'Rietumu Banka': Krievijas atpūtnieki Jūrmalā interesējas par uzturēšanās atļaujām Latvijā

Banka jūlijā atvēra konsultāciju centrus vairākās viesnīcās Jūrmalas centrā, kur kūrorta viesi var iepazīties ar bankas piedāvājumiem kreditēšanas, uzturēšanās atļaujas saņemšanas sfērās, saņem konsultāciju par konta atvēršanu un citiem jautājumiem.

Krievijas un citu NVS valstu pilsoņu interese ir lielākoties vērsta uz ekskluzīvajiem apartamentiem ar 3-4 guļamistabām uz dzīvojamo platību līdz 300 kvadrātmetriem, kas atrodas Jūrmalā un citur Baltijas jūras piekrastē, kā arī uz renovētajām mājām vēsturiskajā Rīgas centrā.

Bankas statistika liecina, ka visvairāk apmeklētāji interesējas par Eiropas uzturēšanas atļaujas saņemšanas iespējām, kas saistītas ar nekustamā īpašuma iegādi Rīgā un Jūrmalā un subordinētā aizdevuma izvietošanu bankā.

Subordinētos aizdevumus "Rietumu Bankā" jau ir izvietojuši vairāk nekā 100 cilvēki par kopējo summu 31 miljons eiro (aptuveni 21,7 miljons latu) – lielākoties tie ir Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Kazahstānas iedzīvotāji.

"Mēs turpinām nodrošināt mūsu klientus ar vispusēju atbalstu uzturēšanās atļaujas saņemšanas procesā, bet šogad mūsu reklāmas kampaņas galvenais akcents – kredīti nekustamā īpašuma iegādei. Pieprasījums pēc mājām un dzīvokļiem Rīgā un Jūrmalā Krievijas iedzīvotāju vidū ir manāmi pieaudzis, kas ir pilnīgi loģiski – Latvija ir ES valsts, bet nekustamā īpašuma cenas pēc krīzes vēl nav sasniegušas Eiropas līmeni", norāda "Rietumu Bankas" viceprezidents Vadims Aleksejevs.

Jau ziņots, ka Saeima pavasarī grozīja Imigrācijas likumā, saglabājot iespēju investoriem un nekustamā īpašuma pircējiem no valstīm ārpus ES iegūt uzturēšanas atļaujas Latvijā, bet nosakot tam stingrākus kritērijus.

Saeima noteica, ka uzturēšanās atļauju līdz pieciem gadiem varēs pieprasīt ārzemnieks no ārpus ES esošās valsts, kurš ieguldīs kāda uzņēmuma pamatkapitālā vismaz 25 000 latu, taču tas attiektos uz uzņēmumiem, kas nodarbina līdz 50 darbiniekiem un kura gada apgrozījums nepārsniedz 7 miljonus latu. Saimnieciskā gada laikā kopā valsts un pašvaldības budžetā nodokļos uzņēmumam jāsamaksā vismaz 20 000 latu. Savukārt lielākos uzņēmumos uzturēšanās atļaujas gribētājam būs jāiegulda vismaz 100 000 latu.

Tāpat Saeima atbalstīja priekšlikumu papildināt normu, kas ļauj prasīt uzturēšanās atļauju, iegādājoties nekustamo īpašumu Rīgā vai republikas pilsētās 100 000 latu vērtībā, bet ārpus tām – 50 000 latu vērtībā, ar papildu nosacījumiem. Nekustamais īpašums varēs būt pirkts tikai no Latvijā reģistrētas juridiskās personas vai arī no Latvijas vai ES pilsoņa, Latvijas nepilsoņa, vai ārzemnieks, kurš Latvijā uzturas ar derīgu uzturēšanās atļauju.

Iegādāto nekustamo īpašumu, kas atrodas Pierīgā vai republikas pilsētās, kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī nedrīkstēs būt mazāka par 30 000 latu, bet citviet Latvijā – par 10 000 latu. Ja kadastrālā vērtība būs zemāka, nekustamo īpašumu kopējai vērtībai būs jāatbilst sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteiktajai nekustamo īpašumu tirgus vērtībai, paredzēts Saeimas atbalstītajā priekšlikumā.

Termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, var saņemt arī persona, kura būs veikusi finanšu investīcijas Latvijas kredītiestādē ne mazāk kā 200 000 latu apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla veidā.

Kopš pagājušā gada 1.jūlija, kad stājās spēkā jaunā imigrācijas kārtība, saņemts 331 pieteikums uzturēšanās atļaujas izsniegšanai, kas pamatots ar investīcijām Latvijas tautsaimniecībā. 233 gadījumos ārvalstnieki iegādājušies nekustamo īpašumu Latvijā, 76 gadījumos veikts noguldījums Latvijas kredītiestādes subordinētajā kapitālā, savukārt 22 gadījumos veiktas investīcijas uzņēmuma pamatkapitālā.