Lai Latvijas galvaspilsētā attīstītu uzņēmējdarbībai pievilcīgāku vidi un piesaistītu investorus, Rīgas pilsētas būvvaldē izveidots "zaļais koridors" būvniecības ieceru ātrākai saskaņošanai, informē Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.
""Zaļā koridora" principa ieviešana ir būtisks solis paradigmas maiņai būvniecībā, kur Būvvalde būvniecības procesā būs nevis šķērslis, bet tieši palīgs uzņēmējiem. Mazinot birokrātiju un atvieglojot nosacījumus būvatļaujas saņemšanai, dodam investoriem signālu, ka esam gatavi piesaistīt investīcijas Rīgai. Jebkurš solis, kas saistīts ar pilsētvidi un attīstību, ir cieši saistīts ar Būvvaldi. Tāpēc jāturpina darbs, lai padarītu Būvvaldes pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem kvalitatīvākus un ieviestu lietotājiem draudzīgākus risinājumus," komentē V. Ķirsis.
"Būvvaldes darba efektivitāte ir atslēga investīciju ieplūšanai Rīgā. "Zaļais koridors" būs viens no instrumentiem Rīgas konkurētspējas celšanai starp citām Ziemeļeiropas reģiona pilsētām," prognozē Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.
Lai ieviestu šādu "zaļo koridoru", Būvvaldē no novembra sākuma būtiski atvieglota saskaņošanas kārtība jaunu 3. grupas ēku un 2. grupas daudzdzīvokļu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecībai. Ieviestās izmaiņas paredz samazināt arī būvniecības dokumentācijas kopējo saskaņošanas laiku.
Līdz šim Rīgas pilsētas būvvaldē viss būvniecības dokumentācijas izskatīšanas process tika organizēts pa posmiem, neparedzot iespēju paziņot iesniedzējam par būvniecības dokumentācijā konstatētām nepilnībām pirms izvērtēšanas procesa beigām. Tagad šāda iespēja ir radīta.
Lai padarītu galvaspilsētu pievilcīgāku investīciju piesaistei, turpmāk attīstītāji, kuri vēlēsies būvēt jaunas 3. grupas būves vai 2. grupas daudzdzīvokļu ēkas virs 100 dzīvokļiem, varēs rēķināties ar iestādes lēmumu un būvatļaujas izsniegšanu ievērojami īsākos termiņos, nekā to nosaka normatīvie akti. Lai to realizētu, Būvvalde pirms būvniecības ieceres minimālā sastāvā iesniegšanas piedāvās attīstītājiem iespēju elektroniski iesniegt būvniecības ieceres metu (ģenerālplāns, fasādes un stāvu plāni un to griezumi), kuru izskatīs un dos konceptuālu vērtējumu par plānoto būvniecību divu nedēļu laikā.
Tāpat turpmāk attīstītāji varēs iesniegt jau gatavās izstrādātās būvprojekta daļas pirms citu institūciju atzinumu saņemšanas, tādā veidā saņemot iespēju novērst visus iespējamos būvprojekta trūkumus līdz būvprojekta pilnīgai pabeigšanai un iesniegšanai. Papildus Būvvalde ir saīsinājusi arī atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi veikšanas termiņu – turpmāk 3. grupas jaunbūvēm un 2. grupas daudzdzīvokļu ēku virs 100 dzīvokļiem jaunbūvēm tās būs desmit darbdienas.
Darbs pie "zaļā koridora" principa optimālas ieviešanas tiks turpināts arī nākamajā gadā, paredzot paplašināt atvieglotās kārtības nosacījumus.
Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) atzinīgi novērtē "zaļā koridora" ieviešanu Rīgas pilsētas būvvaldē un redz to kā būtisku soli, lai panāktu ātrāku un mērķtiecīgāku attīstības projektu saskaņošanu Rīgas domes institūcijās, pauda NĪAA pārstāvis Mārtiņš Vanags.
Tās biedri jau vairākkārt sarunās uzsvēruši to, ka steidzami nepieciešamas izmaiņas projektu saskaņošanas procesos Rīgā. Starptautisku investoru vērtējumā no zemes iegādes līdz "lāpstas duršanai zemē" Rīgā paiet divreiz vairāk laika nekā Viļņā. Galvenā problēma patlaban ir pagarinājumi būvprojektu saskaņošanā ar būvvaldi un inženierkomunikāciju turētājiem.
"Būvniecības projektu saskaņošana Rīgā līdz šim prasīja vairāk laika, nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās. Šis ir viens no būtiskiem iemesliem, kādēļ mājokļu un biroju attīstība Rīgā līdz šim ir noritējusi lēnāk nekā, piemēram, Viļņā, kur pēdējā desmitgadē ir uzbūvēts trīsreiz vairāk mājokļu un divreiz vairāk biroju nekā Rīgā. Ir jāuzsver, ka "zaļais koridors" nenozīmē zemākas prasības būvniecībai vai arhitektūrai, bet gan tikai to, ka nozīmīgu investīciju projektu izskatīšana netiek novilcināta," saka Vanags.
