Reģionu attīstībai liela nozīme ir uzņēmējdarbības dažādošanai, secināts pētījumā
Foto: Latvijas dzelzceļš

Turpmākai Latvijas reģionu ekonomikas attīstīšanai būtiska loma ir uzņēmējdarbības diversificēšanai jeb dažādošanai, it īpaši Vidzemē un Latgalē. Vienlaikus lielākais izaicinājums paliek Latgales reģions, kurā joprojām ir zems ienākumu līmenis un izteikta atkarība no ārējiem notikumiem, kurus ir grūti ietekmēt, ceturtdien prezentācijā par Latvijas reģionu attīstību norādīja "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā skaidroja Strautiņš, pētījumā tika vērtēta nevis Latvijas reģionu ekonomika kopumā, bet gan uzņēmumu spēja nopelnīt naudu, proti, to spēja eksportēt savas preces un pakalpojumus citām pasaules valstīm. Iegūtie rezultāti apliecina, ka novados atšķiras gan uzņēmējdarbības struktūra, gan ari ienākumu līmenis no eksporta.

Pašreizējā situācijā Latviju var iedalīt divās ekonomikās, proti, Rīgā, kas veido pusi no valsts ekonomikas, savukārt otru daļu – pārējā Latvija. "Diezgan līdzīgi ir arī eksportā. Rīga nav bagāta tāpēc, ka tā ir Latvijas galvaspilsēta, bet gan tādēļ, ka tā daudz eksportē," skaidroja Strautiņš.

Eksportējošo nozaru algās Rīgā 52% veido programmēšanas un biznesa pakalpojumu nozares. Citādāka aina iezīmējas pārējā Latvijā, kur 22% veido meža nozare un 18% veido mašīnbūve un metālapstrāde.

Viņš norādīja, ka Rīga ir liela pakalpojumu eksportētāja, kamēr citur Latvijā izteikti dominē preču nozares – galvenokārt meža nozares, kas ietver mežsaimniecību un kokapstrādi. Tāpat reģionos lielu daļu eksporta veido preču pārvadāšana, transports, mašīnbūve un elektronikas ražošana, kā arī pārtikas pārstrāde.

Arī 2019. gadā visstraujāk ir attīstījusies pakalpojumu eksporta nozare – biznesa, programmēšanas un informācijas pakalpojumi. Ņemot vērā, ka šāda tipa uzņēmumi ir izvietoti galvenokārt Rīgā, tad tas arī izskaidro, kādēļ eksporta nozare Rīgā un tās apkārtnē ir attīstījusies straujāk.

"Vienlaikus Rīga ir izteikti zaudējusi savu lomu Latvijas rūpniecībā, bet tomēr izcilais pakalpojumu nozares sniegums ir palīdzējis galvaspilsētai un tās apkārtnei attīstīties," sacīja Strautiņš. Viņš arī uzsvēra, ka Rīgas pārsvars turpina nostiprināties par spīti valsts centieniem panāk pretēju efektu.

Tāpat pēdējo piecu gadu laikā ir vērojams, ka uzņēmējdarbība Latvijā diversificējas, proti, reģioni cenšas uzņēmumus attīstīt vairākās nozarēs, nevis koncentrēties tikai uz vienu.

"Gan Pierīgā, gan Kurzemē, Zemgalē un Latgalē tās nozares, kas iepriekš bija vislielākās, daļa ir samazinājusies. Šie reģioni ir dalījuši savus riskus, attīstoties dažādos veidos," pauda Strautiņš, šo tendenci novērtējot kā pozitīvu. Savukārt Vidzemē dominējošās meža nozares īpatsvars turpretī ir vēl vairāk pieaudzis nekā iepriekš. Ir labi, ka šī nozare attīstītās, taču, pēc ekonomista domām, Vidzemei vajadzētu rūpēties arī par to, lai vairāk attīstītos mašīnbūve un metālapstrāde.

Vērtējot pārzīmēto pašvaldību karti, Strautiņš uzsvēra, ka ir notikusi virzība saprāta virzienā, lai arī pēdējā brīdi tika pieņemti atsevišķi iracionāli lēmumi, kas, viņa ieskatā, būs vienmēr un tā ir daļa no politikas.

Pēc jaunās pašvaldību kartes vairāk nekā pusē novadu dominē meža nozare, jo īpaši Vidzemē un Ziemeļkurzemē. Lauksaimniecība dominē Austrumlatgalē, Zemgalē un daļā Dienvidkurzemes, bet pārtikas pārstrāde kā vadošā nozare ir Tukuma, Limbažu un Ogres novados.

Vienlaikus Liepājā, Jelgavā un Līvānos dominē metālapstrādes nozare, savukārt Daugavpils un Ventspils izceļas ar izteiktu transporta nozares attīstību.

Pētījuma prezentācijā Strautiņš akcentēja jautājumu par Latgales nākotni, norādot, ka šis reģions ir atkarīgs no divām pilsētām, bet jo īpaši no Daugavpils, tādēļ tām ir jācenšas palīdzēt investīciju piesaistē. Lielu daļu no Latgales eksporta veido tranzīta nozare, taču tur šobrīd nesokas īpaši labi.

"Tas neizskatās iepriecinoši, zinot, ka jau esošais ienākumu līmenis nav augsts. Līdz ar to šī nozare Latgali pakļauj lielam riskam, tādēļ ārkārtīgi straujā tempā ir jāattīsta viss pārējais. Tā, pirmkārt, ir rūpniecība – metālapstrāde un mašīnbūve," skaidroja Strautiņš.

Līdz ar to pētījumā secināts, ka Latvijas reģioniem ir dažādi ceļi uz labklājību. Reģionu līmenī ir nepieciešams veicināt diversifikāciju, it īpaši Vidzemē no meža nozares, bet Latgalē – no tranzīta, dzelzceļa. Reģionu līmenī lielākais izaicinājums paliek Latgale, kurā ir samērā zems ienākumu līmenis, kā arī izteikta atkarība no ārējiem notikumiem, kurus ir grūti ietekmēt.

Tāpat kopš 2014. gada straujāk par vidējo rādītāju ir auguši eksportējošie uzņēmumu Valkas, Līvānu, Kuldīgas un Gulbenes novadā, bet vienlaikus Latvijā pastāv novadi, kuri turpina atpalikt.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Luminor Daugavpils Gulbene Kuldīga Latgale Lauksaimniecība Rīga Valka Ventspils Vidzeme
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form