Pašreiz komersantu sniegto informāciju aizsargā Komerclikums. Tas paredz, ka komersants saimnieciska vai tehniska rakstura informācijai var noteikt komercnoslēpuma statusu, prasīt komercnoslēpuma aizsardzību, kā arī – šīs informācijas izpaušanas gadījumā - zaudējumu atlīdzību.
"Ja mūsu iespējas sniegt informāciju neierobežotu dažādu likumu normas, tas regulatora darbu tikai atvieglotu – ne tikai komersantu iesniegto tarifu projektu izvērtēšanas gaitā, bet arī ikdienā, skaidrojot regulatora pieņemtos lēmumus," uzsver SPRK padomes priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva.
Izskanējusi informācija, ka Saeimas deputāti ceturtdien iesnieguši priekšlikumus grozīt likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" normu, kas nosaka regulatora pienākumu nodrošināt tās informācijas aizsardzību, kas ir tā rīcībā par sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un to darbību.
Paužot nepārprotamu atbalstu šādiem grozījumiem, SPRK vērš uzmanību uz to, ka norma par aizliegumu izpaust komercinformāciju izriet no citu likumu prasībām. Un, lai ieceri realizētu, primāri nepieciešamas izmaiņas Komerclikumā, kā arī atbilstoši jāprecizē Informācijas atklātības likums, likums "Par grāmatvedību", sabiedrisko pakalpojumu nozaru speciālie likumi, kā arī Krimināllikums. Tāpat, veicot šādas plašas izmaiņas, jāņem vērā ES direktīvu prasības.
Savukārt premjers Valdis Dombrovskis iepriekš paudis, ka valsts uzņēmumu algu un administratīvo izmaksu publiskošana nav atbalstāma, jo tas ir komercnoslēpums, bet "Latvijas Dzelzceļa" darbinieku algu publiskošana vispār var kaitēt uzņēmumam. Premjers norāda, ka datus par valsts uzņēmumu algām un izmaksām var iegūt Valsts kontrole un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, taču nevar tos izpaust, ja uzņēmums to klasificējis kā komercnoslēpumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
