Augstāks iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps turpmākajos desmit gados varētu būtiski palēnināt Latvijas iekšējo migrāciju. Piemēram, 5% IKP izaugsmes gadījumā 2030. gadā reģionos būs par gandrīz 50 000 cilvēku vairāk, nekā tas būtu pie patlaban esošās 3% izaugsmes prognozes, liecina domnīcas "Certus" sagatavotā jaunākā demogrāfiskā prognoze.
2016. gadā iedzīvotāju skaits Latvijā bija 1,97 miljoni, tas ir, par 700 000 jeb 26% mazāk, salīdzinot ar 1990. gada Latvijas tautas skaitīšanas datiem, kad bija 2,67 miljoni iedzīvotāju. Vidēji iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās par 74 cilvēkiem dienā un, salīdzinājumam, pasaules iedzīvotāju skaits turpina pieaugt par 76 miljoniem cilvēku gadā, bet vidējais dzīves ilgums attīstītajās valstīs pieaug par diviem gadiem ik desmit gadus jeb par piecām stundām ik dienu.
"Cilvēku vēlme pamest Latviju vai palikt šeit ir atkarīga no ienākumu līmeņa Latvijā kopumā, salīdzinot ar ienākumiem citās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Savukārt Latvijas reģionu nākotne un demogrāfija ir atkarīga no ienākumu starpības starp Rīgu un reģioniem," diskusijā uzsvēra domnīcas "Certus" vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.
"Certus" sagatavotā demogrāfiskā prognoze modelē pakāpenisku Latvijas ienākumu tuvināšanos turīgāko ES valstu ekonomiskajiem rādītājiem un paredz, ka straujais iedzīvotāju skaita kritums 2020. gados apstāsies, iedzīvotāju skaits pakāpeniski izlīdzināsies un būs nedaudz mazāks par 1,9 miljoniem.
"Certus" prognozē, ka iedzīvotāju skaita stabilizāciju valstī kopumā veicinās algu pieaugums un tas, ka pakāpeniski samazināsies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas emigrē uz ārvalstīm, meklējot labāk algotu darbu. Iebraucošo migrantu skaits paliks nemainīgs un rezultātā iebraucēju skaits pārsniegs izceļotāju skaitu. Tā vietā, lai migrētu uz ārzemēm, darbaspējīgā vecuma Latvijas iedzīvotāji turpinās migrēt no lauku novadiem uz pilsētām, īpaši uz Rīgu un Rīgas reģionu, kur ir iespējas saņemt augstāku atalgojumu un kur paveras plašākas profesionālās izaugsmes iespējas.
Rezultātā reģionu pašvaldības saskarsies ar divkāršu izaicinājumu: ilgtermiņa nodokļu bāzes samazināšanās vienlīdz ar pastāvīgi pieaugošiem izdevumiem, kas saistīti ar veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem pensionāriem.
"Certus prognoze liecina, ka jau 2030. gadā katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs būs vecāks par 65 gadiem. Darbspējīgā vecuma cilvēku paliks arvien mazāk un viņiem būs jāspēj ne tikai nopelnīt sev iztiku, bet arī uzturēt valsts budžetu, lai varētu nodrošināt veselības, izglītības, aizsardzības un citas sistēmas. Tas nozīmē, ka ir jādomā, kā atbalstīt mūsu uzņēmēju konkurētspēju un eksportspēju," uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Pētnieki uzsver, ka gan valstij, gan pašvaldībām jāsāk gatavoties demogrāfiskajām pārmaiņām, kas skars Latviju nākamajā desmitgadē. To uzskatāmi apliecinot skolēnu skaita prognozes. Vidusskolas vecuma jauniešu skaits Rīgā pieaugs par 62% un Rīgas reģionā par 34%. Tomēr būs novērojams vidusskolas vecuma jauniešu skaita kritums citviet, it īpaši Vidzemē (-18%) un Latgalē (-23%). Mazie lauku novadi cietīs vissmagāk.
Tomēr paredzams, ka augstāks IKP pieauguma temps varētu būtiski palēnināt Latvijas iekšējo migrāciju. Piemēram 5% IKP izaugsmes gadījumā 2030. gadā reģionos (Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale) būs par gandrīz 50 000 cilvēku vairāk, kas ir salīdzināms ar divām pilsētām kā Valmiera. Pie IKP izaugsmes 5% šie cilvēki nedosies uz Rīgu labāka darba meklējumos, bet paliks reģionos, kur būs iespējams atrast darbu un algas starpība ar galvaspilsētu nebūs tik liela.
"Vienīgais risinājums reģionu pašvaldību turpmākai izdzīvošanai ir ekonomikas izaugsme un plaisas mazināšana starp ienākumu līmeni Rīgā un reģionos," pārliecināts Dombrovskis. Ja šo starpību izdosies samazināt uz pusi, tad piemēram Latgalē 2030. gadā būs par 21 443 cilvēkiem vairāk, kas ir salīdzināms ar vienu pilsētu kā Rēzekne .
Savukārt ieplānotā nodokļu reforma esot tieši tas instruments, kas ļaus iekustināt ekonomisko attīstību, spēs dot divus galvenos dzinējspēkus Latvijas ekonomikai – paaugstināt eksportspēju, kā arī produktivitāti, pārliecināts Endziņš.
"Eksportspēja var augt, ja būs pārdomāta darba algu politika. Savukārt produktivitāti iespējams sasniegt tad, ja uzņēmumiem tiks radīta sistēma ar mērķi ieguldīt savā ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, piemēram, iegādājoties jaunas iekārtas, paplašinot telpas utt. Šajā gadījumā nozīmīga ir 0% reinvestētā peļņa," sacīja Endziņš.
"Izvērtējot globālās demogrāfijas tendences un darba spēka trūkuma riskus, sociāli atbildīgi darba devēji jau šodien rīkojas un plāno ilgtspējīgas attīstības stratēģijas. Tāpēc, jo īpaši būtiski šobrīd ir kopīgi sakārtot nodokļu politiku, kas ilgtermiņā stimulēs gan uzņēmējdarbības konkurētspēju, gan iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, īpaši zemo algu saņēmējiem, gan radīs investoriem pievilcīgāku vidi," diskusijā uzsvēra Latvijas darbadevēju konfederācijas (LDDK) izpilddirektore Līga Meņģelsone.
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati apstiprina "Certus" prognozes. "Certus" prognozēja, ka 2017. gadā Rīgā dzīvos 1 006 407 cilvēki, un CSP dati uzrāda, ka Rīgā ir 1 006 377 iedzīvotāji. "Certus" arī prognozēja, ka šogad Latgalē iedzīvotāju skaits saruks par 6300 cilvēkiem, CSP dati apliecina, ka prognoze ir bijusi visai precīza un uzrāda samazinājumu par 6244 cilvēkiem.
Demogrāfiskās prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam mirušo skaits Latvijā aizvien pārsniegs jaundzimušo skaitu, jo dzīves ilgums turpina pieaugt, bet dzimstības līmenis joprojām ir zems. Latvijas sabiedrība kļūs aizvien sirmāka. 2030. gadā viens no četriem iedzīvotājiem būs vecāks par 65 gadiem.
Latvijas demogrāfiskā situācija tuvā nākotnē izskatās daudzsološāka nekā nesenā pagātnē, tomēr sabiedrībai un politikas veidotājiem ir jāpieņem nākotnes realitāte – mazāks kopējais iedzīvotāju skaits, urbanizētāka sabiedrība, lielāks veca gadagājuma cilvēku īpatsvars – un attiecīgi jārīkojas, secina "Certus".