Otrdien Rīgas dome lems par desmit īpašumu Lucavsalas ielā - lielākās Lucavsalas daļas - nodošanu atsavināšanai, pārdodot tos izsolē, vēsta "Dienas Bizness".
Šie īpašumi, kuru kopējā platība ir 102,9 ha, ir gandrīz visa Lucavsalas ziemeļu daļa – lielākā salas daļa, kuru no pašvaldības labiekārtotā parka šķir Salu tilts. Daži īpašumi šajā salas pusē pieder arī privātīpašniekiem, tomēr lielākoties zeme, no kuras lielu daļu aizņem mazdārziņi, ir pašvaldības īpašums.
Vēlmi pārdot īpašumu pašvaldība pamato ar nepieciešamību attīstīt šo teritoriju.
Laikraksts norāda, ka to, kāda varētu būt izsoles sākumcena, šobrīd var tikai minēt, jo to noteiks vērtētāji. Tomēr 2006. gadā, kad pašvaldība apsprieda kopuzņēmuma dibināšanu salas 94 ha plašās teritorijas attīstīšanai, tirgus vērtība svārstījās no 4,5 līdz vairāk nekā 56 miljoniem eiro atkarībā no vērtētāja.
Šobrīd cenu var ietekmēt arī fakts, ka otra salas puse jau ir labiekārtota, norāda "Dienas Bizness".
Vienu 1,1 ha lielu privātu zemesgabalu Lucavsalā Salu tilta tuvumā šobrīd mēģina pārdot par 1,5 miljoniem eiro. Īpašuma tirgotājs SIA "Ektornet" norāda, ka tas atbilstoši Rīgas attīstības plānam atrodas centru apbūves teritorijā un uz tā iespējama 25 stāvu apbūve.
Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs laikrakstam pauž viedokli, ka visi desmit īpašumi būtu jāpārdod kopā, jo salas attīstībai nepieciešams nopietns investors – infrastruktūra uz tās nav attīstīta, nepieciešama ielu tīkla izveide, plašas zaļās zonas sakārtošana. Ņemot vērā iespējamā projekta iespaidīgumu, viņš lēš – vismaz tuvākos piecus gadus mazdārziņi Lucavsalā turpinās pastāvēt. Arī neoficiālā auto novietne Salu tilta tuvumā, ko izmanto Lucavsalas parka apmeklētāji, varēs pastāvēt. Tiesa, šogad parka apmeklētāju ērtībai paredzēts izveidot asfaltētu stāvlaukumu 2000 m2 platībā citā vietā.
Rīgas domes lēmumprojekts nosaka, ka pircējam būs pienākums pirms teritorijas attīstības uzsākšanas izstrādāt lokālplānojumu, paredzot ielu un komunikāciju izbūvi, liela apzaļumojuma blīvuma veidošanu, publiskās ārtelpas, tostarp krastmalu pieejamību, vides un kultūrvēsturisko vērtību aizsardzību un saglabāšanu, kā arī pretplūdu aizsardzības pasākumu īstenošanu.
