Rīdziniekus 'Rail Baltica' apspriešanā interesē projekta ietekme uz daudzdzīvokļu namiem un uzņēmējdarbību
Foto: F64

Eiropas sliežu platuma dzelzceļa trases "Rail Baltica" ietekmes uz vidi sabiedriskā apspriešana šodien Rīgā pulcēja apmēram 80 interesentus, kurus galvenokārt uztrauca projekta ietekme uz daudzdzīvokļu namiem un uzņēmējdarbību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Rīgas iedzīvotāji pasākumā jautāja, vai "Rail Baltica" izbūves vajadzībām netiks atsavināta vai nojaukta kāda daudzdzīvokļu māja, uz ko tika atbildēts noraidoši, tāpat uztraukumu raisīja fakts, ka jaunā dzelzceļa līnija atradīsies vēl tuvāk mājām un raisīs lielākas vibrācijas un trokšņus nekā tagadējās dzelzceļa līnijas, uz ko tika saņemta atbilde, ka jaunais dzelzceļš būs klusāks un situācija netiks pasliktināta.

Tāpat iedzīvotājus interesēja tehniski jautājumi, piemēram, kā jaunā dzelzceļa līnija iekļausies pilsētas ainavā, kā tā tiks savietota ar pašreizējo dzelzceļa tīklu, vai vilcieni kursēs naktīs un vai pa Rīgas loku kursēs arī kravas vilcieni.

Savukārt pārstāvjus no biznesa vides uztrauca tas, vai un kā tiks kompensēta viņu biznesa pārtraukšana, dīkstāve vai pārcelšana.

Apspriedes laikā projekta attīstītāji detalizēti stāstīja par veiktajiem priekšdarbiem un normatīvo regulējumu, kas nosaka nekustamo īpašumu atsavināšanas procesu. Klātesošie tika informēti par Latvijas un arī citu valstu praksi nekustamo īpašumu atsavināšanā. Kopumā Latvijas prakse nekustamo īpašumu atsavināšanā vērtējama kā atbilstoša, īpašumi tiek atsavināti, vienojoties un precizējot nianses par apgrūtinājumiem. Ja ar īpašnieku vienoties nav iespējams, katrs konkrētais atsavināšanas gadījums tiek izskatīts Saeimā.

Tika prezentēts līnijas ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums, niansēti klāstot par dažādu faktoru ietekmi uz vidi, kā arī par pasākumiem, kas būtu veicami, lai mazinātu dzelzceļa līnijas radīto trokšņu ietekmi.

Šī bija septītā no 15 publiskajām apspriedēm "Rail Baltica" šķērsojošajās pašvaldībās.

Pirms sanāksmes interesenti arī izmantoja iespēju konkrētāk iepazīt trases novietojumam izstrādātās alternatīvas un uzdot jautājumus par to, kā tās varētu skart īpašumus, par piedāvātajiem tehniskajiem risinājumiem, vides jautājumiem un atsavināšanas procesu.

Kā ziņots, šodien Tallinā Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra un triju Baltijas valstu kopuzņēmums AS "RB Rail" parakstīja finansēšanas līgumu par Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma 442 miljona eiro apmērā piešķiršanu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltic" projekta attīstības pirmajam posmam.

Finansējums tiek piešķirts "Rail Baltic" projekta pirmā posma īstenošanai - aktivitātēm, kas sāktas 2015. gadā un tiks pabeigtas līdz 2020. gada beigām. Aktivitātes ietver tehnisko izpēti, zemes atsavināšanu projekta vajadzībām, pirmos būvdarbus, projekta īstenošanas atbalsta pasākumus, darbu uzraudzību un komunikāciju ar sabiedrību.

Iepriekš ziņots, ka no 11. novembra līdz 11. decembrim notiek jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa "Rail Baltica" ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskā apspriešana tajās 15 Latvijas pašvaldībās - Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novadā un Rīgā -, kuras skar jaunbūvējamā trase.

Kopumā jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta pētnieki sešu mēnešu laikā visā trases garumā A un B variantiem, kā arī visām alternatīvām izveidojuši tehniskos risinājumus, nosakot dzelzceļa līnijas profilu un trašu aizņemtās teritorijas 60 metru platā joslā, iepriekš skaidrojis "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.

Plānošanas gaitā esot izdevies būtiski samazināt skarto privātīpašumu skaitu, no sākotnējiem 2000 īpašumu trase skars mazāk nekā 1000 privātīpašumu. Izpēte ir pierādījusi, ka plānotajam dzelzceļam nav būtiskas ietekmes uz "Natura 2000" teritorijām.

IVN ziņojumu apspriedei sagatavojuši trases pētnieki - pilnsabiedrība "RB Latvija" un SIA "Estonian, Latvian&Lithuanian Environment".

"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020. gada.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Baldone Baltija Bauska Eiropa Eiropas Komisija Eiropas Savienība Iecava Ķekava Mārupe Natura 2000 Olaine Rail Baltica Salacgrīva Salaspils
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form