi. Vidējā summa, ko iedzīvotāji aizņemas mājokļa iegādei, ir virs 60 000 eiro ar atmaksas termiņu uz 23 gadiem. Visbiežāk savu mājokli iegādājas trīsdesmitgadnieki ar vidējiem ikmēneša ienākumiem no 1000 līdz 1500 eiro. Zīmīgi, ka no visiem šogad kredītā iegādātajiem mājokļiem, 55% bijuši tieši jauno profesionāļu veiktie pirkumi.

Statistika apkopota par "Swedbank" izsniegto aizdevumu apmēru privātpersonām Latvijā 2018. gadā

Source

DELFI Bizness

Tags

Jelgava Kurzeme Swedbank Zemgale Ventspils Vidzeme
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form