Rīgā šogad samazinājusies mājokļu pieejamība, liecina pētījums
Foto: LETA

Mājokļu pieejamības indekss 2019. gada 1. ceturksnī uzlabojās Viļņā, palika nemainīgs Tallinā, bet samazinājās Rīgā. Samazinājumu Rīgā noteica par algu kāpumu straujāks dzīvokļu cenu pieaugums. Tas saistīts ar pakāpeniskām pārmaiņām, dzīvokļu darījumu struktūrā, kā arī aktivitāti ekonomisko jauno projektu un renovēto dzīvokļu segmentā, informē "Swedbank".

Šī gada 1. ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā bija 177,7. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā (1 287 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi 2019. gada 1. ceturksnī bija par 77,7% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Gada laikā MPI samazinājās par 6,4 punktiem. MPI samazinājās dzīvokļu vidējās darījuma cenas kāpuma un neliela procentu likmju pieauguma rezultātā, ko nespēja kompensēt vidējās neto algas pieaugums. Pirmās iemaksas sakrāšanai nepieciešamais laiks pieauga par divām nedēļām un bija divi gadi.

"Šī gada 1. ceturksnī pirmo reizi vairāku gadu laikā mājokļu pieejamības indekss samazinājies. Tomēr tas joprojām saglabājās visaugstākais Baltijas galvaspilsētu starpā. Indeksa krituma galvenais iemesls bijis par neto algu kāpumu straujāks dzīvokļu cenu pieaugums. Vidējā dzīvokļu darījumu cena pieaugusi vairāku faktoru ietekmē. Piemēram, pakāpeniski mainās darījumu ar dzīvokļiem struktūra, lielāku īpatsvaru darījumu skaitā ieņemot salīdzinoši jaunākiem un līdz ar to dārgākiem dzīvokļiem, kas paaugstina vidējo cenu. Tāpat starp faktoriem jāmin, ka 1. ceturksnis bijis ļoti aktīvs ekonomisko jauno projektu un renovēto dzīvokļu segmentā, kur janvārī bijis rekordliels darījumu skaits, daļa tieši ar tikko uzbūvētiem dzīvokļiem, kuru cena ir augstāka. Tomēr daļēji šo aktivitāti skaidro dažu dzīvokļu projektu nodošana ekspluatācijā un jau iepriekš rezervētu darījumu reģistrēšana zemesgrāmatā," saka "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava.

Vildava piebilst, ka sākot ar šo gadu, ir izveidots Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa Rīgā apakšindekss ekonomisko jauno projektu un renovēto dzīvokļu segmentam. Tā kā Rīgā darījumu kopskaitā dominē pirms 2000. gada celti mājokļi, kuru cena ir zemāka nekā jaunākiem mājokļiem, kopējais indekss nepilnīgi atspoguļo mājsaimniecību spēju iegādāties tieši jaunākus dzīvokļus. Ekonomisko jauno projektu un renovēto dzīvokļu indeksa vērtība šī gada 1. ceturksnī bija 123,1, salīdzinot ar kopējā indeksa vērtību 177,1. Tātad pieejamības līmenis jeb mājsaimniecību spēja atļauties iegādāties ekonomiskā jaunā projekta vai renovētu dzīvokli ir zemāka.

Šī gada 1. ceturksnī Tallinā MPI bija 151,9, kas bija praktiski tikpat, cik pērn (-0,1 punkti). MPI nemainījās, vidējās algas izaugsmei esot sabalansētai ar dzīvokļu cenu un hipotekāro kredītu procentu likmju kāpumu. Viļņā MPI uzlabojās par 8 punktiem līdz 141,2. Uzlabojumu noteica straujais vidējās algas pieaugums, ko veicināja darbaspēka nodokļu samazināšana Lietuvā un kas atsvēra dzīvokļu darījuma cenu un procentu likmju kāpumu.

1. ceturksnī laika posms, kas mājsaimniecībai Rīgā bija nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai 15% apmērā, bija ļoti tuvu 2 gadiem, proti, 23,9 mēneši (34,5 mēneši, lai iegādātos ekonomiskā jaunā projekta vai renovētu dzīvokli). Uzkrāšanas laiks ir ilgāks tām mājsaimniecībām, kas vienlaikus maksā arī par īri. Savukārt mājokļa kredīta ar valsts galvojumu ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem pirmās iemaksas uzkrāšanai nepieciešamais laiks ir ievērojami īsāks – tam nepieciešama mazāka pirmā iemaksa. Tallinā krāšanai nepieciešamais laiks pirmajai iemaksai 15% apmērā bija 28,4 mēneši, bet Viļņā 31,7 mēneši.

Source

DELFI Bizness

Tags

Nekustamais īpašums algas Swedbank
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form