Rīgas atkritumu apsaimniekošanas iepirkums uz 20 gadiem; KP bažījas par konkurenci
Foto: DELFI

Konkurences padomei ir bažas, ka finansiāli apjomīgais iepirkums par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu Rīgā var radīt konkurences riskus, tomēr potenciālie šī pakalpojuma sniedzēji šādas bažas noraida.

LETA jau vēstīja, ka atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotājs SIA "Getliņi EKO" ir saņēmis piedāvājumus Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās un privātās partnerības konkursā. Plānots, ka sadarbības partneris Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanai tiks izraudzīts nākamajiem 20 gadiem, bet Rīgas pašvaldības un tās izvēlētā privātā partnera ienākumi atkritumu apsaimniekošanas jomā varētu sasniegt 686,3 miljonus eiro.

Konkurences padomē aģentūrai LETA atzina, ka jau iepriekš ir brīdinājusi Rīgas domi par iedzīvotājiem un konkurencei paredzamajiem riskiem, ja pašvaldība uz ilgo 20 gadu termiņu īstenos publisko un privāto partnerību atkritumu apsaimniekošanas jomā.

"Aizvadītajos gados atkritumu apsaimniekošanas tirgus no brīvās konkurences skatu punkta ir ļoti cietis – pašvaldību tendence atkritumu apsaimniekošanu uzticēt sev piederošām kapitālsabiedrībām pieaug, vienlaikus samazinot privāto uzņēmēju iespējas piedāvāt savus pakalpojumus," skaidroja Konkurences padomē.

Iestādes vadītāja Skaidrīte Ābrama uzsvēra, ka Rīga ir ļoti nozīmīga atkritumu apsaimniekošanas tirgus daļa, kurā vēl iespējama privāto uzņēmēju konkurence. "Pašreizējais Rīgas publikās un privātās partnerības scenārijs ir Damokla zobens atkritumu apsaimniekošanas tirgus attīstībai Latvijā, tās ir faktiski beigas. Paredzams, ka bez konkurences pakalpojumi ilgtermiņā kļūtu tikai dārgāki, ko izjutīs ikviens galvaspilsētas iedzīvotājs," viņa sacīja.

Tā kā konkursā piedalās divi pretendenti, kur katrā apvienojušies pa diviem atkritumu apsaimniekošanas nozares spēlētājiem, uzreiz pēc konkursa noslēgšanās Konkurences padome ir apņēmusies vērtēt uzņēmumu veidotu pilnsabiedrību kā apvienošanās vai sadarbības vienošanās darījumu. Konkursā piedalās SIA "CREB Rīga", kurā apvienojušies divi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēji SIA "Clean R" un SIA "Eco Baltia vide", un personu apvienība "Pilsētvides serviss un Lautus", kurā apvienojušies SIA "Pilsētvides serviss" un SIA "Lautus".

"Tas ir likumā noteiktais konkurences uzraugu pienākums, kura mērķis ir novērst konkurencei un sabiedrībai nelabvēlīgu darījumu īstenošanu, ja konkrētais darījums atbilst apvienošanās vai sadarbības vienošanās paziņošanas kritērijiem. Šādos gadījumos Konkurences padome var lemt par darījuma atļaušanu, atļaušanu ar saistošajiem noteikumiem vai aizliegšanu," skaidroja Konkurences padomē.

Padomes ieskatā, publiskā un privātā partnerība kopumā ir atbalstāma, tajā pašā laikā iestāde aicina Rīgas domi pieņemt lēmumu par konkurencei draudzīgāku līguma slēgšanas termiņu, kā arī sadalīt Rīgu vairākos atkritumu apsaimniekošanas reģionos, piemēram, Daugavas labajā un kreisajā krastā, tādējādi veicinot konkurenci un privāto uzņēmēju attīstību.

Savukārt "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics aģentūrai LETA sacīja, ka Konkurences padomes iniciatīva Rīgas atkritumu iepirkumā ir apsveicama un to respektē. Taču, runājot par Konkurences padomes bažām par monopolstāvokļa izveidošanos, Levics uzsvēra, ka, vadoties pēc Konkurences padomes izvirzītās hipotēzes, būtu jāpārbauda jebkurš atkritumu apsaimniekošanas iepirkums jebkurā Latvijas pašvaldībā, jo noslēdzoties iepirkumam, faktiski tiek ieviests monopolstāvoklis konkrētajā pašvaldībā.

Viņš piebilda, ka Rīgai bija trīs atkritumu saimniecības attīstības scenāriji - veidot uzņēmumu pašai, izsludināt publisko iepirkumu vai veidot publiskās un privātās partnerību. "Ir saprotama publiskās un privātās partnerības izvēle, jo tādējādi investīcijas tiks atpelnītas ilgākā laika posmā un iedzīvotāju tarifs būs zemāks," sacīja Levics.

Viņš arī uzsvēra, ka no biznesa loģikas viedokļa raugoties, nav starpības vai iepirkums tiks veikts uz septiņiem gadiem vai 20 gadiem - situācija, par kuru pauž bažas Konkurences padome, būs novērojamas kā vienā, tā otrā gadījumā, jo septiņi gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai kāds no tirgus dalībniekiem neizturētu konkurences spiedienu. Pēc Levica sacītā, tie uzņēmumi, kas neuzvarēs Rīgas iepirkumā, turpinās darbu ārpus galvaspilsētas.

"Eco Baltia vide" direktors Jānis Aizbalts norādīja, ka atšķirībā no situācijas, kurā ir izsludināts atklāts iepirkums ar skaidrām prasībām visiem pretendentiem, konkurenci nozarē daudz tiešāk ietekmē tas, ka joprojām liela daļa pašvaldību neizsludina iepirkumus.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Konkurences padomei ir visas tiesības īstenot likumā noteiktās funkcijas, lai novērstu bažas par jebkādiem konkurences riskiem. "Arī šajā Rīgas atkritumu apsaimniekošanas iepirkuma gadījumā, bet, jo īpaši gadījumos, kad iepirkumi nemaz netiek izsludināti un konkurence nemaz nav iespējama," teica Aizbalts.

Savukārt "Pilsētvides serviss" valdes loceklis Jurģis Ugors sacīja, ka jautājums par konkursa atbilstību Konkurences likumam tika aktualizēt vēl pirms konkursa izsludināšanas un diskusijas joprojām. Taču konkurss tika izsludināts, jo publiskās un privātās partnerības modelis, kurā vienojās gan pašvaldība, gan privātais apsaimniekotājs, pēc izpētes rezultātiem tika atzīts par pareizāku pieeju atkritumu apsaimniekošanai Rīgā.

"Pašlaik notiek konkursa otrā kārta, tāpēc neredzam jēgu kārtējo reizi izvērtēt, diskutēt vai apstrīdēt konkursa atbilstību likumam. Attīstītajās valstīs publiskās un privātās partnerības modelis ir normālā prakse, kas ļauj gan pašvaldībai, gan privātajam partnerim ilgtermiņā plānot savu darbu un finanšu resursus. Šis konkurss prasīs no privātā partnera būtiskas investīcijas, kuras atpelnīt īsā termiņā vienkārši nav iespējams. Turklāt Rīgas iedzīvotāji beidzot dabūs vienotu, sakārtotu, ērtu un saprotamu apsaimniekošanas sistēmu," teica Ugors.

Vienlaikus viņš atzina, ka Konkurences padomes bažas par līguma nodošana uz 20 gadiem viena apsaimniekotāja rokās, tādējādi veidojot monopolu un faktiski iznīcinot konkurenci šajā jomā visā valstī, nav pamatotas, jo Latvijā ir vēl 118 pašvaldības, kurām ir nepieciešami atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi.

"Nevaru teikt par konkurentiem, bet "Pilsētvides serviss" ir gana stipras pozīcijas novados un, pat ja mēs neuzvarēsim Rīgas līgumu, mums darba netrūks. Galu galā ir arī tuvākās ārzemes, kur Latvijas lielākie apsaimniekotāji, pateicoties savai pieredzei, finansiālai stabilitātei un tehniskām iespējām, var piedāvāt konkurētspējīgus pakalpojumus. Turklāt konkursā startēja divās apvienības, katrā no kurām ir divas no četrām Rīgu apsaimniekojošajām kompānijām - teikt, ka līgums tiks nodots vienās rokās ir nekorekti," sacīja Ugors.

Savukārt "Lautus" vadība pauda pārliecību, ka Konkurences padome darbojas saskaņā ar tai saistošo Latvijas likumdošanu, taču bažas par monopola izveidošanos konkursa rezultātā vērtē kā pamatotas, lai gan kompānijas rīcībā nav šādas informācijas.

Jau vēstīts, ka 2018. gada jūlija beigās "Getliņi EKO" izsludināja konkursu, lai atrastu privāto partneri Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanai publiskai–privātai partnerībai. Projekta izpildes laikā, kas ir 20 gadi no līguma spēkā stāšanās dienas, plānotais finansējums investīcijās ir 507,6 miljoni eiro.

Projekta mērķis ir attīstīt Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Projektā plānota atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras izveide, kas ietver sadzīves atkritumu savākšanu, transportēšanu un sagatavošanu pārstrādei.

Tāpat ziņots, ka 2017. gadā "Getliņi EKO" apgrozījums bija 17,247 miljoni eiro, kas ir par 21,5% vairāk nekā 2016. gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 73% un sasniedza 1,028 miljonus eiro.

"Getliņi EKO" nodarbojas ar Baltijas lielākā atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekošanu Stopiņu novadā un īsteno lielāko vides aizsardzības projektu Baltijas valstīs. Kompānija "Getliņi EKO" reģistrēta 1997. gadā. Uzņēmums pieder Stopiņu novada domei (2,08%) un Rīgas domei (97,92%).

Source

LETA

Tags

Atkritumi Getliņi EKO Konkurences padome
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form