Rēzeknes dzelzbetona simtgades projekts: Reportāžu cikls 'Kā paņemt ES naudu'?
Foto: Publicitātes attēli

Reportāžu ciklā" Kā paņemt ES naudu?" - stāstos un foto materiālos par to, kā EiropasSavienības finansējums redzams Latvijas biznesā, lauksaimniecībā, satiksmē,medicīnā un citur. Reportāžas top projekta Morning.lv ietvaros, kurāskaidrojam, vai dalība Eiropas Savienībā ietekmē Latvijas iespējas izķepurotiesno tautsaimniecības krīzes.

"Vai varētu te aicināt koncertēt Lauri Reiniku? Jā, un ne tikai - arī citus popmūziķus, tāpat klasiskās mūzikas izpildītājus," sarunā ar portālu "Delfi" noslēpumaini nosaka SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" vadītāja Diāna Zirniņa par māksliniekiem, kuru priekšnesumus rēzeknieši, citi Latgales iedzīvotāji un tās viesi varētu gaidīt jaunajā Rēzeknes pilsētas koncertzālē.

Daudzmiljonus vērto un ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu slieto dzelzbetona stikloto būvi iecerēts pabeigt un tās durvis kultūras dzīves baudītājiem vērt nākamā gada pirmajā pusē. Pagaidām ēkas būvdarbi vēl nav pat pusē - būvnieki sākuši sliet otro stāvu sešstāvīgajai būvei, portālam "Delfi" atzīst koncertzāles izveides projekta vadītāja Inese Haite, nosakot: "Mums ir svarīgi uzcelt ēku noteiktajā termiņā, bet vēl svarīgāk ir tas, lai viss tiktu izdarīts rūpīgi [..] Kā nekā mēs šādu objektu būvējam labi ja 100 gados!"

Koncertzāle no nulles

Viena no galvenajām problēmām vecajā Rēzeknes kultūras namā ir nepietiekamais sēdvietu skaits. "Atbilstošu telpu trūkums reģionā nereti liedz rīkot plašus un saturiski daudzveidīgus, kvalitatīvus kultūras pasākumus. Tā, piemēram, pilsētas kultūras nams var uzņemt ne vairāk kā 400 cilvēkus. Cilvēki nereti jautā, kāpēc pie mums nebrauc populāri mākslinieki. Atbilde ir ļoti elementāra – pasākumos ar mazu cilvēku ietilpību biļetes maksā dārgāk. Šeit [jaunajā koncertzālē] attiecīgi šis jautājums tiks atrisināts," saka SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" vadītāja.

Topošās koncertzāles lielajā zālē būs 1000 sēdvietu, bet, transformējot grīdas, lielajā zālē varēs ietilpt līdz pat 3000 cilvēku. Savukārt otrajā - mazajā zālē – būs 250 sēdvietas, tā būs piemērota kino seansiem. Lielajā zālē toties būs izbūvēta orķestra bedre, kas ļaus pilnvērtīgi nodrošināt muzikāli dramaturģiskus pasākumus.

Abas zāles būs būvētas tā, lai akustika tajās būtu visaugstākā līmenī. Lai to nodrošinātu, tehniskā projekta autori brauca apgūt šādu būvju akustikas pieredzi. "Lielā zāle speciāli projektēta akustiskās zāles vajadzībām pirmo reizi Latvijā. Padomju laikos bija citas prasības, un pēc ilgiem gadiem šī ir Latvijā pirmā projektētā zāle, kur viss paredzēts no nulles," saka Haite. Darbu gaitā īpaša uzmanību tiks pievērsta koncertzāļu akustiskajām prasībām, un šajā ziņā nekādas piekāpšanās nebūs, piebilst projekta vadītāja.

Varēs arī precēties

Koncertzāles kopējā platība būs 13 000 kvadrātmetri, un tajā līdztekus abām akustiskajām zālēm būs arī noliktavu un mēģinājumu telpas vietējiem pašdarbniekiem, Rēzeknes pūšamo instrumentu orķestrim, zāles semināru, konferenču un laikmetīgās mākslas izstāžu rīkošanai. Tāpat būs kafejnīca, plānots arī mūzikas preču veikaliņš. "Tur iecerētas arī komerctelpas, kas ir saistītas ar šīs iestādes profilu," saka Zirniņa, paskaidrojot, ka topošā ēka "tautā" ierasti tiek dēvēta par koncertzāli, taču objekta oficiālais nosaukums ir Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs.

Ēkā paredzēta arī Rēzeknes dzimtsarakstu nodaļa ar arhīva telpām, oficiālo ceremoniju jeb šampanieša zāle un telpa, kur jaunlaulātie varēs saposties pirms svinīgā solījuma došanas viens otram. Tātad tiem mīlniekiem, kuri plāno Rēzeknē tuvākajā laikā mīt gredzenus un grib to darīt jaunās un skaistās telpās, labāk vēl nesteigties ar precībām, teic "Austrumlatvijas koncertzāle" vadītāja, nosakot: "Uz nākošo vasaru gan jau varētu sākt plānot." Dzimtsarakstu nodaļu uz koncertzāles telpām pārcels no pašreizējām telpām daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā. Tur dzimtsarakstu nodaļa izmitināta pirms daudziem gadiem, un toreiz šajās telpas nodaļu bija paredzēts izvietot vien uz laiku. "Tas bija kā pagaidu variants, taču šajā gadījumā ir vietā krievu teiciens, ka nekas nav tik patstāvīgs kā pagaidu variants," saka Zirniņa.


Sapoš arī apkārtni

Koncertzāle jeb Daudzfunkcionālais centrs top pašvaldības neizmantotā zemes pleķītī, kur blakus ir Rēzeknes kultūras nams un Rēzeknes Festivāla parks. Arī to plānots rekonstruēt un sapost, iztīrot un labiekārtojot parka dīķi, uzstādot jaunu mūsdienīgāku strūklaku, paplašinot un kapitāli izremontējot autostāvvietu, atjaunojot zaļo zonu un citu. Parku sāks atjaunot nākamā gada pavasarī, bet jau šobrīd tiek būvēta gājēju iela, kas savienos koncertzāli ar Rēzeknes centrālo ielu - Atbrīvošanas aleju un topošo Radošo pakalpojumu centru jeb tautā dēvēto "karandašu". "Arī tas ir būvniecības stadijā, un darbi tur ir pavirzījušies nedaudz tālāk kā koncertzālei," tā Zirniņa.

Vienos rakumos ir arī Atbrīvošanas aleja, kas tiek rekonstruēta visā garumā. Arī centrālās ielas atjaunošanu līdzfinansē ERAF, tāpat kā Radošo pakalpojumu centra izveidi, bet Festivāla parka sapošanai tiks piesaistītas Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pierobežu sadarbības programmas līdzekļi, piebilst Zirniņa. Vislielākie tēriņi gan būs koncertzālei – tās izveide kopumā izmaksās vairāk nekā 10 miljonus latu, no kuriem aptuveni pusi segs ERAF no divām programmām. Kultūras ministrija (KM) dos Eiropas naudu reģionālā daudzfunkcionālā centra ēkas izveidei, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – koncertzāles apkārtnes labiekārtošanai un Gājēju ielas izveidei, skaidro projekta vadītāja Haite.

Cer vilināt kultūras tūristus

"Rēzekne mainās un tā gūst pilnībā jaunu seju. [..] Principā galvenā ideja, īstenojot virkni pašvaldības projektu, ir veidot cilvēkiem, investoriem un tūristiem pievilcīgu vidi," teic Zirniņa, atzīstot, ka nereti dzird pārmetumus par šāda kultūras objekta būvniecību nepiemērotā laikā - kad pašvaldībai vairāk būtu jādomā, kā risināt sociālās problēmas un radīt jaunas darba vietas. "Jāpiekrīt, ka daudzfunkcionālā centra būvniecība ir zināms izaicinājums pašvaldībai, tomēr tajā pašā laikā šādu objektu būvniecība ir arī viens no pilsētas pievilcības elementiem potenciālo investoru acīs, un arī solis ceļā uz to, lai Rēzekne nostiprinātu savas pozīcijas, esot Latgales kultūras un izglītības centrs," saka koncertzāles projekta vadītāja. Viņa ir pārliecināta, ka koncertzāle kļūs par visas Latgales kultūras pasākumu centru, kas ļaus vilināt kultūras tūristus. Tiesa, viena lieta ir uzcelt koncertzāli, bet pavisam kas cits – nodrošināt kultūras tūristu plūsmu, atzīst Haite, gan uzreiz nosakot, ka patlaban pie šī jautājuma arī tiek strādāts, piemēram, kā noturēt kultūras tūristus Rēzeknē pēc iespējas ilgāku laiku.

Par iecerētajiem pasākumiem, ko izklaides un mākslas baudītājiem varētu piedāvāt jaunajā koncertzālē, Zirniņa nosaka: "Mums plāni top, šobrīd tiek izstrādāta programma. [..] Protams, īpaša vieta būs atvēlēta profesionālajai mūzikai, ņemot vērā zāles akustiskās iespējas. Neliksim uzsvaru tikai uz popmūzikas, bet plaša [klāsta] pasākumiem, tostarp profesionālās mākslas." Patlaban norit sarunas ar KM par iespējām sniegt valsts atbalstu profesionālās mākslas pasākumiem jaunajā koncertzālē, un līdzšinējās sarunas izskatās cerīgas, nosaka "Austrumlatvijas koncertzāles" vadītāja.

KM portālam "Delfi" norādīja, ka pagājušajā gadā atbalstīts un ERAF līdzfinansējums atvēlēts reģionālā daudzfunkcionālā centra izveidei Rēzeknē, Liepājā un Cēsīs. Saskaņā ar līdz šim publiskajā telpā pieejamo informāciju par visu triju pilsētu projektu virzību vistālāk koncertzāles izveidē ir tikusi tieši Rēzekne, kas darbus sāka pērn rudenī, kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm iebūvējot šā gada maijā.

Šovasar būvdarbi sākti Cēsīs, kur daudzfunkcionālais centrs taps, pārbūvējot esošo Cēsu kultūras namu. Savukārt Kurzemē reģionālās koncertzāles būvniecība, par spīti aktīvai koncertdzīvei un profesionālam orķestrim, joprojām ir zem jautājuma zīmes. Liepājas dome neesot no projekta atteikusies, taču būvniecību sāks vien tad, kad būs skaidrs, kur ņemt koncertzāles celtniecībai trūkstošo naudu.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus