Lai nodrošinātu Vidzemes guberņā ieviesto valsts spirta monopolu 1900.gada pavasarī Rīgā darbu sāka "Rīgas valsts degvīna noliktava nr.1". Tā atradās Rīgā, Cerkovnaja ielā 4a, Aleksandra vārtu dzelzceļa stacijas tuvumā. Vēlāk ielas nosaukums vairākkārt tika mainīts - Pionieru, Marijas, līdz beidzot tā ieguva tagadējo - Aleksandra Čaka vārdu.
Par uzņēmuma AS "Latvijas balzams" dzimšanas dienu tiek uzskatīts 1900.gada 30.aprīlis, kad fiksēts pirmais akts par rektificēta spirta kravas pieņemšanu spirta noliktavā nr.1, kas atrodas pašreizējā "Latvijas balzama" teritorijā un tiek izmantota vēl šodien. Valsts iepirka rektificētu spirtu no spirta brūžiem pēc Finansu ministrijas ik gadu noteiktajām cenām. Tālāk spirts tika glabāts un apstrādāts valsts spirta un degvīna noliktavās.
Kā liecina Valsts Vēstures arhīva dati, 1903.gada novembrī uzņēmumā strādāja 204 cilvēki, no kuriem 175 bija lasītpratēji. 1904.gadā izdotie "Noteikumi iekšējai kārtībai Vidzemes kroņa No.1 destilācijas noliktavā Rīgā" apliecina, ka darbs tika organizēts vienā maiņā, kas ilga no pulksten 7 līdz 18 ar divu stundu pārtraukumu. Strādniekiem bija stingri aizliegta "visāda neģēlība, trokšņošana, lamāšanās un plūkšanās, kā arī tabakas smēķēšana darba laikā". 1914. gadā noliktavā vīrieša alga mēnesī vidēji bija 33 rubļi un 74 kapeikas, kvalificēta strādnieka – amatnieka vidējā alga bija 38 rubļi un 53. kapeikas, savukārt vecāko strādnieku un pārdevēju vidējā alga bija 41 rubļi un 54 kapeikas. Strādnieces – sievietes vidēji saņēma 20 rubļus un 76 kapeikas.
1905.gada revolūcijā piedalījās arī Rīgas degvīna noliktavā strādājošie. 13.janvārī darbs noliktavā tika pārtraukts, strādnieki iesniedza savas prasības un uzsāka streiku. Atbildot uz prasībām, Saimnieciskā komiteja piekrita noteikt 8,5 stundas ilgu darba dienu, pakāpeniski to saīsinot līdz astoņām stundām. Tika noteiktas arī jaunas darba apmaksas normas. 40 streiklaužiem, kuri streika laikā tomēr strādāja uzņēmumā, izmaksāja pusotrkārtīgu dienas algu.
Pēc Rīgas pilsētas statistiskā biroja ziņām, Rīgas valsts spirta un degvīna noliktavā pirmās brīvvalsts laikā 1923.gadā strādāja 256 strādnieki, bet 1938.gadā (ieskaitot Mīlgrāvja un Cēsu noliktavu) – 375 darbinieki. Tāpat noliktavā darbojās vairāk nekā 100 dažādu mašīnu un ierīču. Noliktavas, pārdēvētas par "Rīgas spirta fabriku", nepārtraukta darbība turpinājās arī pēc padomju varas pasludināšanas Latvijā un tās inkorporācijas PSRS sastāvā 1940.gadā. 1941.gada sākumā fabrikā strādāja 209 vīrieši un 206 sievietes.
"Rīgas spirta fabrikā" 1948.gadā sāka ražot degvīnu "Stolichnaya", kas patlaban tiek eksportēts uz vairāk nekā 180 pasaules valstu tirgiem.
Savukārt 1950.gadā uzņēmuma tehnoloģe Maiga Podračniece atjaunoja Otrā pasaules kara laikā zudušo "Rīgas Melnā balzama" receptūru. Jau 1951.gadā uzņēmumā jau tika saražoti 49 dekalitri šī dzēriena.
1952.gadā uzņēmumā uzsāk dzirkstošā vīna "Rīgas Šampanietis" ražošanu, tad radot un patentējot īpašu recepti. "Latvijas balzams" skaidro, ka kopš tā laika ražotnes meistari radījuši vairāk nekā 50 dažādus dzirkstošos vīnus un 62 gadu laikā kopumā saražots 291,2 miljoni dzirkstošā vīna pudeļu.
Pie sava pašreizējā nosaukuma – "Latvijas balzams" – uzņēmums ticis 1970.gadā, bet pirmais veikals ar šādu nosaukumu tapis 1991. gadā, kad tika dibināta SIA "Bravo".
Šobrīd "Latvijas balzams'' ir Baltijas lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs. Tajā ražo vairāk nekā 130 dažādu zīmolu un produktu. 75% saražotās produkcijas tiek eksportēta uz kopumā vairāk nekā 160 pasaules valstīm. Uzņēmumā strādā ap 600 darbinieku.
"Latvijas balzams" ietilpst miljonāra Jurija Šeflera SPI grupā, kas reģistrēta Luksemburgā. Šeflers "Latvijas balzamu" iegādājās 2001.gadā. Līdz tam kompānija ietilpa Andra Šķēles "Ave Lat grupā", kas uzņēmumu savukārt 1998.gadā iegādājās no SIA "Rīgas vīni". "Latvijas balzams" tika privatizēts 1998.gadā, kad "Rīgas vīni" kompāniju iegādājās par pieciem miljoniem latu.
Pērnā gada oktobrī tika izveidota holdinga kompānija SIA "Amber Beverage Group", kurā apvienoti grupas uzņēmumi Baltijas valstīs, tostarp AS "Latvijas balzams".
Video: Latvijas Nacionālais arhīvs
