Latvijas radio pagājušajā nedēļā vēstīja, ka Rīgas brīvostā noslēdzies tās pēdējās desmitgades lielākais darījums – par 18 miljoniem eiro osta savā īpašumā ieguvusi divas piestātnes, kuru izmantošanas iespējas ir ierobežotas.
Rīgas brīvosta pauda, ka tā ir maksa par privāta ogļu pārkraušanas biznesa pārcelšanu prom no pilsētas centra. Tomēr cena ir daudzkārt lielāka par citu piestātņu būvniecības izmaksām šajā Daugavas krastā, bet darījuma pamatlicējs – bijušais brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs – tagad ir 18 miljonus eiro saņēmušā uzņēmuma algots konsultants.
Zeps atzina, ka viņa un valdes uzmanība ir pievērsta šim darījumam, "esam ievākuši visu informāciju par tā laika lēmumu secību, un šobrīd labs laiks, lai mēs, valde, pārskatītu, ko varam darīt lietas labā".
Viņš stāstīja, ka var vērtēt, kāda veidā novērtētas piestātnes, kā pieņemts lēmums, kāda bija rīcība un kāda bijusi valdes atbildība un loģika, kā arī pārvaldnieka atbildība.
Zeps gan norādīja, ka "Deloitte" novērtējumā piestātņu cena īstenībā bija vēl augstāka nekā darījuma summa, un "dokumentāli viss ir normāli", bet vēl jāvērtē, vai lēmumu par iegādi var pamatot ar citiem ekonomiskiem apsvērumiem.
Zeps atzina, ka darījuma summa ir gandrīz puse no ostas gada ieņēmumiem, bet, no otras puses, jāvērtē, vai nosacījumi, kādā veidā iegādāta piestātne, ir par labu ostai, jo apmaksa notika pa daļām, nevis uzreiz, "vairāki aspekti, kuri jāvērtē".
Zeps neapstiprināja, vai šis darījums ir pamats, lai varētu vērtēt ostas pārvaldnieka atbilstību amatam, vien norādot, ka valde nepārtraukti uzrauga un vērtē ostas vadības darbību.
Viņš arī norādīja, ka tās ir normālas piestātnes, kuras var izmantot konteineru kravām un beramkravām. Šobrīd gan nekādas konkrētas darbības tur nenotiek, un Zeps vien uzsvēra, ka osta nepārkrauj kravas, bet gan rada apstākļus, lai uzņēmēji pārkrautu kravas.
Runājot par kravu piesaisti kopumā, Zeps norādīja, ka pašlaik sadarbībā ar Loģistikas asociāciju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) strādā pie kravu plūsmas atjaunošanas, pievilcīgu piedāvājumu izveides investoriem, un pie tā ir īpaši jāstrādā, jo kravu apgrozījums turpina samazināties ogļu un fosilo kravu dēļ.
Kopējā Rīgas ostas virzība ir diversificēt kravas, piesaistīt jaunus spēlētājus, stāstīja Zeps. Tiek strādāts divos stratēģiskajos attīstības virzienos – kā veidot industriālo parku un kā piesaistīt kravas, kas var radīt papildu pievienoto vērtību kravām, "ne tikai pārkraut un vizināt, bet komplektēt un ražot".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
