Foto: LETA

Konkurences padome (KP) un Rīgas brīvostas pārvalde noslēgusi izlīgumu strīdā par velkoņu pakalpojumu sniegšanu, kas paredz, ka ostas pārvalde par nodarīto konkurences kropļojumu valsts budžetā samaksās soda naudu 622,4 tūkstošu eiro apmērā, pavēstīja padomes Komunikācijas nodaļas vadītāja Inita Kabanova.

Tāpat izlīgums paredz, ka Rīgas brīvosta pārvalde pārtrauks komerciālu velkoņu pakalpojumu sniegšanu un izbeigs vairāk nekā septiņus gadus ilgušo prettiesisko vēršanos pret privātajiem velkoņu pakalpojumu sniedzējiem.

"Rīgas brīvostas pārvalde ilgstoši deformēja konkurenci, izmantojot savu administratīvo varu, lai nodrošinātu konkurences priekšrocības sev piederošā uzņēmuma "Rīgas brīvostas flote" velkoņiem un kavētu privāto velkoņu kompāniju iespējas strādāt ostā. Pirmo reizi šādu pārkāpumu Rīgas brīvostas pārvaldes darbībās KP konstatēja jau 2009.gadā, atkārtoti līdzīgs pārkāpums tika konstatēts arī 2011.gadā. Abus līdzšinējos KP lēmumus Latvijas augstākās instances tiesa atzina par pamatotiem, tomēr konkurences kropļošana brīvostā turpinājās un Rīgas brīvostas pārvalde joprojām ignorēja pienākumu ostā nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus," klāstīja Kabanova.

Pēc viņas teiktā, izmeklēšana atklāja, ka Rīgas brīvostas pārvalde nepamatoti neslēdza vai novilcināja līgumu slēgšanu, nelicencēja konkurentu velkoņus, ierobežoja to darbību ostā un ietekmēja kuģu aģentu un terminālu izvēli par labu ostas pārvaldes velkoņiem un citādi izmantoja savu stāvokli, lai kavētu privāto uzņēmumu darbību.

"Pretēji ostas pārvaldes publiski paustajam, jau šobrīd NATO kuģus Rīgā un citās ostās apkalpo privāto kompāniju velkoņi, nekādi neapdraudot valsts drošību. Tāpat, lai arī publiski ostas pārvalde pauž bažas par privāto uzņēmumu spēju nodrošināt pakalpojumus, oficiāli tā iepriekš ir atzinusi privāto uzņēmumu darba augsto kvalitāti. Jāuzsver, ka līdz šim privāto uzņēmumu vainas dēļ osta nekad nav palikusi bez pakalpojumu sniedzēja. (..) Būtiski, ka pretēji Rīgas brīvostas pārvaldes apgalvotajam Eiropas Komisija nekad nav paudusi atbalstu brīvostas darbībām. Komisija vērtēja atsevišķus Rīgas brīvostas likuma noteikumus un atzina, ka Latvijas normatīvais regulējums pats par sevi neierobežo uzņēmumu iespējas darboties ostā. Savukārt KP vērtē ostas pārvaldes pretlikumīgās darbības, kas neizriet no Rīgas brīvostas likuma, bet gan no ostas pārvaldes tirgus varas ļaunprātīgas izmantošanas," uzsvēra KP pārstāve.

Tāpat viņa minēja, ka atbilstošo izlīgumam ostas pārvalde līdz šā gada 31. decembrim pārtrauks sniegt un turpmāk vairs nesniegs velkoņu pakalpojumus. Būtiski, ka šādi ostas pārvalde atsakās tikai no komercdarbības, kuru pilnībā var nodrošināt privātie uzņēmumi. Ostai tāpat kā līdz šim nebūs liegts ar saviem velkoņiem nodrošināt tai uzticētās publiskās funkcijas, piemēram, ziemas navigāciju, glābšanas, ugunsdzēšanas un piesārņojuma novēršanas darbus.

"Ostas pārvaldes piedāvātie izlīguma nosacījumi ļauj pilnībā un tūlītēji novērst konkurences kropļojumu, kas līdz šim turpinājās, neraugoties uz KP lemto, kā arī nepieļaut ilgstošu tiesvedību. Lai sasniegtu savas izmeklēšanas mērķi – novērstu pārkāpumu un nepieļautu tā atkārtošanos, KP piekrita izlīgumam un lēma samazināt naudas sodu, kas bija paredzēts vairāk nekā 1,5 miljonu eiro apmērā," teica Kabanova.

Pēc viņas teiktā, jebkurš uzņēmums, pret kuru KP ierosinājusi pārkāpuma lietu, var izmantot iespēju slēgt izlīgumu, pēc savas iniciatīvas atzīstot atbildību pārkāpumā un sniedzot visu padomes lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju. Šāda rīcība ļauj ātrāk atklāt un novērst pārkāpumu, kā arī taupīt resursus, kas parasti nepieciešami izmeklēšanai un iespējamai tiesvedībai, tāpēc uzņēmumam tiek samazināts naudas sods. Izlīgumi bieži tiek izmantoti arī Eiropas Komisijas un daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu konkurences uzraugu praksē.

Rīgas brīvosta pēc pārkrauto kravu apmēra un apkalpoto pasažieru skaita ir lielākā osta Latvijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!