Foto: LETA

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja apstiprinājusi un virza skatīšanai domes sēdē lēmumprojektu par 900 tūkst. eiro piešķiršanu dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta izmaksu nodrošināšanai 2023. gadā.

Tā saņemšanai februāra sākumu Rīgā reģistrēta 41 persona (ģimene), tāpēc pabalsta izmaksai būtu nepieciešams atvēlēt 900 tūkst. eiro, no kuriem 50% jeb 450 tūkst. eiro nodrošinātu valsts.

Pērnā gada sākumā dome lēma, ka 2022. gada budžeta finansējums programmai "Dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsts" būs 4,3 miljonu eiro apmērā, no kuriem 50% jeb 2,15 miljonus eiro nodrošinās valsts.

Pērn palīdzību saņēma 140 ģimenes, kopējā izmaksāto pabalstu summa bija 2,88 miljoni eiro.

Ņemot vērā Rīgas domes šā gada budžetā piešķirto finanšu līdzekļu apjomu šim mērķim, departaments aicina denacionalizēto namu īrniekus pieteikties reģistrācijai pabalsta piešķiršanai.

Piešķiramā pabalsta apjoms ir atkarīgs no palīdzības saņemšanai reģistrētās ģimenes locekļu skaita. Pabalsta pamatsumma ir 14,3 tūkst. eiro, papildus par katru personu 4300 eiro. Tas nozīmē, ka viena cilvēka ģimenei piešķiramā pabalsta apmērs ir 18,6 tūkst. eiro, divu – 22,9 tūkst. eiro, trīs cilvēku ģimenei – 27,2 tūkst. eiro, četru cilvēku ģimenei – 31,5 tūkst. eiro.

Pabalstu var izlietot nekustamā īpašuma iegādei – kā samaksu dzīvojamās telpas vai zemes īpašuma ar apbūves tiesībām pārdevējam, pamatojoties uz pirkuma līgumu (notariāla akta veidā) par nekustamā īpašuma iegādi. Tāpat arī dzīvojamās telpas īres maksas priekšapmaksai, noslēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu (uz laiku ne mazāk par desmit gadiem) ar ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Pašvaldība piešķirto pabalstu pārskaitīs nekustamā īpašuma pārdevēja vai dzīvojamās telpas izīrētāja norādītajā kontā.

Reģistrācijai palīdzības saņemšanai var atzīt personas (ģimenes) ja pastāv šāds kritēriju kopums:

• persona (ģimene) denacionalizētājā namā dzīvoja līdz lēmuma par tā denacionalizāciju pieņemšanai un joprojām turpina dzīvot šādā namīpašumā;
• personai nepieder dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa, jebkurš zemes gabals Rīgā (izņemot zeme zem īpašumā esošas garāžas) vai zemes gabals ārpus Rīgas vismaz 1 ha platībā;
• persona iepriekšminēto nekustamo īpašumu nav labprātīgi atsavinājusi pēc 2004.gada 31.marta;
• trīs mēnešu vidējie ienākumi vienas personas mājsaimniecībā nepārsniedz – 500 eiro mēnesī, divu un vairāk personu mājsaimniecībā – 400 eiro un kuru uzkrājumi nepārsniedz piecu mēnešu minimālās darba algas apmēru. Šī atzinuma noformēšanai personai (ģimenei) jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā, politiski represētai personai nav nepieciešams atzinums par ienākumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!