Mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā uzlabojās un mājokļi joprojām bija pieejamāki nekā pārējo Baltijas valstu galvaspilsētās. Pieejamības uzlabojumu veicināja tas, ka vidējā alga kāpusi nedaudz straujāk nekā vidējā dzīvokļu cena. Gan Tallinā, gan Viļņā vidējā dzīvokļu cena auga straujāk nekā algas, tādēļ arī mājokļa pieejamība abās pilsētās pasliktinājās, portālu "Delfi" informēja "Swedbank".
Lai gan pirmajā ceturksnī mājokļu tirgū lielā mērā turpinājās iepriekšējos gados novērotās tendences, pēdējos mēnešos mēs jau var novērot pandēmijas ietekmes pirmās pazīmes – Rīgā aktivitāte dzīvokļu tirgū aprīlī un maijā ievērojami kritās. Aktivitātes samazināšanās novērojama galvenokārt otrreizējā tirgū un darījumi tika atlikti uz vēlāku laiku.
Darījumi ar jaunuzceltiem dzīvokļiem notiek pēc iepriekš slēgtiem līgumiem – pirmie rokas naudas līgumi tiek parakstīti kādu laiku pirms māja tiek uzcelta, bet reālie darījumi tiek reģistrēti vēlāk, kad māja jau tiek nodota ekspluatācijā. Rezultātā darījumi tiek atspoguļoti datos ar ievērojamu nobīdi no pirkuma līguma parakstīšanas brīža. Tas nozīmē, ka datos par jaunuzcelto mājokļu darījumu skaitu un to cenām pandēmijas ietekme būs redzama ar novēlošanos.
Cenu pieaugums 2020. gada pirmajā ceturksnī nedaudz palēninājās – līdz 5,4%. To ietekmēja sērijveida dzīvokļu cenu pieauguma bremzēšanās. Savukārt jauno projektu un renovēto dzīvokļu ārpus pilsētas centra cenu pieaugums pārsniedza 9%. Līdzīgi kā darījumu skaita ziņā, arī cenu aspektā pirmie cieš sērijveida dzīvokļi, ko jau redzam pieejamajos datos par otrā ceturkšņa sākumu, norāda "Swedbank".
Skaidrs, ka Covid-19 izraisītais ekonomiskais šoks mājokļu tirgu ietekmēs gan no pieprasījuma, gan no piedāvājuma puses, norāda banka. Taču gan mājsaimniecības, gan attīstītāji šobrīd ir labākā situācijā nekā pirms 12 gadiem, un abas puses var atļauties kādu laiku nogaidīt tā vietā, lai veiktu straujas darbības nekustamo īpašumu tirgū.
Ārkārtējas situācijas laikā noteiktie ierobežojumi, kā arī paaugstinātā nenoteiktība par finansiālo stāvokli un nākotnes iespējām, daudzas mājsaimniecības atturēja no mājokļa iegādes. Kaut gan jau šobrīd vērojama intereses par hipotekāro kredītu atjaunošanās, nenoteiktība saglabājas augsta, un mājsaimniecību noskaņojums – zems, un tas arī turpmāk turpinās kavēt pieprasījumu.
Nekustamā īpašuma attīstītāji turpina jau iesāktos projektus, taču neskaidrības apstākļos ieņem nogaidošu pozīciju jaunu projektu uzsākšanā. Reizē nevar izslēgt, ka kāda daļa potenciālo pārdevēju ir nonākuši vai vēl nonāks tādās finansiālās grūtībās, ka būs spiesti pārdot dzīvokļus ar ievērojamu atlaidi, bet pašlaik šādu situāciju tirgū nenovērojam. Pagaidām joma, kur cenu korekcija notiek, ir īres tirgus. Piemēram, dzīvokļi, kas domāti īstermiņa īrei tūristiem, pārprofilējušies, un tiek piedāvāti ilgtermiņa īres tirgū.
Pirmajā ceturksnī vēl ir pāragri izdarīt secinājumus par mājokļu tirgus attīstību un mājokļu pieejamību 2020. gadā. Visdrīzāk cenu korekcija būs izteiktāka sērijveida dzīvokļos, ar kavēšanos varētu skart arī jauno dzīvokļu segmentu, bet kopumā būs mērena un īslaicīga, bet cenu kāpums atjaunosies jau 2021. gadā. Banka prognozē, ka algu kāpums šogad apsīks, un arī nākamgad būs lēnāks nekā ierasts, bet sabalansētā attīstība iepriekšējos gados, zemais mājsaimniecību parādu slogs un finansējuma pieejamība ierobežos svārstības mājokļu tirgū.
